Pārsvarā mēģina ieteikt kādu alternatīvu populārajām ASV akcijām

Finanšu tirgus

Pasaules lielākajos akciju tirgos cena aizsniegusies līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam. Šajā pašā laikā vērtspapīru eksperti daudziem ieguldītājiem gandrīz visu šo gadu ir ieteikuši samazināt akciju īpatsvaru. Tādējādi, ja tika paklausīts šiem padomiem, nācās palaist garām ievērojamu riska aktīvu cenu lēcienu – kopš šā gada sākuma ASV Standard & Poor’s 500 akciju cenu indikatora vērtība ir pakāpusies jau par piekto daļu. Aptuveni par 15% palielinājusies arī Eiropas lielāko uzņēmumu akciju vērtība. Tas turklāt noticis laikā, kad skaļākas kļuvušas runas par recesijas tuvošanos un uzņēmumu peļņas saplakšanu.

Bloomberg aptaujājis vairākus pazīstamus investorus saistībā ar to, kur viņi tieši šobrīd noguldītu līdzekļus 10 tūkst. ASV dolāru apmērā. Atbilstoši viņu ieteikumiem piemeklēti arī biržā tirgotie fondi (ETF). Kopumā daudzi šīs nozares eksperti, šķiet, ir visai skeptiski par tālāku būtisku ASV akciju palielināšanos. Tie investoriem iesaka meklēt dažādas alternatīvas (pēdējos gados gan šādu alternatīvu meklēšana atmaksājusies nav). Gaismā tiek celti atsevišķi nosacīti droši finanšu ieguldījumi, piemēram, zelts. Uz ģeopolitikas saasinājumu, ekonomikas un tirdzniecības karu neskaidrības fona tā cena šogad ir pieaugusi gandrīz par 9%.

Stabilās telekomunikācijas

Piemēram, Sāra Keterere no Causeway Capital Management izceļ, ka akciju tirgus parasti 10 gadus pēc kārtas investoriem ik gadu nenodrošina divciparu guvumus (kā tas nu, šķiet, jau ir ierasts). Viņa uzskata, ka šajā garajā buļļu tirgū daudzi investori meklē un koncentrējas uz arvien tālāku izaugsmi un ir piemirsuši par akciju novērtējumiem. Viņa arī izceļ, ka gada laikā procentuāli tādu uzņēmumu IPO (sākotnējais publiskais akciju piedāvājums) skaits, kuri nav pelnoši, pārsniedzis līmeni, kas bija vērojams pagājušā gadsimta 90-to gadu beigu interneta akciju burbuļa laikos. «Tā vietā, lai mēģinātu ielēkt vilcienā un sekot jau esošajiem akciju uzvarētājiem, drošais patvērums būtu jāmeklē citur. Labs šāds potenciāls ir ne pārāk populārajām telekomunikāciju akcijām. Šīs nozares ienākumiem nākamo gadu laikā vajadzētu palielināties, ko noteiks augoša klientu interese par arvien vairāk dažādiem datiem,» uzskata eksperte.

Tiek skaidrots, ka daudzi nākotnē izmantos arvien vairāk ierīču, kas patērē dažādus datus. Tāpat esot augoša tendence izvēlēties otru viedtālruni, piemēram, darbam. Tiek norādīts, ka lielajiem šīs jomas milžiem sevišķi spēcīgas pozīcijas esot gan Eiropā, gan Āzijā. Tas tiem ļauj būt relatīvi pasargātiem no kādiem jauniem konkurentiem. Tāpat esot sagaidāms, ka šīs nozares lielie uzņēmumi meklēs veidus, kā ietaupīt un ar savstarpējo sadarbību mazināt izmaksas. Pozitīvais faktors ir arī tas, ka šādas kompānijas mēdz maksāt visai dāsnas dividendes. Tas laikos, kad dzirdam par negatīvu obligāciju ienesīgumu, izskatās kā visai laba alternatīva.

Parasti brīžos, kad ekonomika sagurst un cikliskāku kompāniju peļņa sarūk, investori naudu pludina tā saucamo aizsardzības sektoru akciju virzienā. Pie šādiem sektoriem tiek pieskaitītas kompānijas, kuru ienākumi ir visai stabili arī tad, kad ekonomikai iet sliktāk. Tradicionāli šādu uzņēmumu vidū gozējas telekomunikāciju sektora pārstāvji. No ETF, kuru cena pieaugs, ja labi klāsies telekomunikāciju sektora vērtspapīriem, var minēt iShares Global Communications Services ETF. Tas aptver gan ASV, gan Eiropas, gan Āzijas šīs jomas pārstāvju vērtspapīrus un iegulda, piemēram, Deutsche Telekom, Telefonica, Vodafone Group, China Mobile un Japānas NTT Docomo akcijās. Tā cena kopš šā gada sākuma pieaugusi gandrīz par 20%. Piecu gadu skatījumā gan šim ETF klājies vāji – tā cena sarukusi pat par 8,4%.

Tālāks kāpums šaubīgs

Tikmēr Absolute Strategy Research galvenais akciju stratēģis Aians Harnets izceļ, ka pēdējā laikā reizē cēlusies gan drošo obligāciju, gan akciju cena. Tas noticis brīdī, kad globālā izaugsme un inflācijas spiediens pavājinās. Jau ziņots, ka etalona obligāciju ienesīgums planē arvien zemāk, kam it kā būtu jāsignalizē tas, ka pasaules ekonomikai gaidāmi grūti laiki. Tāpat centrālās bankas runā par likmju samazināšanas nepieciešamību, kas mēdz iet roku rokā ar recesiju. Akcijas šajā pašā laikā vēstī citu stāstu – to cena atrodas rekordu tuvumā, jo daudzi gaida, ka pasaules ekonomikas no pieauguma takas nenoies un tirdzniecības kari atrisināsies. Šādos laikos kādu pārliecinošu pozīciju ieņemšana varētu likties visai mīklaina.

