Ekonomika Gatavo augsni jaunam monetāro eksperimentu vilnim

Pēdējos gados finanšu tirgus dalībnieku uzmanības centrā bijuši centrālo baņķieru mītiņi. Un ne velti – tieši mājieni par monetārās politikas izmaiņām atbildīgi par ievērojamu daļu no dažādu finanšu aktīvu vērtību izmaiņām. Vispārējais pieņēmums ir, ka pasaules centrālajiem baņķieriem jau pavisam drīz atkal nāksies «stimulēt» un tādā veidā pasargāt ekonomiku un finanšu tirgus no nelabvēlīgākiem scenārijiem. Tas palīdzējis strauji pieaugt gan akciju, gan obligāciju, gan arī, piemēram, zelta un citu finanšu aktīvu vērtībai (cena aug gan riska aktīviem, gan drošajam patvērumam).

Saka, ka rīkosies

Šo ceturtdien kārta izteikties bija pienākusi Eiropas Centrālajai bankai (ECB). Neskatoties uz to, ka eiro likmes jau ir rekordzemas un iestāde vien nesen (pagājušā gada beigās) iepauzēja savu aktīvu uzpirkšanu, tika gaidīts, ka reģiona monetārās politikas noteicēji tomēr atradīs veidus, kā palīdzēt nosargāt trauslo eirozonas tautsaimniecības izaugsmi.

Kopumā ECB vadītājs Mario Dragi šīs sanāksmes laikā izdarīja aptuveni to, kas no viņa šoreiz tika gaidīts. Skaidrs, ka ECB gatavojas jaunam ekonomikas stimulu vilnim, lai gan tika nomierināti paši nepacietīgākie tirgus dalībnieki, kas kādus šādus paziņojumus gaidīja jau uzreiz. Rezumējot – šīs ceturtdienas sanāksmes laikā ECB lika noprast, ka monetārās stimulēšanas zalve, visticamāk, tiks izšauta septembrī. Tirgus dalībnieki lēš, ka tad eiro depozītu likme varētu tikt samazināta vēl par 10 bāzes procentpunktiem līdz -0,5% atzīmei. Tāpat visai iespējams, ka atkal tiks atdzīvināta kvantitatīvā mīkstināšana, un šobrīd var vien spekulēt par to, kas tās ietvaros tiks uzpirkts. Parasti tas otrreizējā tirgū ir valdību parāds, lai gan ECB var sākt trūkt tādu vērtspapīru, ko tā vispār var iegādāties. Nav pat izslēgts, ka ECB sāks iepirkties akciju tirgū. Tāpat Eiropas galvenie baņķieri runāja par dažādu pakāpju likmju sistēmu. Tas nozīmētu, ka tiek pieļauts, ka dažām bankām (vai veselu reģionu bankām) tiek noteikti izņēmumi no aktuālās ECB likmju politikas.

Jau rudenī beigsies pašreizējā ECB šefa termiņš šajā amatā. M. Dragi ECB šefa krēslā sēdās ar dzelžainu «lai ko tas arī prasītu» eirozonas stabilizēšanas režīma solījumu. Daži paredz, ka viņš arī šo amatu pametīs ar kādu ļoti zīmīgu ziņojumu/lēmumiem. Ja aptuveni pirms gada varēja sākt likties, ka M. Dragi amatu varētu pamest ar likmju palielināšanu, tad tagad par to vispār nevar būt ne runas.

ECB vadītājs piebilda – lai gan eirozonas recesijas risks joprojām esot samērā zems («pretty low overall»), skats uz reģiona ražošanas sektoru kļūstot sliktāks un sliktāks. Pie šādām tendencēm tika vainota neskaidrība, ko nes tirdzniecības kari, ģeopolitiskais saspīlējums, potenciāli ļoti sāpīgs Brexit un Ķīnas tautsaimniecības bremzēšanās.

Aiz stūra arī FRS lēmums

Jau nākamnedēļ paredzēta arī ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) sanāksme. Tiek gaidīts, ka tās laikā ASV dolāra refinansēšanas likme tiks apcirpta par 25 bāzes procentpunktiem. Šobrīd tā atrodas 2,25% līdz 2,5% koridorā. Vēsturiski to var uzskatīt par zemu līmeni. Tiesa gan, tas ir krietni augstāks nekā ECB un daudzām citām Rietumvalstu centrālajām bankām, kurām jāieeksperimentē ar dziļāku niršanu negatīvu likmju ūdeņos. Eirozonas gadījumā jāņem vērā, ka tas nav viendabīgs veidojums (bet ECB ir viena) – kas der vienam, neder otram. Tāpat zināms risks ir, ka šādos laikos sarūk banku peļņa, ja tās nesāk par noguldījumiem vai pat par naudu kontā piemērot negatīvas likmes arī klientiem (ja centrālās bankas likmes noteiks vēl «negatīvākas», tā var būt realitāte). Tas savukārt var nozīmēt, ka no bankas var visai strauji pazust ieguldījumi. Komercbankas negatīvo likmju izmaksas var kompensēt ar augstāku kredītlikmju noteikšanu, kas būtībā ietu pretēji kādam iecerētajam efektam. ECB to var mēģināt risināt ar jau pieminēto dažādu pakāpju sistēmu, kas gan nozīmē, ka visa sistēma kļūs sarežģītāka.

Pašlaik izskatās, ka FRS stimulu ziņā ir telpa rīkoties agresīvāk, kur citi, tuvojoties ekonomikai draudīgākam lietus mākonim, savu monetāro politiku nav paspējuši daudzmaz «normalizēt». Daži tirgus procesu vērotāji neizslēdz, ka ASV Centrālā banka stimulu ziņā var rīkoties agresīvāk, kas savukārt var likt sarukt ASV dolāra vērtībai. Tas būtu atbalsts šīs valsts ražotājiem un eksportētājiem. Ja tā, tad kaut kas pretī, lai nezaudētu valūtu cīņā, būs jāmēģina arī ECB, lai gan tirgus dalībnieki jau kādu laiku apšauba šīs iestādes monetārās politikas arsenāla potenciālo efektivitāti.