Tendences Izmitināšanas sektorā Latvijā galvenie pircēji ir ārvalstu tūristi, sasniedzot 70% no kopējā nakšņojumu skaita. Uz reģioniem gadā aizplūst ap 300 tūkst. ceļotāju

Divi populārākie valsts tūrisma galamērķi aizvien ir Rīga, kas piesaista 77% ārzemju viesu, un stabilu tirgus daļu iemantojusi arī Jūrmala – 8,5%. Bet šoreiz vairāk par to, kur paliek 300 tūkst. atlikušo ārzemnieku ( 14,5%), kuri nenakšņo galvaspilsētā un Jūrmalā. Ar savu vērojumu dalās Vidzemes Augstskolas pētnieks Andris Klepers kontekstā ar prognozēto 2013. gada valsts nozīmes vadlīnijās.

Pārsteidz Tērvete un Aglona

Galvenie reģionālie tūrisma galamērķi, kam izdevies piesaistīt lielāko ārvalstu tūristu skaitu, ir Baltijas jūras piekraste visā tās garumā. Vēl arī Gaujas nacionālais parks, Bauskas un Rundāles novadi pie tranzītceļa Via Baltica. Tāpat jāuzsver starptautiskās lidostas Rīga tiešā tuvumā esošie novadi, īpaši Mārupe. Izceļamas arī lielās pilsētas ar ievērojamāku viesmīlības pakalpojumu koncentrāciju. Visas šīs teritorijas nozīmīgi kāpinājušas kopējo tūrisma apjomu, kas pilnībā atbilst 2013. gadā veidotajai prognozei par tūrisma eksporta konkurētspējīgākajām teritorijām, kas tika publicētas valsts tūrisma attīstības pamatnostādnēs.

Taču nevar nepieminēt arī atšķirīgo no minētajā dokumentā ieskicētā portreta. Proti, nesakritības saistītas ar diviem populāriem galamērķiem – Aglonu un Tērveti, kas neapšaubāmi paģērē arī atšķirīgu ceļošanas motīvu. Aglonas bazilika ir viens no visvairāk apmeklētajiem tūrisma objektiem Latgalē, bet no 8000 nakšņojumu šajā galamērķī, kas ir nozīmīgi vietējam tūrismam, ārzemnieku ir vien 6%. Tai pat laikā šī vieta, kas kopumā piesaista svētceļniekus un kultūras tūristus, rosinājusi viesu māju skaita pieaugumu. Aglonas novadā ieceļotājus uzņem 32 tūristu mītnes.

Savukārt Tērvetes dabas parkam izdevies panākt ļoti lielu apmeklētāju pieaugumu, pārsniedzot 100 tūkst. gadā. Te ir arī liels ārvalstnieku īpatsvars, īpaši no Lietuvas. Tomēr nakšņotāju skaits galamērķī gan nav tikpat strauji audzis, kaut ceturtā daļa no nakšņotājiem ir ārzemnieki. Secinājums ir viens: abās vietās ir nozīmīga apmeklētāju plūsma, bet to potenciāls kopumā apkārtējo galamērķu veicināšanā un plašākā sadarbībā ar uzņēmējiem nav izmantots.

Potenciālu izmanto Kuldīga

Tomēr vairākas vietas reģionos attīstījušas savu potenciālu, no populāra objekta kļūstot par starptautiski iecienītu tūrisma galamērķi. Pirms sešiem gadiem prognozē par eksportspēju tika iekļautas vēl vairākas vietas kā apmeklētākie tūrisma objekti ar nozīmīgu proporciju. To vidū ir Ventas rumba Kuldīgā, Kokneses pilsdrupas, Abavas senleja. Šo vietu konkurencē savu potenciālu daudz vairāk izmantojusi Kuldīga. Tur 20% no kopējā nakšņojumu skaita ar vairāk nekā 6000 viesiem veido ārvalstnieki. Vienlaikus arī Kokneses pilsdrupas ir populārs tūrisma objekts, taču tā ietekme uz galamērķī nakšņojošo ārvalstnieku skaitu ir ļoti neliela.

Vēl novadi, kam izdevies sasniegt vairāk nekā 5000 ārvalstnieku nakšņojumu gadā, ir Tukums, Madona, Aizpute un Talsi. Savukārt Ludzas tūrisma galamērķī piesaistīto ārvalstnieku skaits ir vismaz viena trešdaļa no nakšņotāju skaita.

Aug viesdzīvokļu skaits

Vēl kāda tendence – populārākajos tūrisma galamērķos, tostarp tajos, kur biežāk piestāj ārzemju tūristi, tieši pēdējos gados pieaudzis viesdzīvokļu – apartamentu skaits, kas tiek piedāvāti divās populārākajās rezervēšanas platformās. Visur reģionos strauji pieaug brīvdienu māju skaits. Turpretī sarūk lauku māju skaits, kas uzņem viesus saimniecībās.

Līdzīgas prognozes spīd arī tuvākās nākotnes horizontā. Konkurētspējīgās teritorijas turpinās attīstīsies. Taču ir virkne iespēju, ko absolūti negaidīti var izmantot arī citas vietas. «Tūrisma attīstība ir cieši saistīta gan ar nodarbinātības dažādošanu, dzīvesstila uzņēmējdarbību, vietējo dzīves kvalitāti un uzņēmējdarbības veicināšanu, kam cita starpā nepieciešama arī viesmīlīga vide,» visu rezumē A. Klepers.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena informē, ka šobrīd visas ministrijas Pārresoru koordinācijas centra vadībā strādā pie Nacionālā attīstības plāna (NAP) izstrādes nākamajam periodam. Pašreiz ir spēkā Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam. Pēc NAP apstiprināšanas tiks izstrādātas jaunās tūrisma vadlīnijas periodam no 2021. līdz 2027. gadam. Pagaidām Ekonomikas ministrijā par jaunajām tūrisma politikas pamatnostādnēm sākts domāt ideju līmenī.