Valūtas Spriež, kad britu mārciņas cena noslīdēs līdz paritātei gan ar eiro, gan ASV dolāru

Viens no lielajiem nezināmajiem, kas var ietekmēt Eiropas ekonomikas nākotni, ir tas, kā atrisināsies Brexit process. Abu britu potenciālo nākamo premjeru retorika liek domāt, ka ir paaugstināta iespējamība tam, ka Apvienotā Karaliste pamet Eiropas Savienību (ES) bez kādas vienošanās. Tas nozīmētu haosu, un attiecīgi daži pirms 31. oktobra, kad vajadzētu būt zināmam lēmumam par Brexit likteni, jau laicīgi mēģina «pamest kuģi» un finanšu tirgū ieņem nogaidošākas pozīcijas. Neskaidrība par šī procesa gala iznākumu ir milzīga un, politiķiem strīdoties, kurš ir lielāks «brexiters», par to nākas samaksāt sterliņu mārciņai. Pamatā tiek klāstīts – ja vienošanās līdz oktobra beigām netiks panākta, briti tāpat pametīs ES.

Paritāte ar eiro un dolāru

Šāda situācija eiro cenai pēc ilgāka pārtraukuma ļāvusi paviesoties virs 0,9 mārciņu līmeņa. Ir manāmi spriedumi, ka aiz kalniem varētu nebūt pat eiro un sterliņu mārciņas paritāte (1 EUR = 1 mārciņa). Lai tas notiktu, eiro cenai mārciņās no šā brīža būtu jāpieaug vēl par 10,7%. Tas patiesībā pie zināmas notikumu attīstības pēc fantastikas neizskatās.

Tiek runāts ne tikai par mārciņas un eiro paritāti. Nomanāmas aplēses, ka britu valūta šo līmeni var sasniegt arī savās attiecībās ar ASV dolāru. Šo ceturtdien mārciņas cena atradās pie 1,244 ASV dolāru atzīmes. Pat Anglijas Banka pagājušajā novembrī izteicās, ka no-deal scenārijs varētu nozīmēt, ka mārciņas cena attiecībā pret ASV dolāru sarūk zem paritātes.

Šobrīd joprojām pamata prognoze lielākajai daļai gan ir, ka briti no ES izstājas daudzmaz kontrolēti. Tiesa gan, šajā pašā laikā daudzi izceļ, ka otra scenārija iespējamība nav pietiekami novērtēta. Daži rezultātā mārciņu nekautrējās salīdzināt ar kādu no attīstības valstu valūtām, uz kuru cenu arī parasti milzīgu ietekmi atstāj politiskā neskaidrība. Deutsche Bank pārstāvji izteikušies, ka mārciņa, ņemot vērā attiecīgos riskus, pašlaik nav pietiekami lēta un pastāv 50% tā saucamā «hard Brexit» iespējamība.

«Vairums tirgus dalībnieku joprojām cer, ka izstāšanās datums tiks atlikts, un tad būs vēl tālākas sarunas. Pārsvarā tiek uzsvērta mārciņas cenas neprognozējamība, lai gan, manuprāt, tirgus ir pārlieku optimistisks par to, kā lietas beigās atrisināsies,» savukārt spriež Vācijas Commerzbank analītiķi. «Pie esošās konjunktūras ir grūti redzēt, kas varētu raisīt noturīgu esošās mārciņas vājināšanās tendences pagriešanos otrā virzienā. Politiskā no-deal Brexit retorika vasaras laikā tikai intensificēsies,» Financial Times tikmēr komentē finanšu uzņēmuma Banque Lombard Odier valūtu speciālisti.

Arī britu ekonomikas dati nav pārliecinoši, un finanšu tirgus dalībnieki sāk nosvērties domāt, ka ekonomiku ar zemākām likmēm vai kādiem nestandarta pasākumiem nāksies balstīt Anglijas Bankai. Šāda tipa pasākumiem parasti izdodas zemāk novest vietējās valūtas cenu (pretī gan, visticamāk, tiks likta arī citu reģionu centrālo banku līdzīga monetārā politika). Risks ir, ka kādi ekonomikai negatīvāki Brexit scenāriji noved pie lielākām nedienām tautsaimniecībai, kas britu centrālajiem baņķieriem liek cirpt likmes un stimulēt krietni agresīvāk, nekā gaidīts pirms tam. Te gan jāpiebilst, ka arī šai centrālajai bankai, šķiet, nav palicis daudz telpas, kur procentu likmes novest būtiski zemāk.

Protams neskaidrība ir ļoti neērts scenārijs mūsu valsts eksportētājiem. Pamatīgu robu kabatā tiem izrauj tā pati mārciņas cenas samazināšanās – kopš Brexit spekulāciju sākšanās 2015. gadā eiro cena mārciņās ir palielinājusies aptuveni par ceturto daļu. Brexit risku materializēšanās un vēl tālāks mārciņas kritums būtu pamatīgs pretvējš visas Eiropas tautsaimniecības burās, un tam būtu būtiska ietekme arī uz Latviju. Ja mārciņas cena samazināsies vēl tālāk, tad spēji saplaks arī masveidā uz britu zemi aizbraukušo mūsu tautiešu pirktspēja kontinentālajā Eiropā.

Piesauc «Melno trešdienu»

Katrā ziņā mārciņai priekšā droši vien gaidāmi grūti laiki un paaugstinātas cenas svārstības. Daži teic, ka mārciņas cenas kritumu līdz ar «cietāku Brexit» varētu pielīdzināt 1992. gada «Melnajai trešdienai». Toreiz slavenais miljardieris Džordžs Soross salauza Anglijas banku un palīdzēja raisīt mārciņas cenas sabrukumu 25% apmērā. 1992. gadā tā saucamajā «Melnajā trešdienā» Soross veica īso pozīciju darījumu ar Lielbritānijas mārciņām 10 miljardu ASV dolāru vērtībā. Dž. Soross spekulēja, ka mārciņas vērtība galu galā samazināsies, jo Lielbritānijai Eiropas valūtas kursu mehānisma (eirozonas priekšgājējs) ietvaros neizdosies nodrošināt, ka mārciņas attiecība pret citām mehānisma valūtām nesvārstīsies vairāk kā par 6%. Augošā pārdošanas spiediena rezultātā britu Centrālā banka bija spiesta milzīgos apjomos veikt intervences valūtu tirgū (pirkt mārciņas). Galu galā banka, Dž. Sorosam pieliekot punktu, to neizturēja. Lielbritānija todien cieta zaudējumus aptuveni triju miljardu ASV dolāru apmērā, tika pazemota valsts Centrālā banka, un valdība bija spiesta atteikties no Eiropas valūtu kursu mehānisma. Savukārt Dž. Sorosa guvumi no darījuma tuvojās diviem miljardiem ASV dolāru. Dž. Sorosam kopš tā laika aizliegts iebraukt šajā valstī. Līdzīgas operācijas ar milzīgiem naudas apjomiem, piepalīdzot destabilizēt jau tā nestabilas valūtu sistēmas, Dž. Soross īstenoja arī 90. gadu beigās toreiz plaukstošo Āzijas tīģeru reģionā.