Ar SIA Orkla Confectionery & Snacks Latvija un SIA Orkla Foods Latvija apvienošanos vienotā organizācijā Orkla Latvija kompānija mērķē kļūt par līderi plaša patēriņa pārtikas preču ražotāju vidū ne vien Latvijā, bet arī Baltijā

Pārtikas ražošana

Pēdējos četros gados Orkla aktīvi investējusi Latvijas ražotnēs. Līdz šim ražošanā vien, neskaitot pirkšanas un pārdošanas darījumus, investīcijas sasniegušas 40 miljonus eiro un līdz 2022. gadam ieguldījumu apjoms pārsniegs simt miljonus eiro. SIA Orkla Confectionery & Snacks Latvija un SIA Orkla Foods Latvija valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons pauž gandarījumu, ka pēdējo gadu laikā ir izdevies pārliecināt akcionārus, ka Latvija ir laba vieta, kur investēt. Viņš atzīst, ka, ņemot vērā ģeopolitiskās aktualitātes un aktualitātes ekonomikā, tas nebūt nenākas viegli, taču labākais arguments esot līdzšinējie darbības rezultāti. «Tādas investīcijas pārtikas ražošanā Latvijas neatkarības laikā nav bijušas,» norāda T. Didrihsons. Vairāk par uzņēmuma nākotnes plāniem, aktualitātēm jauno produktu izstrādē un pieeju eksportam viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Atceros, ka iepriekšējais Orkla Confectionery & Snacks Latvija vadītājs Ēriks Smits-Hansens teica, ka abi uzņēmumi strādā neatkarīgi un satiekas vien ārzemēs vadības sapulcēs. Kā tika izlemts apvienoties?

Tas ir dabisks solis. Visapkārt mūsu sadarbības partneri kļūst lielāki un starptautiskāki, arī klienti konsolidējas, un lielie tirgus spēlētāji kļūst spēcīgāki. Mēs esam strādājuši kā divi atsevišķi Orkla uzņēmumi, un abi esam bijuši ļoti veiksmīgi savos produktos un zīmolos. Mēs apvienojam spēkus, lai ietu līdzi laikam un būtu vēl spēcīgāki. Mērķis ir izveidot spēcīgu līderi – plaša patēriņa pārtikas preču ražotāju ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā. Mēs esam ļoti tuvu tam, lai par tādu kļūtu.

Cik uzņēmumu šobrīd ir apvienotajā struktūrā?

Šobrīd turpinām strādāt ar atsevišķām juridiskām vienībām, jo juridiski apvienošanās prasa laiku. Kopumā mums ir četras juridiskās vienības. Pamata uzņēmumi ir SIA Orkla Confectionery & Snacks Latvija un SIA Orkla Foods Latvija. Vēl ir Laimas veikali – SIA Saldumu tirdzniecība – un agrofirma SIA Latfood Agro, kas nodarbojas ar kartupeļu audzēšanu. Vēl ir atsevišķs loģistikas uzņēmums Orkla Logistics Latvija, kas jau ir pusceļā uz apvienošanos ar Orkla Confectionery & Snacks Latvija. 2014. gadā, kad Orkla iegādājās NP Foods grupu, bija 14 juridiskās vienības. Pakāpeniski vienkāršojam korporatīvo pārvaldību un esam diezgan tālu tikuši.

Cik cilvēku kopumā strādā visos uzņēmumos?

Aptuveni 1200. Protams, sezonā, piemēram, pirms Ziemassvētkiem, kad katram gribas vēl kādu papildu konfekti un piparkūku, mums jāsasparojas, lai to visu saražotu, un tad mēs meklējam vēl papildus līdz pat 200 cilvēku.

Kas ir lielākie izaicinājumi un ieguvumi šādā jaunajā struktūrā, kad visi uzņēmumi ir zem viena jumta?

Neskatoties uz to, ka esam bijuši vienā uzņēmumu grupā, mums bija atsevišķi biroji, struktūras, vadība. Tagad mēs cenšamies apvienot iekšējos procesus un departamentus, izveidot vienotu organizāciju. Tas nozīmē, ka arī darbiniekiem daudz kas mainās un mazliet ir jāizkāpj ārā no komforta zonas. Tas, protams, rada zināmu papildu stresu ikdienas darbam. Īstermiņā tas ir lielākais izaicinājums.

