Inguna Elere, biroja H2E radošā direktore

ceļvedis

Vēderprieki

Ja pietiek laika, man patīk pusdienot mūsu biroja apkaimē, kas atrodas Rīgas skaistākajā vietā. Parasti izvēlos restorānus Mūsu terase, Ferma vai Mr. Fox. Ēdienu gatavošana nav mana kaislība, un man nav arī tam nepieciešamā talanta, bet man ir paveicies, ka pārējie ģimenes locekļi ir meistarīgi ēst gatavotāji, dara to ar mīlestību un izcili. Vecākā meita ir aizrāvusies ar veģetāro virtuvi un gatavo fantastiskus ēdienus. Viņas ceptie ingvera kēksi ir gardākie pasaulē.

Dvēselei

Neesmu audiālais cilvēks, esmu izteikti vizuāls cilvēks, un man patiesi patīk klusums. Ārkārtīgi cienu un apbrīnoju mūziķus par viņu spēju radīt skaņu kompozīcijas no nekā. Opera man patīk kā mākslu sintēze. Šķiet, ka pēdējā izrāde, uz kuru biju, ir Burvestība. Pajaci Aika Karapetjana režijā. Pašreiz aktīvi klausos Jāzepu Vītolu, cenšoties iedziļināties viņa personībā, jo strādāju pie ekspozīcijas dizaina stratēģijas viņa muzejam Gaujienā. Man ir tuvi un saprotami kompozīcijas principi vizuālajā mākslā, bet izaicinājums ir izprast kompozīciju, tonalitāti, formu mūzikā, lai izveidotu pamatotu un atbilstošu ekspozīciju. Ļoti palīdz sarunas ar muzikoloģi Zani Prēdeli, kuras disertācijas tēma bija Jāzepa Vītola daiļrade.

Kino

Man patīk kino, izvēlos iet uz kinoteātri Splendid Palace. Šāda tradīcija ir kopš Lietišķās mākslas skolas laikiem, kad ar kursabiedriem pēc stundām gājām uz kino. Liela nozīme ir telpai, kurā filmas skatās. Tolaik filma, kuru skatījāmies neskaitāmas reizes, bija Etores Skolas (Ettore Scola) filma Balle (Le Bal). Nezinu, kāpēc, iespējams, nosacītības un bez vārdiem pateiktā dēļ. No nesen redzētajām filmām viena no emocionāli iespaidīgākajām man bija Pāvela Pavļikovska filma Aukstais karš (Cold War). Mani uzrunā kino analoģija ar ekspozīciju. Tikai filmā skatītājs ir vērotājs noteiktā laika nogrieznī bez iespējām regulēt savu apmeklējuma ilgumu.

Brīvajā laikā

Ar sportu pārāk neaizraujos. Man patīk pastaigas kā domāšanas aktivizētājs.

Vēlos aizbraukt uz...

Ceļojums ir kā paplašinājums laikā. Man patīk ceļot ar ģimeni, vērot, kā bērni reaģē uz redzēto, uz citām pieredzēm. Muzeji mums vienmēr ir bijuši būtiski galamērķi. Esot Londonā, nevaru neaiziet uz Viktorijas un Alberta muzeju vai Tate Britan, vai Tate Modern, kur vienmēr var izdarīt kādus jaunus secinājumus. Priecājos, ka arī mani bērni muzejus uztver kā saistošus galamērķus. Ceļot aktīvi sanāk arī profesionālās darbības dēļ, un muzeju apmeklējumi tikai papildina šo pieredzi. Tie ir tik dažādi un vienmēr saistoši.

Šķiet, ka eksotiskākais brauciens bez neviena muzeja mums bija brīvdienas Maldivu salās. Vēlos aizbraukt uz Islandi, bet arī tur man ir konkrēts mērķis –  gribu apskatīt mūsu kolēģu islandiešu biroja Gagarin veidoto ekspozīciju Lavas centrs par Islandes vulkānu mītisko dabu. Kopā strādājot pie komunisma upuru muzeja Red Terror konkursa projekta Tallinā, redzējām un jutām, ka mums ir kopējas vērtības un pieeja darbam, tamdēļ man ir īpaša interese redzēt viņu realizēto darbu.

Grāmatplauktā man

Man vienmēr patikušas un vienmēr patiks drukātās grāmatas, to smarža, svars, pētīt to iesējumu, papīru, burtveidolus, kompozīciju. Tā man ir labākā dāvana un vērtīgākais pirkums ceļojumos. Man patīk pilni grāmatplaukti – gan ar jaunām grāmatām, gan senām, kas patiesībā ļoti labi parāda katra cilvēka personību un aizrautību. Bērnībā tie bija grāmatplaukti ar vectēva medicīnas grāmatām un tēva psihiatrijas grāmatām. Grāmata kā vērtība mūsu ģimenē ir bijusi vienmēr. Kādreiz aizrautīgi lasīju klasiķu visus pieejamos sējumus – Dostojevski, Tolstoju, Hamsunu, Raini, bet tagad mana aizrautība ir dizaina literatūra. Šodien mans grāmatplaukts ir pilns ar dizaina literatūru par dažādām tā jomām. Arī ceļojot man patīk lasīt drukāto grāmatu, to izvēlos rokassomas formātā. Pēdējā ceļojumā uz ASV lasīju Pītera Samisa (Peter Samis) un Mimi Mihelsona (Mimi Michaelson) Creating the Visitor Centered Museum un Roberta Makartera (Robert McCarter) The Space Within. Noras Ikstenas Mātes piens joprojām ir mana grāmatu grāmata.

Domugrauds

Ik pa laikam piespraužu birojā pie sienas Ilmāra Blumberga sacīto: «...egoistiski individuālais redzējums dod rezultātu...» Kāpēc? Tāpēc, ka joprojām ir jāpastāv un jārod spēks aizstāvēt savu individuālo skatījumu. Patiesi novatoriski risinājumi nekad sākumā uzreiz netiek pieņemti. Tā ir bijis visos laikos un ir joprojām. Savukārt Masimo Vignelli (Massimo Vignelli) ir centies ietekmēt miljoniem cilvēku dzīvi nevis ar politiku vai izklaidi, bet gan ar dizainu. Es tiešām ticu, ka ar dizainu, darot mums uzticētos darbus, varam darīt pasauli labāku, sakārtotāku, saprotamāku.