Ja ir ideja, kas neļauj gulēt, tad ir jādara, uzskata Laura Kalniņa, kuras izlolotās sāls istabas durvis ir vaļā nepilnu gadu

Mana pieredze

Jau pašā sākumā L. Kalniņai bija skaidrs, ka papildu darbs būs jāiegulda informatīvos pasākumos, jo daudzi joprojām nav dzirdējuši un nezina par sāls istabu kā alternatīvu terapijas metodi. Tāpat vispirms nācās ievingrināt roku dažādu projektu tapināšanā, lai izsludinātajos konkursos pretendētu uz tik ļoti nepieciešamo līdzfinansējumu. Tiesa, tolaik gribētāju bija daudz, un tādu vai citādu apsvērumu pēc L. Kalniņas iecerei muguru pagrieza viena iestāde pēc otras. Toties līdz ar uzrakstītajiem projektiem viņas kabatā nu bija izstrādātais biznesa plāns, pa plauktiņiem saliktas finanšu lietas, kas ar uzņēmējdarbību iepriekš nesaistītam cilvēkam bija gana spēcīgs trumpis neatmest cerību arī turpmāk.

Ar rezultātu

«Visiem iesācējiem iesaku nebaidīties un darīt, kā arī stāstīt skaļi savus plānus, bez lieka uztraukuma, ka kāds cits tos var pārtvert. Pirmkārt ideju pilnībā nokopēt nevar. Turpretī, to prezentējot dažādos konkursos, rodas papildu motivācija neatslābt un ieceri īstenot. Pretējā gadījumā būtu tikai papļāpājusi bez rezultāta. Manā skatījumā, tas vairs nebija pieļaujams,» savu apņēmību atminas L. Kalniņa. Protams, vienubrīd arī viņai rokas nolaidās un šķita, ka viss jānoliek malā. Tomēr telpas bija jau sarunātas, īres līgums noslēgts uz septiņiem gadiem, kā arī, sadodoties rokās visiem spēkiem, ar ģimenes un tuvinieku atbalstu izdevās sarūpēt ap 20 000 eiro. Tieši pašai sāls istabas ierīkošanai bija nepieciešami lielākie ieguldījumi. 16 kvadrātmetru plašās telpas sienas un grīdu klāj 3,5 tonnas rupjā akmenssāls. Te krājumi nav jāpapildina vai jāmaina. Lieki piebilst, ka sāls ir antibakteriāls un antialerģisks. Savukārt 40 minūšu garā seansa laikā ar ģeneratora palīdzību telpā iepūš ap 150 gramu medicīniskā smalkā, attīrītā sāls, ko istabas saimniece regulāri iegādājas Latvijas sāls tirdzniecības kompānijā Rīgā. Arī tās nav lielas papildu izmaksas, jo pārdesmit kilogramu smagā maisa cena ir ap 20 eiro.

Ne tikai seansi

Par konkrētām attīstības aprisēm vēl runāt pāragri, jo, kā saka L.Kalniņa, vispirms jāatdod atlikusī aizņēmuma daļa. Taču jau tagad viņas sāls istabiņas seansi apauguši ar papildu pievienoto vērtību. Proti, tajos attiecīgu speciālistu vadībā notiek gan mierīga rīta vingrošana, gan elpošanas un meditācijas nodarbības, kā arī atsevišķi skaņu meditācijas vakari. Par vienkāršu seansu sāls istabā kādā no sešiem ērtajiem krēsliem pieaugušajam jāmaksā 6 eiro. Abonementi piecām vai 10 reizēm ir izdevīgāki. Ja nav vēlama kāda sveša cilvēka klātbūtne šādas relaksācijas laikā, iespējams sarunāt privāto seansu par 30 eiro. Savukārt nodarbības cena seansa laikā ir 10 eiro. Pēc tam pilnai laimei var iedzert veselīgo gaisīgo putu skābekļa kokteili, ko par 2 eiro saimniece pagatavos turpat acu priekšā. Nekāds spectērps līdzi nav nepieciešams.