Savukārt nākotnē, no biznesa perspektīvas, viens no lielākajiem izaicinājumiem ir nepazaudēt zīmolu un produktu fokusu. Mums ir gandrīz divi tūkstoši produktu un ir svarīgi atrast līdzsvaru un pārāk daudz nefokusēties uz vienu zīmolu vai produktu kategoriju.

Ieguvums, protams, ir tas, ka no cilvēciskā viedokļa ir labi, ka komanda ir kopā, – vienots mārketinga, finanšu un citi departamenti. Tas palīdz veidot tādu uzņēmumu, kas nākotnē kļūs par vēl spēcīgāku pārtikas ražotāju, kas, ja vien cilvēkam ir interese strādāt šajā nozarē, būtu pirmā izvēle.

Apvienojot funkcijas un departamentus, kāds vienmēr tiek arī atlaists. Kā ir šajā gadījumā – cik daudz darbavietu tiek likvidētas?

Tas ne vienmēr nozīmē, ka darbs tiek zaudēts. Mēs esam skatījušies, kuras funkcijas nākotnē mums vajadzēs mazāk un kuras – vairāk, bet šobrīd varbūt tādu iespēju, talantu un zināšanu nav. Skatāmies, vai varam cilvēkiem, kuri darīja vienu darbu, nākotnē piedāvāt ko citu. Līdz ar to šis nav process, kur veicam būtiskas izmaiņas darbinieku skaitā.

Iepriekš mums bija divas vadības komandas, no kurām izveidojās viena, bet arī – daļai cilvēku parādījās iespējas citās lomās, jo uzņēmums patiešām ir liels. Ilgtermiņa izaicinājums ir atrast fokusu un līdzsvaru, kas būtu vēl grūtāk, ja samazinātu esošo darbaroku un prātu skaitu. Mēs negribējām ar to riskēt.

Jūs pats tagad esat divreiz lielāka uzņēmuma vadītājs. Kā tiekat galā ar dubultu produktu un zīmolu saimi?

Izaicinājumu ir pietiekami daudz. Es pats visu savu profesionālo karjeru esmu strādājis Orkla – ilgus gadus strādāju Spilvā, tad pārgāju uz saldumiem un sāļajām uzkodām. Tagad, ja tā var teikt, esmu atpakaļ pie saknēm apvienotajā uzņēmumā. Ir patīkami un interesanti atgriezties. Jā, ir vairāk darāmā, bet es nekad neesmu izvairījies no papildu izaicinājumiem. Es esmu no tiem cilvēkiem, kam jo stāvāks kalns, jo interesantāk.

Kā grupas uzņēmumiem Latvijā klājās pērn?

Kopējais Orkla Latvija (SIA Orkla Confectionery & Snacks Latvija un SIA Orkla Foods Latvija) apgrozījums 2018. gadā bija mazliet virs 112 miljoniem eiro un pieaugums ir 1% robežās. Kopumā izaugsme ir neliela, bet arī 1% no šādas summas ir diezgan daudz.

Savukārt, ja runājam atsevišķi par zīmoliem, tad Spilvai pagājušais gads bija patiešām labs. Lielākajās kategorijās – tomātu mērce, kečupi, dresingi jeb salātu mērces – tirgus aug, patērētāji šos produktus izvēlas vairāk. Mazliet samazinājās majonēzes patēriņš, bet tas saistībā ar paradumu maiņu notika ne tikai Spilvā, bet Latvijā kopumā. Citas mērces – dresingi – zināmā mērā aizstāj ierasto majonēzi, cilvēki labprāt nomēģina šos produktus. Protams, viens cilvēks var apēst tikai tik, cik var, bet mums ir svarīgi, lai esam viņa iepirkumu grozā.

Spilvai arī eksportā bija labs gads – gan privāto preču zīmju jomā, piegādājot produkciju māsas uzņēmumiem, gan «klasiskajā» eksportā. Somijā mums bija patiešām labi pārdošanas rezultāti, sākām ražot mērces Somijas māsas uzņēmumam. Spilvas ražotne Orkla grupā jau labu laiku ir mērču specializācijas centrs, kas paver diezgan plašas iespējas ražot arī grupas uzņēmumiem. Arī «klasiskajā» eksportā pērn ir klājies labi. Lielākais pieaugums bija Anglijas tirgū, labi pārdošanas rezultāti ir Ukrainā. Ukrainas ražotājiem paveras iespējas Eiropā, un arī mēs no savas puses skatāmies, vai mums ir iespējas tur būt. Arī Krievijā pērn bija stabili rezultāti – nebija ne pieauguma, ne kritumu. Taču, kā jau zinām, ar Krievijas tirgu ir kā ar bitēm – vienudien ir, citudien nav. Risks ir ļoti liels.