«Mēs raizējamies, ka kādā dienā komforts beigsies. Investori sapratīs, ka abiem šiem tirgiem reizē taisnība nevar būt. Tad vai nu globālā izaugsme un tirdzniecība kļūs straujāka, kas nozīmēs obligāciju ienesīguma pieaugumu, jo būs jāpārskata centrālo banku politikas gaidas, vai otrs variants ir, ka zemās obligāciju likmes pamatos ekonomikas pavājināšanās un slikti uzņēmumu finanšu rezultāti, kam sekos vēl agresīvāki centrālo banku ekonomikas balstīšanas pasākumi, nekā gaidīts. Mēs otro uzskatām par ticamāko scenāriju,» teic Absolute Strategy Research pārstāvis. Viņš norāda, ka tas būtu obligāciju cenām pozitīvs un akciju cenām negatīvs scenārijs, kuru pamatā pavada augošs recesijas risks. Tāpat viņš pauž pārliecību – šādos brīžos labāk klāties vajadzētu zeltam un atsevišķiem infrastruktūras būvniecības fondiem, jo šādā veidā ekonomikas aktivitāti izmisīgi centīsies balstīt dažas valdības.

Bloomberg no šādiem ieguldījumiem izceļ iShares U.S. Infrastructure ETF. Tas iegulda nosacīti mazāk cikliskās ASV komunālo pakalpojumu, materiālu un rūpniecības kompāniju akcijās, kuras var gūt labumu no tā, ka tiek palielināti tēriņi šīs valsts infrastruktūras būvniecībai. Arī šī fonda cena kopš gada sākuma pieaugusi ļoti strauji – par 20%. 12 mēnešu skatījumā gan šī ETF daļas pieaugums ir vien 0,5% apmēra un piecu gadu periodā – kāpums ir 6,4% apmērā.

Arī William Blair Macro Allocation Fund vadība Bloomberg teic, ka pēdējo gadu akciju cenu pieaugums lielā mērā balstīts uz centrālo banku politiku. «Šā brīža pamata pieņēmums ir, ka ASV Federālo rezervju un Eiropas Centrālās bankas spertie soļi turpinās balstīt akciju cenu. Lēnāka ekonomika patiešām liek domāt, ka ir pamats zemām vai pat vēl zemākām procentu likmēm. Šajā pašā laikā tas arī nozīmē mazāk pārliecinošu atbalstu tam, ka būtu vērojama vēl kāda akciju cenu atgūšanās, ja to cena saruks. Mēs domājam, ka pati svarīgākā šobrīd ir likviditāte. Līdz ar to mēs samazinām akciju īpatsvaru, lai ierobežotu sāpes brīdī, kad būs vērojams cenu lejupslīdes šoks. Mēs arī identificējam dažus tirgus, kur cenas ir pārlieku augstas. Piemēram, ar Meksikas aktīviem saistītas vienas no mūsu lielākajām īsajām pozīcijām,» teic minētais analītiķis.

Valdot šādam fonam, Bloomberg izceļ Innovator S&P 500 Power Buffer ETF. Tas investorus gada laikā pasargā no lielākiem zaudējumiem par 15%. Tiesa gan, arī tā guvumi tiek ierobežoti. Arī fonda izmaksas ir augstākās.

Eiropas akcijas

Vēl BlackRock Global Allocation Fund menedžeris Ross Kosterihs vērš uzmanību uz visai labo Eiropas vērtspapīru sniegumu. Viņš skaidro, ka Vecā kontinenta kompāniju akcijām ir zemāki novērtējumi, ja salīdzina ar ASV, un daudzas Eiropas kompānijas maksā pievilcīgākās dividendes. Tiek norādīts, ka kontinentālās Eiropas kompānijām dividenžu ienesīgums atrodas ap 3,5% un Apvienotās Karalistes – pat pie 4,5%. Savukārt ASV S&P 500 uzņēmumiem tas esot vien 1,8%.

Viņš gan atzīst, ka Eiropas ekonomika aug lēnām. Tiesa gan, izskatoties, ka to finanšu tirgus cenās jau ir ievērtējis. Savukārt attiecībā uz ASV izaugsmi cerības esot lielākas, kas reizē var nozīmēt potenciālu sāpīgākiem negatīviem pārsteigumiem. Vēl uzmanības centrā būšot Eiropas Centrālās bankas soļi. Pašlaik spekulēts, ka reģiona centrālie baņķieri, restartējot savu aktīvu uzpirkšanu, var nesmādēt arī reģiona uzņēmumu akciju iegādi. Ja tas tā būs, tad šāda pirkšana var balstīt to cenu.

Valdot šādam fonam, Bloomberg eksperti izceļ iShares Core MSCI Europe ETF. Tas iegulda dažāda izmēra Eiropas uzņēmumos, un tam par labu var nākt lielāks Vecā kontinenta investoru akciju optimisms, ja tāds, protams, būs. Šī fonda pārvaldīšanas maksa ir vien 0,09% apmērā no ieguldītā.