Lielajam trijniekam piederēs katra trešā akcija

Finanšu tirgus

Pasaules akciju tirgū arvien lielāka loma ir lielajam fondu pārvaldītāju trijniekam - BlackRock, Vanguard Group un State Street. Šie uzņēmumi kopā ir paši lielākie akcionāri jau gandrīz visām ASV Standard&Poor’s 500 indeksa aprēķinā iekļautajām kompānijām. Turklāt šo gigantisko uzņēmumu ietekme pārskatāmā termiņā, visticamāk, palielināsies.

Šobrīd tiek rēķināts, ka BlackRock, Vanguard Group un State Street kopā pieder aptuveni katra piektā no S&P 500 kompāniju akcijām. ASV National Bureau of Economic Research aplēses liecina, ka divu desmitu gadu laikā šāda attiecība var palielināties līdz 33%. Tāpat pašreizējie dati liecina, ka minētajām fondu kompānijām pieder 16,5% mazākas kapitalizācijas ASV uzņēmumu Russell 3000 indeksa kompāniju akciju. Arī šim rādītājam tiek paredzēts pieaugums vismaz līdz 30%.

Valdot šādam fonam, vairāki ASV finanšu profesori no Hārvardas Biznesa skolas un Bostonas Universitātes pauduši atziņu, ka šādas milzīgas ietekmes koncentrēšanās dažās rokās var nākt par sliktu ekonomikai. «Ņemot vērā analīzi un empīriskos pierādījumus, mēs esam bažīgi, ka akciju koncentrācija vien dažu institucionālo investoru rokās nozīmēs vājāku uzņēmumu pārvaldību un nebūs izdevīga ekonomikai,» teic pētījuma autori. Tie izceļ, ka patiesībā šiem uzņēmumiem jau tagad ir lielākas balsošanas tiesības (ja salīdzina ar to akciju skaitu uzņēmumā). Proti, lielais trijnieks esot atbildīgs aptuveni par ceturto daļu no balsošanas tiesībām S&P 500 uzņēmumos. Tiek teikts – ja šāda tendence ir noturīga, tad pie to īpašumā prognozētās akciju daļas šie trīs uzņēmumi nākotnē var būt atbildīgi vairāk nekā par 40% balstošas tiesībām S&P 500 kompānijās. Dažkārt tiek arī baumots, ka pasīvās industrijas milži savus lēmumu saskaņojot, jo to intereses esot samērā līdzīgas. Ja visām kompānijām ir vieni un tie paši īpašnieki, var mazināties spiediens tām konkurēt savā starpā. Jau ziņots, ka rezultātā uz kompāniju vadītājiem var tikt izdarīts mazāks spiediens investēt jaunos produktos vai citādā veidā sacensties par klientiem, jo viņi zina, ka lielajiem to akcionāriem būtiskas īpašumtiesības ir arī to konkurentos. Pamatā izskan, šķiet, arvien nopietnāki minējumi, ka šādas kopīgas īpašumtiesības apdraud uzņēmumu progresu un rada labu pamatu stagnācijai.

The Wall Street Journal izceļ arī citu ASV profesoru pētījumu, kam gala secinājumi paredzēti šā gada decembrī. Tajā tiek runāts par to, ka lielais fondu trijnieks esot gluži vai pat ekstremāli piesardzīgs savos tēriņos, kas paredzēti publisko kompāniju vadības jautājumiem, un to, kā šie uzņēmumi nodarbojas ar savu biznesu. Tiek norādīts, ka fondu pārvaldnieki šim mērķim pagaidām atvēlot mazāk par 0,2% no saviem ienākumiem. To droši vien nosaka tas, ka agrāk dominējošie aktīvie akciju īpašnieki vēlējās gūt tiešu kontroli pār uzņēmuma valdēm, lai skaidri izvirzītu savus noteikumus. Savukārt pasīvie fondu pārvaldnieki nav bijuši to censoņu vidū, kuri skaidri un ļoti aktīvi iesaistījušies dažādos lēmumos par konkrēto kompāniju nākotni, un visbiežāk tie atbalsta aktuālo kompāniju vadības kursu. Tas gan mainās.

Pirms kāda laika BlackRock šefs Larijs Finks savā vēstulē kompāniju vadītājiem, kurās šis institucionālais investors iegulda, norādījis, ka sabiedrība prasa, lai kompānijas kalpotu kādam sociālajam mērķim. Proti, uzņēmumiem, lai, ejot laikam, tie plauktu, esot nepieciešams nodrošināt ne tikai labu finanšu performanci, bet sniegt arī pozitīvu devumu sabiedrībai. Tādējādi jau, šķiet, ir tendence, ka minētie lielie fondu pārvaldnieki demonstrē gribu un arī var dabūt lielāku teikšanu pār kompānijas plāniem apvienošanās un pārņemšanas darījumu jomā vai par kompāniju vadītāju likteni un citiem jautājumiem. Otra grāvja mala, protams, ir, ka pasaules korporatīvā vide virzās «pasīvo fondu tirānijas» virzienā.

BlackRock, Vanguard un State Street līderi gan skaidro, ka turpina darboties savu akcionāru labākajās interesēs. ICI, kas pārstāv aktīvu pārvaldītājus, piebildusi, ka šādas akadēmiskās teorijas balstās uz neinformētību, greiziem pieņēmumiem par nozares motīviem un kļūdainu empīrisko darbu. Tiek klāstīts, ka pagaidām nekas īsti pierādīts nav un, lai šo praksi atzītu par pretlikumīgu, vispirms būtu jāpārliecinās, ka tai patiešām ir negatīva ietekme uz konkurenci.

Investori, ņemot vērā paredzēto ETF industrijas tālāko izaugsmi un dažu šādu uzņēmumu oligopolu, var izdarīt likmi uz lielo fonu pārvaldnieku vērtspapīriem (tā vietā, lai pirktu to piedāvātos indeksu fondus). BlackRock (tai pieder iShares fondi) akcijas cena Ņujorkas biržā kopš šā gada sākuma ir palēkusies par 20%. Risks gan ir, ka šo nozari kādā brīdī skar jauni papildu regulējumi, ja minētie profesoru minējumi apstiprinās. Jānorāda, ka BlackRock, Vanguard un State Street kontrolē aptuveni 80% no ASV biržā tirgoto fondu (ETF) tirgus.