Un kāds pagājušais gads bija saldumu un čipsu ražošanā?

Pagājušā gada vasara bija tik karsta, ka šokolādes tāfelīti nevarēja atnest no veikala līdz mašīnai, un tas ietekmēja šī produkta pārdošanas apjomus. Lai gan karstā laikā neēdam šokolādi, cilvēki vairāk dzer ūdeni, alu, bet pie alus neatņemama sastāvdaļa ir čipsi, kam bija ļoti labi pārdošanas rezultāti.

Ja runājam par cepumiem, tirgus pieaugums ir 3%, Selga aug tam līdzi, un bija stabila izaugsme. Cielaviņai ir jābūt svētku galdā, un arī Staburadzei ir izaugsme. Pārdošanas rādītājus veicinām arī ar jauniem produktiem. Zināmā mērā esam izlutinājuši savus patērētājus, un viņi gaida jaunumus. Ja mums nav jaunu produktu, viņi netieši krata ar pirkstu un prasa – kas jauns?

Skatoties racionāli – vai vispār būtu iespējams iztikt bez jauniem produktiem? Tikai ar Serenādi, klasisko tomātu mērci, Ādažu siera čipsiem un Cielaviņu?

Ar Cielaviņu būtu iespējams iztikt. Runājot pār pārējiem produktiem, kādu laiku tas būtu iespējams, ir pat tādi biznesa modeļi vai apsvērumi, kuru dēļ tā tiek darīts, bet ne mēs – Orkla. Varbūt nav pieejams finansējums vai nav ambīciju. Mums ir Latvijā iemīļoti zīmoli, un mums ir atbildība tos turpināt attīstīt, bet bez inovācijām un jauniem produktiem attīstība nav iespējama. Mūsu mērķis ir attīstīt un pilnveidot gan esošos zīmolus, gan radīt jaunus produktus, līdz ar to daudz resursu ieguldām jaunumos un gadā radām 60 līdz 100 jaunu produktu.

Kas šobrīd ir fokuss jaunajos produktos?

Mūsu stratēģija ir būt līderim pārtikas preču ražošanā, un tam jānotiek kontekstā ar ilgtspējas jautājumiem. Tas ietver atbildīgi iegūtas izejvielas, uzmanības pievēršanu dabai, iepakojumam, darba videi u.c. aspektiem. Tas nozīmē, ka strādājam pie veselīgākiem produktiem. Būsim godīgi – kategorijas, kurās mēs strādājam, nav veselīgas pārtikas pamats. Taču kopumā ir labs jautājums: kas vispār ir veselīga pārtika? Taču mēs strādājam pie tā, lai šie produkti būtu veselīgāki – ar mazāku cukura un sāls daudzumu, bez garšas pastiprinātājiem utt. Piemēram, pērn tomātu mērcēs, kečupos un sinepēs samazinājām sāls saturu par 10% līdz 30%, bet šī mēneša jaunums ir tomātu mērce bez pievienota cukura. Visos Selgas produktos pakāpeniski atsakāmies no palmu eļļas, arī čipsu ražošanā pilnībā esam atteikušies no palmu eļļas. Esam radījuši čipsus ar samazinātu sāls saturu, samazinot tā daudzumu par 30%. Ražojam vegāniem draudzīgu majonēzi bez dzīvnieku izcelsmes produktiem. Vēl viens jaunums ir Everest funkcionālie ūdeņi.

Kā saprast apzīmējumu «funkcionālais ūdens»?

Tas ir ūdens, kam pievienoti dažādi vitamīni – magnijs, cinks utt. – aktīva dzīvesveida piekritējiem. Patērētāji kļūst aktīvāki, un šis ir produkts, ar ko aktīvas dzīves piekritējiem atveldzēties un uzņemt vitamīnus.

Kā ar vegānu produktiem? Vai nodalāt tos kaut kā atsevišķi un īpaši reklamējat?

Mums ir daudz kategoriju – šokolāde, cepumi, majonēze, mērces utt. –, varētu katrā no tām izcelt vegāniem draudzīgus produktus, bet neesam to darījuši. Ja interesē, cilvēki meklē konkrētu produktu, vienkopus neesam visus apkopojuši, bet varbūt tā ir mūsu iespēja. Produktus bez glutēna gan esam īpaši izcēluši.