Balta «smilšu kaste»

Ieguvums var būt liels un individuāli katram savs. Galvenais – tam ticēt. «Sāls istabas terapiju liktu vienā groziņā ar homeopātiju, bet kā antibiotikas gan tā nav,» smaida L.Kalniņa. Tiek uzskatīts, ka tā ir alternatīva dziedniecības metode, ko veiksmīgi izmanto elpceļu, ādas stāvokļa un nervu sistēmas profilaksei, rehabilitācijai un imunitātes stiprināšanai. Iesaka piecu vai 10 reižu kursu katru dienu vai ik pārdienas vienu, divas reizes gadā, īpaši sezonas maiņā. Nākt var ikviens. Taču jāņem vērā, ka sāls terapija nav vēlama slimības saasinājuma laikā. Tāpat istabā nedrīkst ienest ēdienus un dzērienus. Vislielākā apmeklētāju daļa ir vecāki ar bērnudārza vecuma bērniem, kuri īpaši priecājas par balto smilšu kasti.

Tieši mazās meitiņas ieilgusī puņķošanās rudenī bija paralēlais iniciators konkrētajai biznesa idejai. Kad tā vairs neļāva naktīs gulēt, L. Kalniņa aizsāka izpētes un konsultāciju maratonu. Sēdēt ar klēpī saliktām rokām un kaut ko gaidīt tādos brīžos nevar. Krietnu konsultatīvu atbalstu sniedza rūpala kolēģe no Ogres, bet tehniskos jautājumus risināja ieteiktā pieredzējusī igauņu firma.

Veselības tūrisma sadaļā

L.Kalniņa pēc izglītības ir mazā un vidējā tūrisma vadītājs un, kā pati smej, nudien nekur tālu no šī lauciņa nav izdevies paslēpties, jo viņas sniegtais pakalpojums tiek dēvēts arī par veselības tūrismu. Sāls istabu apmeklē ne vien vietējie jelgavnieki, bet arī viesi no tuvējām vietām – Dobeles, Ozolniekiem, Iecavas, Tukuma, Mārupes, arī Rīgas, un pat ārzemju latvieši bijuši.

Lai arī sākotnēji projektu konkursos nepaveicās, līdz šim īstenotais kalpo par stimulu jauniem apvāršņiem. Tā patlaban L. Kalniņa ir pieteikusies Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes izsludinātajā veselības veicināšanas ideju konkursā, lai pretendētu uz nelielu finansiālu atbalstu. Par sadarbību kāda projekta ietvaros L. Kalniņa ir apņēmības pilna sākt diskusiju arī ar Jelgavas izglītības pārvaldi. Jāpiemin, ka, piemēram, pērn apmeklēt sāls istabu atsaucās pieci bērnudārzi, lielākoties gan privātie, kur grupiņās mazāks audzēkņu skaits. Vienlaikus baltajā smilšu kastē var dzīvoties 10 bērnu. Tādas nodarbības cena ir 30 eiro.

Pagaidām sīva konkurence vai liels klientu trūkums nav aktuāli. Lai arī vasara ir klusāks laiks, nav tādas darba dienas, kad L. Kalniņai nebūtu jānāk uz savu sāls istabiņu. Tiesa, Jelgavā jau labu laiku darbojas vēl viens līdzīgu pakalpojumu sniedzējs ne pārāk lielā attālumā, tāpēc kaut kas papildus jādomā visu laiku. Tāda ir jebkura uzņēmēja ikdiena. Bet par darba augļiem lieki galva nav jālauza. Tie atnāk, ja strādā no sirds. Turklāt, pēc L. Kalniņas vārdiem, krietnu gandarījuma artavu sniedz arī tas, ka tiek paveikts lietderīgs un labs darbs.