Mazāks skaits biržas uzņēmumu nozīmē sarūkošas ieguldījumu iespējas

Finanšu tirgus

Rietumvalstu biržās publiski kotēto uzņēmu skaits pasaulē pēdējos gados sarucis. Daļēji tas skaidrojams ar pārņemšanas un apvienošanās darījumiem – kādas jaunas un perspektīvas kompānijas agri noskata megakapitalizācijas korporācijas. Tāpat mūsdienās riska un privātā kapitāla piesaiste daudziem uzņēmumiem ļauj ilgāk nedomāt par biržas piedāvātajām iespējām. Ja reiz kāds uzņēmums ir šādu fondu rokās, tad lielāka iespēja ir, ka šis bizness galu galā tiks pārdots kādai citai kompānijai, nevis tiks rīkots IPO.

Vēl uzņēmumi uz biržu mazākā mērā grib iet līdz ar stingrākām regulēšanas un biržas prasībām. Tiek skaidrots, ka mazāku kompāniju ar regulācijas prasībām saistītās izmaksas, ja attiecina pret to ieņēmumiem, ir augstākas. Tādējādi tās labāk lūkojas uz citiem veidiem, kā piesaistīt kapitālu. Zināma ietekme uz notiekošo ir arī zemajām procentu likmēm – aizņemoties var lēti tikt pie naudas.

Daudzi arī vēlas izvairīties no konstanta akcionāru spiediena, piemēram, par peļņas palielināšanu. Šādi uzņēmumi uzskata, ka palikt privātiem tiem ir priekšrocība, jo tie varēs rīkoties ar savu kapitālu, piemēram, kaut kur investējot, īpaši nesatraucoties par to, kā šo soli novērtēs analītiķu un pārējo akcionāru armijas. Akciju kompānijām dažkārt tiek piedēvēts vēl tā saucamais īstermiņisms, kas tiek saukts par finanšu tirgus XXI gadsimta slimību. Tas neļauj pietiekami efektīvi sasniegt ilgtermiņa mērķus, kam ir vajadzīga zināma autonomija no investoru īstermiņa vēlmju spiediena. Proti, ceturkšņa peļņas prognozes bieži noved pie neveselīgas uzmanības koncentrēšanās uz īstermiņa peļņu, kas var notikt uz ilgtermiņa stratēģijas un izaugsmes rēķina.

Jauniem uzņēmumiem, veicot IPO, var būt zināmas bailes, ka būtisku informāciju iegūst arī konkurenti.

Neticamā tirgus saraušanās

Rezumējot – kompānijas bez biržas iztiek ilgāk, lai gan iepriekš tas jau visai ātri tika uzskatīts par nepieciešamu soli. «Akciju tirgus šobrīd nav konkurētspējīga vieta, kur piesaistīt kapitālu. Šis tirgus sarūk, jo kompānijas citur spēj atrast lētāku kapitālu,» Financial Times norāda, piemēram, ASV investīciju bankas Citigroup eksperti. «Riska un privātā kapitāla fondu piesaiste kā iespēja ir bijusi jau ilgstoši. Tomēr šāda kapitāla uznāciens sevišķi aktuāls bijis iepriekšējo 10 gadu laikā. Šādā veidā kāds uzņēmums arī nav izlikts publiskai apskatei un var vieglāk spert nepieciešamos soļus,» savukārt spriež DataTrek Research analītiķi.

Pieejamie dati liecina, ka šobrīd ASV ir aptuveni 4 tūkst. biržās tirgoti uzņēmumi, kas ir uz pusi mazāk nekā 1996. gadā. Strauji šādā termiņā šis apmērs ir sarucis arī Eiropā (lai gan ne tik strauji kā ASV). Valdot šādam fonam, piemēram, FT runā par «neticamo akciju tirgus saraušanos» (The incredible shrinking stock market).

