Dažu kompāniju akciju sniegums nosaka visu vadošo tendenci

finanšu tirgus

Arī šogad par lielu daļu no kopējā akciju tirgus cenu pieauguma atbildīgs mazs skaits gigantisku tehnoloģiju uzņēmumu. Proti, četru kompāniju – Microsoft, Apple, Amazon.com un Facebook – akciju cenu izaugsme bijusi atbildīga par 20% no šā gada kopējā ASV S&P500 indeksa pieauguma, liecina S&P Dow Jones Indices dati. Ļoti līdzīga bilde šajā ziņā bija vērojama arī dažu iepriekšējo gadu laikā. Proti, visai ierobežotam kompāniju skaitam ir bijusi ļoti liela ietekme uz to, uz kuru pusi virzās kopējie tirgus raksturojošie indikatori. «Daudzi cilvēki grib portfeļos turēt tieši šo lielo tehnoloģiju uzņēmumu vērtspapīrus, un tas ir neatkarīgi no tā, kas varētu notikt ar procentu likmēm,» The Wall Street Journal norāda ASV finanšu uzņēmuma Harris Financial Group pārstāvji.

Liela daļa akciju tirgus indeksu mūsdienās veidoti tā, ka uz to vērtības izmaiņām būtiskāka ietekme ir kapitalizācijas ziņā milzīgākiem uzņēmumiem. Arī, piemēram, populārā ASV Standard & Poor’s 500 indeksa aprēķināšanā visām kompānijām nav vienāds svars. Lielāka ietekme uz šo indikatoru ir kapitalizācijas ziņā milzīgākiem uzņēmumiem, kas pamatā šobrīd ir uz roku pirkstiem saskaitāmi tehnoloģiju milži. Pēdējo nedēļu laikā plaši dzirdams, ka ASV akciju cenas aizsniegušās līdz jauniem vēsturiskajiem maksimumiem. Šajā pašā laikā septiņu no 11 S&P 500 veidojošo uzņēmējdarbības sektoru akciju vērtības joprojām atrodas visai ievērojami zem saviem iepriekšējiem rekordiem. Tāpat aptuveni par 11% zem saviem pagājušā gada rudens sākuma rekordiem atrodas ASV vidējas un mazākas kapitalizācijas uzņēmumu akcijas (Russell 2000 indekss).

Nākotnes ekonomika

Investori lielo tehnoloģiju līderu akciju virzienā naudu pludina, neskatoties uz bažām par tirdzniecības karu eskalēšanos un lēnīgāku pasaules tautsaimniecību. Vērojams pieņēmums, ka šie uzņēmumi pat mazākā mērā varētu ciest no ekonomikas nedienām, jo tie tāpat darbosies jomās, kuras saistīsies ar ievērojamu izaugsmi, piemēram, mākoņpakalpojumu biznesu un mākslīgā intelekta attīstīšanu. Proti, vērojama pārliecība, ka ar šīm kompānijām saistīta nākotnes ekonomika. «Ja jums nav pozīcijas šajos tirgus līderos, iespējams, varat palaist kaut ko garām. Šie daži izaugsmes līderi gūst, iespējams, neproporcionālu labumu. Bet tiem pamatā ir arī reāls izaugsmes stāsts,» skaidro Allianz Global Investors eksperti.

«Mācību grāmata saka, ka šādos laikos jāiegulda augstākas kvalitātes vārdos, un cilvēki to atrod šajos uzņēmumos,» piebilst Northwestern Mutual Wealth Management finanšu procesu vērotāji. Jāizceļ, ka arī kādas alternatīvas akciju ieguldījumiem joprojām neizskatās diez ko spoži. Esošās ļoti pliekanās obligāciju ienesīguma likmes fiksētā ienākuma ieguldījumus padara mazāk pievilcīgus. Tādējādi peļņa jāmēģina meklēt, uzņemoties lielāku risku, un šajā ziņā pēdējo gadu vēsture runā par labu akcijām.

Peļņa ar uzvarētājiem

Protams, situācija arī šo pašu slavenāko izaugsmes līderu akciju ziņā var mainīties visai spēji. Piemēram, no šā gada sākuma līdz 10. jūlijam Netflix akcijas cena ASV Nasdaq biržā bija palēkusies par 43%. Tomēr tad šis ASV uzņēmums investorus sarūgtināja ar saviem iepriekšējā ceturkšņa finanšu rezultātiem (tie atklāja, ka pirmo reizi 10 gadu laikā sarucis uzņēmuma pakalpojumu lietotāju skaits ASV). Līdz ar šiem jaunumiem Netflix akcija kļuvusi gandrīz par piekto daļu lētāka (kopš janvāra sākuma gan tā tāpat ir pieaugusi par 18%).

Bank of America Merrill Lynch šomēnes tieši ASV tehnoloģiju akcijas minējusi kā tās, kuru tirdzniecību visizteiktāk kontrolē pūlis. Šāda situācija parasti liek domāt, ka pie sliktām ziņām iespējami visai lieli šo vērtspapīru cenu kritumi – tātad spēji zaudējumi. «FAANG (Facebook, Apple, Amazon, Netflix, Google) grupas un Microsoft vērtspapīri ir 10% tirdzniecības ziņā vispieblīvētāko (crowded) S&P 500 akciju vidū,» uzskata arī AllianceBernstein analītiķi.

Protams, nevajadzētu par zemu novērtēt potenciālos labumus no plūšanas pa straumi kopā ar visiem pārējiem. Šīs stratēģijas (momentum investing) mērķis ir gūt labumu no vadošās tendences, pieturēties pie akcijām–uzvarētājām un bez īpaši lielām pārdomām atbrīvoties no vērtspapīriem–zaudētājiem. Bieži vien manāmas bažas, ka šo kompāniju akcijas kļuvušas pārāk dārgas. Tiesa gan, pēdējo gadu laikā šāda veida satraukums tā īsti materializējies nav. Ir bijuši tehnoloģiju akciju izpārdošanas uzplūdi, lai gan tie ievilkušies nav un pēc tiem vienmēr šādas akcijas ar uzviju zaudējumus spējušas atspēlēt.

Pēdējā laikā ļoti strauji augusi arī pusvadītāju un nosacīti mazāku sociālo mediju akciju cena. PHLX Semiconductor indeksa vērtība šogad ir iespējusi palēkties jau par 35%. Tas ir vēl lieliskāks sniegums nekā kopējā S&P 500 pieaugums gandrīz par piekto daļu (gada otrajai pusei gan lielākā daļa analītiķu paredz mērenākus guvumus). Savukārt Twitter akcijas cena šogad pakāpusies gandrīz par 30% un Snap (Snapchat mātes uzņēmums) – pat vairāk nekā dubultojusies.