Akcijas paviesojas pie jauna apaļa līmeņa – S&P 500 indekss sasniedz 3 tūkst. punktus

finanšu tirgus

Pēdējā laikā akciju investori dzīvojuši visai savādā īstermiņa cenu kustību realitātē. Piemēram, spēcīgāki, nekā gaidīts, ASV darba tirgus dati raisījuši riska aktīvu cenu samazināšanos. Tikmēr sliktas ziņas akcijām palīdz palielināties, ko nosaka tas, ka šāda situācija liek domāt par agresīvākiem ekonomikas stimuliem no centrālo banku puses.

Šāda cenu kustība gan nav jaunums, jo finanšu tirgus dalībnieki vienmēr pastiprinātu uzmanību pievērš centrālo banku aktivitātei – šķiet, sevišķi pēdējo gadu laikā. «Tas nav nekāds unikāls fenomens, un investoru prieka uzplūdi par centrālo banku piekoptu ekonomikas stimulēšanu bijuši arī agrāk. Tiesa gan, kaut ko līdzīgu varējām novērot pirms likmju samazināšanas cikla sākuma gan 2007., gan 2001. gadā. Toreiz investoru galvenā uzmanība tika vērsta uz šo likmju samazinājumu, lai gan abos gadījumos situācija neattīstījās gluži tā, kā pirms tam «buļļi» (cenu pieauguma tendence) bija gaidījuši,» teic Šveices bankas UBS eksperti un piebilst, ka tādu akciju cenu pieaugumu mūžs, kurus balstījusi gandrīz vai plika pamatdoma par likmju samazināšanu, iepriekšējos 20 gados parasti bijis paīss. Tiek norādīts - tad palielinās akciju novērtējumi (piemēram, Price/Earnings rādītāji). Tiesa gan, kādā brīdī, ekonomikai esot vājai (ne velti nepieciešami likmju samazinājumi), tik dārgas akcijas vairs nav attaisnojamas.

Zināms risks ir tas, ka akciju tirgu no sliedēm šobrīd izsit pasaules lielāko uzņēmumu otrā ceturkšņa finanšu atskaišu publicēšanas sezona. Analītiķi pirms tās visai spēji cirpuši kompāniju ienākumu aplēses – šobrīd tiek sagaidīts, ka otrajā ceturksnī gada skatījumā ASV Standard & Poor’s 500 indeksa aprēķinā iekļauto uzņēmumu peļņa būs samazinājusies par 2,6% (FactSet aptaujas rezultāti). Daļēji tas ir tādēļ, ka uz šo kompāniju peļņu izzūd agrāk pieņemto nodokļu atlaižu efekts.

Īstās briesmas akcijām var sākties, ja sliktās ekonomikas ziņas un patiešām vājākas uzņēmumu atskaites kādā brīdī atmodina bailes par recesiju. Pagaidām bāzes scenārijs akciju tirgum, šķiet, rēķina, ka viss nākotnē atrisināsies daudzmaz labvēlīgi. Tomēr pašā pamatā sliktās ziņas ekonomikai nozīmē, ka kādā brīdī sarūk arī kompāniju peļņa, tās atlaiž darbiniekus utt. Tam arī vajadzētu nozīmēt vājākus laikus akcijām.

Nosaka grīdu

Federālo rezervju sistēmas (FRS) monetārā politika ir pat iemantojusi salīdzinājumu ar put opcijām, kur tirgus dalībnieki ar apsprieduši tā saucamo «FRS put līmeni» («FED put», arī -«Alana Grīnspena put», jo viņš izteiktāk sāka praktizēt šādu FRS politiku). Būtībā tas ir pieņēmums, ka FRS pie ekonomikas nedienām steigsies palīgā akciju tirgum. Jau ziņots, ka viens no veidiem, kā investors var apdrošināties pret nelabvēlīgām akciju cenu izmaiņām, ir tā saucamo opciju iegāde. Ja kādam investoram ir lielas akciju pozīcijas un šis investors baidās no potenciālā cenu krituma, viņš var nopirkt opcijas jeb iespēju līgumus, kuru vērtība pieaug, kad cenas krītas, jeb tā saucamās put opcijas. Šādi var pasargāt akciju pozīcijas no cenu krituma. Iespēju līgumi to pircējam dod tiesības, bet ne pienākumu iegādāties vai pārdot noteiktu aktīvu noteiktā laika periodā par noteiktu cenu.

Lai nu kā - FRS šefs Džeroms Pouels šonedēļ devis tālākus mājienus, ka dolāru procentu likmju apcirpšana varētu būt gaidāma jau šā mēneša beigu sanāksmē. Tas ASV Standard & Poor’s 500 indeksam pirmo reizi vēsturē ļāva paviesoties virs apaļā 3 tūkst. punktu līmeņa. Kopš 2009. gada pavasara zemākajiem punktiem tas nozīmē pieaugumu jau par 350%.

Zemākas likmes parasti nozīmē, lai investori peļņas meklējumos parasti uzņemas lielāku risku. Tas savukārt var raisīt tālākus naudas plūdus akciju virzienā. Dažkārt tiek norādīts, ka, akciju tirgiem augot, cilvēki jūtas priecīgāki, ja redz, ka to ietaupījumu vērtība (un bagātība) palielinās. Tādējādi tiek spriests, ka tiem vajadzētu arī kādā brīdī tērēt vairāk un tādējādi stimulēt ekonomiku. Augstāka aktīvu cena arī nozīmē lielāku nodrošinājumu, ja jāņem kāds aizdevums. Tādējādi ekonomika šādā veidā var tikt stimulēta arī caur šo kanālu. Protams, risks ir, ka šādā veidā aktīvu cena atraujas no realitātes un veidojas burbulis.

Piecos gados par 1000 punktiem

S&P 500 pieaugumam no 2 tūkst. līdz 3 tūkst. punktiem bija nepieciešami gandrīz pieci gadi. Vislabāk šajā periodā no šī indeksa uzņēmumiem klājies medicīniskā aprīkojuma ražotāja Abiomed akcijām, kuru cena palēkusies gandrīz par 900%. Otrajā un trešajā vietā ir pusvadītāju ražotāji. Nvidia akcijas cena piecos gados pieaugusi par 723% un Advanced Micro Devices – par 706%.

Tikmēr uzreiz aiz goda pjedestāla paliek Amazon akcijas, kuru vērtība augusi gandrīz par 500% (un kompānijas kapitalizācija – par 835 miljardiem ASV dolāru). Vēl akciju cenu pieauguma līderi bijuši MarketAxess Holdings (šī finanšu tehnoloģiju uzņēmuma akcija pieaugusi par 487%), Netflix (kāpums par 456%) un Take-Two Interactive Software (šī videospēļu ražotāja akcijas cena pieaugusi par 425%).

Savukārt visvājāk no S&P 500 indeksa biedriem piecgadē klājies National Oilwell Varco un Apache akcijām, kuru cena saplakusi attiecīgi par 74% un 73%. Ļoti strauji tā sarukusi arī CenturyLink, Freeport-McMoRan un Noble Energy akcijām. Pamatā redzams, ka visai vāji klājies vairāku ar izejvielu ieguvi saistītu kompāniju vērtspapīriem. Šie uzņēmumi tā arī īsti nav atguvušies no agrākā izejvielu cenu samazināšanās paisuma.