Centrālo banku sacensība par vājāku valūtu
Vidējā termiņā paredz lētāku ASV dolāru
Valūtu tirgus
ASV dolārs šogad pretojies tirgus dalībnieku paredzējumiem par to, ka tā cenai vajadzētu sarukt. Valūtu analītiķi gan spītīgi turpina prognozēt, ka gada laikā ASV dolāram tomēr vajadzētu sagurt. Piemēram, Thomson Reuters aptuveni 80 valūtu ekspertu aptaujā vidēji lēsts, ka pēc gada eiro cena atradīsies pie 1,17 ASV dolāru atzīmes. Pārsvarā tiek vērsta uzmanība uz to, ka ASV tautsaimniecība kļūs vājāka, un rezultātā jau šā mēneša beigās tiek gaidīta arī dolāra likmju samazināšana no ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) puses.
Nav alternatīva
Dažkārt gan tiek klāstīts – pat, ja FRS spers šādus soļus, ASV dolāram no Rietumvalstu valūtām tāpat būs pašas augstākās likmes. Tas var nozīmēt, ka pieprasījums pēc dolāru aktīviem saglabājas liels. Nav arī tā, ka ASV FRS rīkotos viena pati – par vēl mīkstāku monetāro politiku mājienus nav kautrējušies dot arī citu pasaules nozīmīgāko reģionu centrālie baņķieri. Tādējādi, arī visiem pārējiem esot jauna ekonomikas papildu stimulēšanas viļņa zemā starta stadijā, dolāra vājums, iespējams, var arī nepienākt. Valdot šādam fonam, lielākā daļa Reuters aptaujāto ekspertu izsaka pieņēmumu, ka spēcīgs ASV dolārs varētu būt aktuāls visu šo gadu un lēzena tā cenas samazināšanās varētu notikt vien nedaudz vēlāk.
Nezināmo valūtu tirgū gan tradicionāli ir ļoti daudz, un prognozes paliek prognozes. Nesenā vēsture pierādījusi - ja pār ekonomiku veļas negaisa mākoņi, pieprasījums aug pēc drošā patvēruma, kas patiesībā daudziem ir tas pats ASV dolārs. Tādējādi nav izslēgts, ka dolāra cena var saglabāties augsta, ja atkal būs kāda tirdzniecības karu eskalācija vai palielināsies bažas par recesiju. Būtībā ASV dolāra pirkšanai daudzi neredz alternatīvu, un būtiski arī tas, ka ASV ekonomika joprojām aug straujāk, ja salīdzina ar pārējiem, un tās pašas procentu likmes dolāros vēl ilgi var būt augstākas. Nesen tādējādi Goldman Sachs uzdeva jautājumu: «Ja jūs nepirksiet ASV dolāru, ko tad jūs pirksiet?»
CB sacensība
Būtiski gan, šķiet, ir tas, ka vājāku ASV dolāru vēlas redzēt ASV prezidents Donalds Tramps. Viņš sūkstījies, ka Eiropas centrālie baņķieri apzināti ar savas retorikas un darbību palīdzību palīdz uzturēt vājāku eiro. Tas savukārt radot priekšrocības Vecā kontinenta ražotājiem un eksportētājiem. Nav izslēgts, ka tirdzniecības kariem komplektā var nākt vēl asāki valūtu kari, kad gluži vai katrs spēlētājs, kurš var to darīt, mēģina veikt kādu konkurējošu savas valūtas devalvāciju.
Pēdējā laikā tādi finanšu smagsvari kā Goldman Sachs un Citigroup runājuši par augošu iespējamību tam, ka ASV varētu veikt intervences valūtu tirgū. «Intensificējoties valūtu karam ar Eiropu, Tramps var pieprasīt intervences, lai ASV dolāra cenu novestu zemāk. Es esmu pārsteigts, ka viņš jau to nav darījis. Domāju, ka papildu monetārie stimuli no Eiropas Centrālās bankas puses tam būs pats pēdējais piliens,» savukārt spriež Societe Generale analītiķi.
Acīmredzami ASV vadītājs raizējas, ka spēcīgs ASV dolārs var negatīvi ietekmēt viņa uzstādītos mērķus ekonomikai. Tuvojas arī ASV prezidenta vēlēšanas, pirms kurām jādomā, lai ekonomika noturas daudzmaz veselīga un iedzīvotāji tādējādi ir labākā omā. Societe Generale arī pauž viedokli, ka ASV politiķi un Centrālā banka var būt labākās pozīcijās, lai kādā brīdī panāktu vājāku savu valūtu. Tas lielā mērā esot tāpēc, ka, piemēram, Eiropā monetārās politikas palīdzības iespējas ekonomikai esot izsmeltākas, ja salīdzina ar ASV, piemēram, grūti iedomāties, kā kopējās valūtas likmes novest vēl būtiski zemāk. Eiro bāzes likme atrodas pie nulles, bet depozītu likme komercbankām – pie -0,4%. Šajā pašā laikā ASV dolāru refinansēšanas likme atrodas 2,25% līdz 2,5% koridorā. Tādējādi ASV ir potenciāls straujāk izlīdzināt šo likmju atšķirību.
Bloomberg veiktajā aptaujā vidēji tiek lēsts, ka šā gada beigās eiro cena atradīsies pie 1,15 ASV dolāru atzīmes. «ECB mēģina sekot FRS ekonomikas sildīšanas kursam. Tomēr ASV Centrālajai bankai valūtu tirgū vajadzētu dominēt. Tai ir zināma telpa, kur rīkoties, un tā ir būtiska atšķirība no ECB. Ja mēs redzēsim centrālo banku sacensību par vājāku valūtu, tad ECB munīcija nav salīdzināma ar FRS. Mēs no šā brīža neredzam lielu potenciālu dolāra cenas pieaugumam,» spriež Julius Baer valūtu tendenču pētnieki.