Saplok ne tikai šādu kompāniju skaits. Šie uzņēmumi milzu līdzekļus tērē paši savu akciju atpirkšanai, kas būtībā nozīmē to izņemšanu no tirgus. Kompāniju vadītāji acīmredzot turpina uzskatīt, ka esošā kapitāla pārdale šādā veidā akcionāriem nesīs lielāku labumu (šajā pašā laikā lielas summas pēdējā laikā tiek virzītas arī izpētē un attīstībā). Piemēram, pagājušajā gadā vien ASV publiski kotētie uzņēmumi savas akcijas atpirka 806 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas izrādījās jauns rekords. No 2009. gada līdz 2019. gadam tie ir bijuši jau gandrīz pieci triljoni ASV dolāru.

Ja pieprasījums pēc akcijām pieaug, bet to piedāvājums sarūk, tad šāda situācija cenām, iespējams, liek nonākt arvien augstāk. Piemēram, pagājušā gada sākumā Credit Suisse izteicās, ka ASV akciju fondu un indeksu fondu pārvaldībā ir sešas reizes vairāk līdzekļu, nekā tas bija 1996. gadā.

Zūd iespējas?

Jau ziņots – daži nozares pētnieki uzskata, ka tā ir zināma problēma, jo akciju tirgū zūd iespējas. Proti, daudziem investoriem nav iespējas piedalīties šo kompāniju sākotnējā izaugsmes procesā. Palikušas lielākās, vecākās, pelnošākās un vieglāk analizējamās kompānijas. Savukārt telpa, kur var meklēt risku un tādējādi – atlaides, ir sarukusi. Tas kādā brīdī var negatīvi ietekmēt investoru guvumus. Protams, no otras puses – nevarētu jau sūdzēties par pēdējo gadu ASV akciju tirgus cenu izaugsmi. Palikušās kompānijas var atgādināt uzreiz veselus indeksus, jo to bizness ir ļoti diversificēts.

Daži analītiķi izvirza teoriju, ka šāda situācija palīdz lielas kapitalizācijas uzņēmumu akcijām augt vēl straujāk. Proti, ja trūkst iespējas veikt šādus pirkumus, nauda tiek bīdīta jau pārbaudītu vērtību (piem., lielo tehnoloģiju kompāniju akciju) virzienā vai tiek izmantota biržās tirgoto fondu iegādei. Citiem vārdiem sakot, investoru nauda lielākā mērā balsta veiksmes stāstus, kas jau ir notikuši. Arī investīciju banka Goldman Sachs paudusi viedokli, ka notiek akciju tirgu koncentrēšanās, kur savās nozarēs arvien izteiktāk dominē tādi uzņēmumi kā Facebook, Alphabet un Amazon.

«Izejas» funkcija

Ik pa laikam gan, protams, dzirdams par kādu sākotnējo publisko akciju piedāvājumu. Arvien biežāk gan tiek norādīts, ka tie pilda iepriekšējo privāto investoru un sākotnējo biznesa dibinātāju izejas funkciju no uzņēmuma. Bieži vien uzņēmumu daļas visai augstu novērtējumu ir sasniegušas jau pirms sākotnējā publiskā akciju piedāvājuma. «Mūsdienu IPO ir mazāks cenu izaugsmes potenciāls, nekā tas bija pirms 15 gadiem. Privātā kapitāla grupas šīs kompānijas tur ilgāk. Publiskajā tirgū tās debitē tikai tad, kad tās ir jau lielas,» savukārt teic ASV pensiju fonda ICMA-RC pārstāvji.

Ir redzama tendence mazākajām kotētajām kompānijām aiziet no tirgus līdz ar to apvienošanās darījumiem ar lielākajiem spēlētājiem. Teorētiski tam vajadzētu nozīmēt sinerģiju un šo jaunveidojumu lielāku efektivitāti, tomēr, no otras puses, tas nozīmē arī mazāku konkurenci, kā arī, paliekot privātās rokās, mazāku šā biznesa caurskatāmību citiem tirgus dalībniekiem un sabiedrībai. Daži The Wall Street Journal aptaujātie eksperti notiekošajā saskata augošus oligopola riskus, kur šā brīža sapnis jauno uzņēmumu akcionāriem esot nevis pierādīt sevi, bet dārgi pārdoties Alphabet vai Amazon.