Cik liels biznesa segments ir šīs produktu kategorijas – vegānu un bezglutēna produkti?

Tirgus ir mazs, bet strauji augošs, jo attīstās no zemas bāzes. Līdzīgi kā ar e-komerciju – jā, tā ļoti strauji aug, bet no zemas bāzes. Taču vegāni un bezglutēna produkti ir nākotne, un mums vienkārši ir jābūt šajā kategorijā.

Kā klājas Pedro? Pārsvarā ražojat privāto preču zīmju trijstūrmaizītes vai strādājat arī ar savu zīmolu?

Maizītes, salātus un gatavās maltītes ražojam gandrīz visiem lielākajiem mazumtirgotājiem Latvijā. Šis bizness un kategorija kopumā ir ļoti dinamisks. Tā kā vajadzīgas relatīvi mazas investīcijas, ir maza tirgū ieiešanas barjera, jo īpaši salātu ražošanā, ja salīdzina ar čipsu vai šokolādes ražošanu. Līdz ar to šajā jomā bieži mainās spēlētāji un dominē cena. Mēs neesam tie lētākie, bet klienti, kas ir gatavi par kvalitatīvu produktu maksāt vairāk, mūs izvēlas.

Mazumtirdzniecībā redzams, ka mazā formāta veikali ļoti attīstās un līdz ar to arī līdzņemamo ēdienu kategorija.

Kāda šajā virzienā pērn bija izaugsme?

Spēlētāju ir daudz, bet klienti privāto preču zīmju piegādātāju nereti izvēlas uz gadu un pēc tam sadarbojas ar citu. Tāpēc mēs gan uzsākām, gan pārtraucām sadarbību, un kopumā pagājušais gads bija ar mīnusa zīmi, bet šogad jau ir tikpat liels pluss.

Kā uzņēmumam klājas eksportā?

Kopumā 35% no apgrozījuma ir eksports un 65% veido vietējais tirgus. Lielākais eksporta tirgus ir Lietuva, tur lielākoties tirgojam čipsus un cepumus. Tam seko Krievija, Anglija, Skandināvijas valstis. Visās valstīs Orkla uzņēmumu specifika ir tā, ka galvenais ir vietējais tirgus. Mēs labāk vēlamies būt lielākas zivis mazākā akvārijā, nekā otrādi – mēs neejam uz globāliem tirgiem, nekad necentīsimies iekarot Eiropu vai pasauli. Katrs esam ļoti tuvu vietējam patērētājam un saskatām spēku tajā, ka apmierinām vietējā patērētāja intereses un vēlmes. Ir grūti kādam starptautiskam spēlētājam saražot skābenes, auksto zupu vai čipsus no Latvijā audzētiem kartupeļiem.

Vai šos produktus ārpus Latvijas vispār saprot, piemēram, skābenes?

Skābenes tiešām nesaprot, mums bieži ir bijušas interesantas diskusijas ārvalstīs par to, kāpēc mēs Latvijā ēdam zāli. Čipsi gan ir visur, bet mūsu priekšrocība ir tā, ka ražojam šeit un, cik vien varam, izmantojam tepat audzētus kartupeļus. Taču ar to vien nepietiek, tāpēc skatāmies arī uz Lietuvu un Igauniju.

Runājot par vietējām un ārzemju izejvielām – ko atbildat tiem, kuri brīnās, ka Spilvas gurķi ražoti Turcijā?

Jāsaprot, ka Latvijā labākajā gadījumā raža ir vienreiz gadā, bet Turcijā – trīsreiz gadā. Tajā pašā laikā Latvijas patērētājam garšo mazie gurķīši – trīs līdz sešus centimetrus gari. Neviens Latvijā nespēj izaudzēt tik daudz tieši tādu produktu, jo apjomi, ko mēs tirgojam, ir daudz lielāki. Tāpat – cik daudz varam izaudzēt papriku vai saldos piparus? Otrs ir specializācija. Lieli uzņēmumi specializējas tajā, ko prot vislabāk. Spilva ir Orkla mērču ekselences centrs, kas nozīmē, ka investējam lielas summas šajās tehnoloģijās un radām produktus, ko mūsu konkurenti reģionā nespēj. Visā investēt nav iespējams – tas nebūs rentabli, un bizness pazudīs. Ir jāsaprot, kas ir uzņēmuma spēcīgās kategorijas, un uz tām jākoncentrējas.

