Atrakciju parki Kamēr Eiropas lielākie atrakciju parki pelnījuši, lai tajos pavadītu vismaz dienu, Latvijā tik jaudīga nav neviena, un arī pie apvāršņa tādu nemana

Taču, kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ. Patlaban par pirmrindnieku kļūt ir iespējas visām trim Baltijas valstīm. Visdrīzāk, ar vienu vērienīgu atrakciju parku arī pietiktu, lai attiecīgo tirgu te pārklātu. Tiesa, visapdomīgākajai vajadzētu būt Igaunijai, kurai salīdzinoši netālu – Helsinkos – strādā Ziemeļeiropā atrakciju piedāvājumā plašākais parks Linnanmaki (www.linnanmaki.fi), kas izceļas ar savu unikālo amerikāņu kalniņu paveidu un ir arī Latvijai ģeogrāfiski vistuvākais tāda tipa izklaides centrs.

No dienaskārtības izsvītrots

Skaidrs, ka jebkurš pievilcīgs tūrisma objekts silda valsts ekonomiku, tālab vietvaras apspriežu dienaskārtībā savulaik iekļāvās arī jautājums par atrakciju parka izveidi. Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis atminas, ka šīs tūkstošgades sākumā Kopenhāgenā izvietotā Tivoli izklaižu parka «radinieks» bija ieskatījies arī Latvijā un galvaspilsētas domnieki sprieda, kur tādam būtu piemērotākā vieta. Iecere gan pieklusa, un kopš tā laika par jebkādu tamlīdzīga jautājuma attīstību nekas nav dzirdēts.

Starp citu, nelielai atkāpei jāpiebilst, ka Tivoli dārzs (www.tivoli.dk) ir viens no vecākajiem atrakciju parkiem pasaulē, kas savas durvis vēra 1843. gadā, taču no dēmona nevajag baidīties. Arī šis amerikāņu kalniņu paveids ir pārbaudīts un modernizēts, turklāt paver iespaidīgu skatu uz Dānijas galvaspilsētu. Parks īpaši siltajos mēnešos pārsteidz arī ar savu dārzu krāšņumu.

Varbūt Grāpju pussalā

Bet, atgriežoties pie atrakciju parkam piemērotākās vietas Latvijā, jāliek lietā zināma loģika. Jau pirms teju 20 gadiem par vienu no variantiem izkristalizējās Grāpju pussala Krasta ielas tuvumā. Tā pati, kas šovasar slavena ar dabas piesārņotājiem, līdz ar to Rīgas domes amatpersonām attiecībā uz pussalu citi jautājumi risināmi. Proti, kam jāsavāc teritorijā izmestās vecās riepas.

Neiedziļinoties sīkās detaļās, G. Princis vērtē, ka Grāpju pussala ir viena no vietām, kur varētu domāt par jaudīgāku atrakciju parku. Infrastruktūras ziņā vieta būtu visai pieejama. Tai tuvumā atrodas divi tilti, kā arī vajadzības gadījumā būtu iespējas organizēt ūdens satiksmi. Nemaz nerunājot, ka pieeja jebkādai ūdenstilpnei allaž ir pievilcīga atrakciju klāsta iespēju ziņā.

«Lai tāda veida bizness funkcionētu cauru gadu un tas būtu rentabls, jāaptver ērta sasniedzamība vismaz 500 kilometru rādiusā,» spriež G. Princis. Šī iemesla dēļ pagaidām vēl jāatmet Zaķusala, kas arī reiz cilāta šī jautājuma kontekstā. Pierīgā ainaviskākās vietas vislabāk meklēt apvedceļa vai kāda apdzīvota centra tuvumā. Taču pieredze rāda, ka atrakciju parki nereti arī citādi spēj uzburt savu ainu iekšienē un mazāk uztraukties par to, kas notiek apkārt. Taču piekļuvei ar privāto un sabiedrisko transportu gan jābūt nodrošinātai. Infrastruktūras uzlabojumos, pēc G. Prnča domām, vietējai varai būtu jānāk talkā, lai gan kopumā atrakciju parks ir privātās investīcijas.

Privāto investoru iniciatīva

Valsts tūrisma vadošās iestādes – Ekonomikas ministrijas (EM) – Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena informē, ka EM rīcībā šobrīd nav informācijas par komersantu iecerēm izveidot jaunus atrakciju parkus.

«Vienlaikus uzskatām, ka šādu projektu īstenošana būtu jābalsta uz privātām investīcijām un valstij nebūtu jāfinansē lielu atrakcijas parku izveide Latvijā. Arī pie mums jau strādā vairāki atrakciju parki, kas ir iekārtoti pēc privāto investoru iniciatīvas, tādējādi valsts atbalsts jauna atrakciju parka izveidē kropļotu konkurenci,» ministrijas viedokli pauž E. Urpena.

Kopumā EM pozitīvi vērtē jaunu tūrisma produktu radīšanu. Atrakciju vai tematiskie parki patlaban lielākoties atrodas ārpus pilsētām, kur 70% apmeklētāju ir vietējie tūristi vai vienas dienas apmeklētāji.

E. Urpena komentē: «Attīstot starptautiska mēroga atrakciju parku, būtu iespējams piesaistīt arī ārvalstu viesus, tādējādi mudinot tos izbraukt no pilsētām un apmeklēt Latvijas reģionus. Skatoties tuvākā perspektīvā, tomēr prognozējams, ka tas būs salīdzinoši šaurs ārvalstu tūristu loks, attiecīgi pamata klients joprojām paliks Latvijas vietējais tūrists, un tas ir jāņem vērā, vērtējot investīciju apjomu un ekonomisko atdevi.»

Jārēķinās, ka paliek Rīgā

Tiesa, vienlaikus starptautiska līmeņa atrakciju parks reģionā var kalpot par spēcīgu tūristus piesaistošu centrālo vietu, kas attīstības gaitā ap sevi var radīt citus papildpakalpojumus (piemēram, ēdināšanu, izmitināšanu), tādējādi izveidojot tūrisma puduri. Šādā gadījumā atrakciju parks kļūst par būtisku pienesumu vietējai ekonomikas attīstībai, radot darba vietas un piesaistot jaunas investīcijas.

Latvija tūristiem piedāvā plašu spektru ar dažādiem kultūras un dabas tūrisma pakalpojumiem, īpaši reģionos, tomēr tie ne vienmēr sasniedz ārvalstu tūristus, jo lielākā daļa no tiem (68% 2018. gadā) izvēlas palikt Rīgā.

EM akcentē vairākus Latvijā jau esošus augsta līmeņa atrakciju, tematiskos un brīvdabas piedzīvojumu parkus, īpaši jaunākos no tiem, piemēram, Avārijas Brigādes parku Lielvārdes novadā (www.abpark.lv) un Tīklu parku Līgatnē (www.tikluparks.lv), kas tika izvirzīti Latvijas Investīciju attīstības aģentūras konkursam «Jaunais tūrisma produkts» 2018. gadā.

Tomēr šķiet, ka lielākais impulss valsts ekonomikai un tūrismam attiecīgajā nišā ir Līvu akvaparks Jūrmalā (www.akvaparks.lv), kas gan ir ar ūdeni saistītas atrakcijas, un tas ir pavisam cits stāsts.