Ekonomika var noturēties uz ceļa, ja lielākās neskaidrības atrisināsies daudzmaz mierīgi

Ekonomika

Pasaules ekonomika brauc pa nelīdzenāku ceļu, ko apstiprinājušas arī jaunākās Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aplēses. Šobrīd minētā iestāde paredz, ka globālais IKP šogad palielināsies par 3,2%, kas būtu vismazāk kopš iepriekšējās globālās finanšu krīzes. Tāpat tas ir nedaudz zemāk, nekā SVF paredzēja aprīlī. Pamatā uzmanība tiek vērsta uz pasaules tirdzniecības bremzēšanos – šogad tai tiek sagaidīts pieaugums par 2,5%. Vēl 2017. gadā tās izaugsme bija 5,5% apmērā.

Ja atrisinās bez starpgadījumiem

Pašlaik ekonomistu bāzes prognoze ir, ka pasaules ekonomika stabilāk uz kājām nostājas nākamgad. Tiesa gan, tas ir atkarīgs no tā, kā atrisināsies globālajai ekonomikai vairāki nozīmīgi procesi. Pirmie neskaidrību rindā ir tirdzniecības kari (pagaidām tajos, šķiet, ir nosacīts pamiers) un Brexit (augusi iespējamība, ka briti Eiropas Savienību pametīs bez vienošanās). Ja šie jautājumi tomēr saasinās, tad uz kādu pozitīvāku izaugsmes ciparu diez vai būtu vērts cerēt.

Kopumā arī SVF teiktais liek noprast, ka pasaules ekonomikas atgūšanās scenārijs ir visai trausls. To, protams, nomanījušas arī ietekmīgākās pasaules centrālās bankas, no kurām jau tuvākajā laikā tiek gaidīta kāda papildu palīdzība ekonomikai. Piemēram, jau šomēnes tiek cerēts uz dolāra likmju samazināšanu no ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) puses. Tāpat par kādiem nozīmīgiem soļiem stimulēšanas virzienā, visticamāk, septembrī informēs Eiropas Centrālā banka. SFV gan vērsa uzmanību uz to, ka pie kādām nopietnākām problēmām centrālo banku iespējas palīdzēt ekonomikai ir mazinājušās. Tas saistīts ar to, ka daudzviet centrālo banku noteiktās procentu likmes jau ir rekordzemas (pat eksperimentāli zemas) un arī to bilances uzblīdušas līdz rekordapmēriem (aktīvu uzpirkšanas programmu rezultāts).

Pārāk optimistiskas

ASV šā gada IKP izaugsmes prognozi SVF paaugstināja par 0,3 procentpunktiem līdz 2,6%, ko galvenokārt noteica tas, ka šai ekonomikai labāk, nekā gaidīts, klājās pirmajā ceturksnī. Tiesa gan, SVF tāpat sagaida, ka nākamgad šīs valsts ekonomikas pieaugums paslīdēs zem 2% barjeras, ko noteiks nodokļu atvieglojumu beigas.

Neko izcilu SVF neparedz arī Eiropai. Tiek lēsts, ka eiro monetārā reģiona tautsaimniecība šogad pieaugs par knapiem 1,3%, bet nākamgad – par 1,6%. Vārgulīga ekonomika šogad būs reģiona flagmanim – Vācijai. Tā palielināsies vien par 0,7%. Savukārt Itālija balansēs uz stagnācijas robežas.

«Galvenie riski saistīti ar negatīvu notikumu attīstību. Tas ietvertu tālāku ASV–Ķīnas tirdzniecības saasinājumu, tarifus auto industrijā un Brexit haosu. Tas vājinātu patērētāju un biznesa noskaņojumu, investīcijas un sarežģītu globālās piegāžu ķēdes,» spriež SVF pārstāvji.

SVF Ķīnas šī gada ekonomikas izaugsmes prognozi apcirpa līdz 6,2% un nākamā gada – līdz 6%. Tas tāpat izskatās visai daudz, lai gan pirms dažiem gadiem bija ierasts, ka Ķīnas IKP gadā aug par 8-9%. Jau šobrīd Ķīnas tautsaimniecība aug lēnākajos tempos kopš 1992. gada, kad par šo valsti sāka apkopot ceturkšņa ekonomikas izaugsmes datus. Katrā ziņā šīs Tālo Austrumu zemes IKP palielināšanās ilgākā termiņā, visticamāk, sāks izskatīties arvien mazāk iespaidīga. DB jau rakstījis: mēdz teikt – ja ASV ekonomika nošķaudās, tad iesnas saķer pārējā pasaules tautsaimniecība. Tiesa gan, nu arī Ķīnai ir ļoti liela nozīme, tās izaicinājumi ietekmē gan daudzu citu valstu, gan lielu uzņēmumu likteni. Tās pašas Vācijas eksportētāji (piemēram, autoražotāji) lielu daļu produkcijas ved uz nosacīti nepārliecinošāko Ķīnu, kas daļēji izskaidro, kādēļ šīs Eiropas lielvalsts ekonomika nupat gandrīz ieslīdēja recesijā.

Piemēram, Bloomberg ekonomisti piebilst, ka to globālās ekonomikas izaugsmes aplēse šā gada otrajam ceturksnim ir pelēcīgāka – 2,4% apmērā. Tie skaidro, ka, iespējams, SVF aplēses ir pārāk optimistiskas, jo pieņem, ka daudzas neskaidrības galu galā atrisināsies pozitīvi.