Minējāt, ka galvenais ir vietējais tirgus. Varbūt kādam no tipiski latviskajiem produktiem ir «iegaršojies» kādā citā valstī?

Viens no produktiem, ko vairāk ražojam grupai, ir mērces. Cits piemērs ir t.s. katliņčipsi, ko pretēji klasiskajiem čipsiem cep, iegremdējot tos lielā karstas eļļas tvertnē. Ar šo tehnoloģiju veidojas pavisam citas kraukšķības čipsi. Anglijā šie ir visvairāk pirktie čipsi, arī Skandināvijā tie ir iecienīti. Turpretī Latvijā šī ir diezgan «nišīga» kategorija. 90% ražojam Skandināvijas tirgum. Unikāls produkts ir Laimas zefīri Maigums.

Cik tālu esat ar jauno Laimas ražotni?

Viss rit pēc plāna. Pašlaik ir iedzīti pāļi jaunajai ēkai un ir plāns pabeigt ražotni nākamā gada pirmajā vai otrajā ceturksnī. Ja viss veiksmīgi izdosies, nākamā gada beigās uzsāksim šokolādes konfekšu, vafeļu konfekšu, batoniņu, šerbeta un ekskluzīvo, ar rokām gatavoto produktu ražošanu Ādažos.

Vai Miera ielā paliks tikai birojs?

Pagaidām te paliks birojs, Laimas šokolādes muzejs un Laimas saldumu veikals. Saku «pagaidām», jo, kad pieņēmām lēmumu pārvietot Laimas ražotni, bija doma, ka te paliks centrālais birojs kopā ar muzeju un veikalu. Pieņemot lēmumu apvienoties, darbinieku ir kļuvis vairāk, administrācijā ir 200 cilvēku –nevaram visi satilpt šajā birojā. Ilgtermiņā visi gribam būt vienās telpās, tāpēc ir jautājums, vai tad, kad ražošana būs pārcelta uz Ādažiem, varēsim papildināt telpas tā, lai visi varam strādāt šeit. Ja ne, būs jāskatās cits risinājums – to laiks rādīs. Lai nākotnē veidotu vienotu uzņēmuma komandu, visiem jābūt vienuviet. Ja būs iespēja, attīstīsimies šeit, Miera ielā, ja ne – meklēsim citus risinājumus.

Kādas jaudas plānotas jaunajā ražotnē?

Nezinu, vai precīzas tonnas kaut ko izteiks, taču jauda jau šobrīd ir vairāk nekā pietiekama šim tirgum. Jaunā ražotne dos iespēju ražot arī grupai, jo Orkla ir augsti pārtikas drošības standarti, bet Miera ielas ražotnei tos visus pilnībā ir grūti nodrošināt, jo ražotne ir izvietota vairākos stāvos un ir nopietns labirints ar sarežģītu loģistiku. Jaunā ražotne dos iespēju «iztaisnot» ražošanas līnijas un palielināt efektivitāti. Jauda būs pietiekama, lai dubultotu ražošanas apjomus.

Vai ir doma par vēl kādu ražotni?

Jā, jau esam paziņojuši par cepumu un vafeļu ražotni turpat blakus jaunajai Laimas ražotnei Ādažos, kas taps 2022. gadā. Tā būs vēl lielāka – Laimas ražotne ir aptuveni 7500 m2 plaša, bet jaunā cepumu un vafeļu ražotne būs trīs reizes lielāka – 23 tūkstoši m2. Šis būs cepumu un vafeļu ražošanas kompetenču centrs, kas būs lielākā šāda tipa ražotne Baltijas jūras reģionā, un lielākā daļa produkcijas tiks eksportēta uz Skandināviju. Protams, visām lielām iespējām līdzi nāk izaicinājumi, un šī ražotne radīs 250 jaunu darbavietu. Tā kā Rīgas reģionā bezdarba nav, tas būs patiesi izaicinoši.

Kā ar šī gada plāniem?

Augstāk, tālāk! Kopumā pirmais pusgads pagājis labi. Pārmaiņu laikā daudz laika veltām iekšējiem procesiem, un šādos apstākļos mēdz pazust uzmanība, tāpēc prieks, ka pirmais pusgads bijis veiksmīgs gan pārdošanā, gan citos rādītājos. Ir kategorijas, ko pērk labāk, nekā gaidījām – čipsus, kečupus, tomātu mērces, salātu mērces (dresingus).