Digitālās veselības biedrības mērķis ir izveidot ekosistēmu, kurā apvienoti virtuālie risinājumi, kas veicina veselības aprūpes efektivitāti un ilgtspējību

virtuālie risinājumi

«Veselības aprūpes sistēmu interesē partnerība ar mērķi veicināt vidi ar inovatīvu pieeju, lai sabiedrībai nodrošinātu kvalitatīvāku un ilgāku dzīvi,» uzsver Andrē Nīčmans (André Nitzschmann), Digitālās veselības biedrības attīstības vadītājs. Vaicāts, kāpēc biedrības nosaukumā koncentrējas uz «digitāls», viņš teic, ka digitālie rīki šodien ir daļa no mūsu ikdienas un paver plašas iespējas, ne tikai tos patērējot, bet arī izmantojot to iespējas visplašākajā mērogā. «Visi digitālie rīki, ko mēs ikdienā lietojam, – telefoni, planšetes, datori – dod iespēju ne tikai dalīties ar datiem, bet arī mācīties no tiem un darīt tā, lai vide veselībai uzlabojas un attīstās,» teic A. Nīčmans, piebilstot, ka nav runa par tehnoloģijām, bet gan par cilvēku, kas ir visa centrā. Arī citas organizācijas Eiropā izmanto līdzīgu nosaukumu un pēc tā atpazīst, kāds ir to fokuss un mērķi.

Vairāk labuma pacientiem

Biedrībai ir desmit dibinātāji, un notiek pārrunas ar vairāk nekā 20 uzņēmumiem, kuri arī varētu kļūt par biedriem. Biedrības valdē ir neiroķirurgs Jānis Šlēziņš, veselības tehnoloģiju jaunuzņēmuma Vigo līdzdibinātājs Kristaps Krafte un bērnu ķirurgs un fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts Aivars Vētra. «Mērķis ir nodrošināt, lai ir vairāk labuma pacientiem un piekļuve dažādiem pakalpojumiem, kā arī palīdzēt un atvieglot darbu ministrijām un valsts aģentūrām. Sadarbībā ar citiem klasteriem varam pieteikties Horizon 2020 vai citās programmās. Šobrīd Latvijā ir diezgan labi attīstīta klasteru vide. Līdz šim katrs skatījās uz savām nozarēm, bet palēnām veidojas sadarbība starp dažādiem klasteriem,» saka A. Nīčmans.

Šādu klasteru nozīmi parādot arī Igaunijas Connected Health, kurā apvienoti jau vairāk nekā 70 uzņēmumi un organizācijas un biedri aktīvi sastrādājas ar valsts iestādēm, lai attīstītu jaunus produktus. Tāpat veiksmīgi tiek attīstīti dažādi pētniecības projekti.

«Diezgan daudzus latviešu un arī multinacionālus uzņēmumus interesē šī tēma, un tie redz ieguvumus no IKT risinājumiem veselībā, piemēram, pieeja datiem nākotnē paver iespējas piedāvāt individuālās medicīnas pakalpojumus. Pirmā e-veselības versija ir labs pamats, ar ko turpināt strādāt. Sistēmas otrā paaudze pavērs plašas iespējas. Tagad ir vajadzība turpināt attīstīt šo produktu un piemērot lietotāju – ārstu, veselības iestāžu, pacientu utt. – prasībām, palīdzēt saprast, ko ar to var darīt, kā vēl pietrūkst. Arī slimnīcām ir vajadzības, kas vēl neatspoguļojas sistēmā, bet ar laiku var rasties dažādas iespējas. Tāpēc katrs esošais spēlētājs vēlas saprast, kur tam ir pozīcija,» saka A. Nīčmans.

Apvieno spēkus

Digitālās veselības biedrības mērķis ir apvienot nozarē iesaistītos pārstāvjus, kas darbojas ar tehniskiem vai digitāliem risinājumiem veselības jomā, kuri var būt izmantojami medicīnā un veselības aprūpes sfērā, kā arī izstrādā programmatūras risinājumus dažādiem jomas spēlētājiem un institūcijām. A. Nīčmans uzsver, ka biedrība ir pavisam jauna un pirmais tās uzdevums ir apzināt iesaistītās puses, noskaidrot potenciālās sadarbības iespējas, sākot ar valsts institūcijām un beidzot ar augstskolām, kas saistītas ar veselības jautājumiem, tostarp arī veselīgu ēdināšanu un izglītību. Tāpat paredzēts sadarboties ar starptautiskiem uzņēmumiem un zinātnes un pētniecības iestādēm. «Kad mani uzrunāja biedrības dibinātāji, strādāju Rīgas Stradiņa Universitātē Pētniecības un attīstības nodaļas tehnoloģiju pārneses punktā un redzēju potenciālu, kas ir universitātē. Tur ir zinoši cilvēki, kuri darbojas medicīnas sfērā, diezgan daudz ārzemnieku. Taču potenciāls nav līdz galam atklāts – ne darbiniekos, ne laboratorijās, ne studentos. Tāpēc ir jāķer īstais moments un jāskatās, kā to īstenot,» saka A. Nīčmans. Viņam pašam ir pieredze IKT jomā, jo īpaši saistībā ar lietu internetu un ceturto industriālo revolūciju. Tāpēc vietējie IKT spēlētāji saskatīja iespējas šīs zināšanas izmantot digitālās veselības jomā.

«Mērķi ir diezgan plaši – veicināt sadarbību starp dažādām nozarē iesaistītajām organizācijām un ekspertiem, kuri var radīt dažādus risinājumus,» norāda A. Nīčmans. Tālāks mērķis ir veidot kopīgas aktivitātes eksporta veicināšanai, jo A. Nīčmans uzskata, ka vietējie risinājumi ir konkurētspējīgi arī ārpus Latvijas. «Protams, vispirms runājam par Eiropas tirgu, bet ir arī pasaules iespējas,» viņš teic.

Pārskatāmā daudzumā

Svarīga klastera un ekonomikas daļa ir veselības nozares jaunuzņēmumi, kas saskaras ar lieliem izaicinājumiem un kam ir lielas ambīcijas. A. Nīčmans uzskata, ka šīs jomas jaunuzņēmumi Latvijā pagaidām ir pārskatāmā daudzumā. «Tiem ir liels potenciāls, un tie labi attīstās. Piemērs, kam ir interesanti sekot līdzi, ir Castprint, kas attīstās ne tikai produkta, bet arī biznesa pieejas un tās īstenošanas ziņā. Šim uzņēmumam ir liels potenciāls izmainīt veselības nozares darbību par labu pacientam un veselības sistēmai kopumā,» viņš uzskata.

Viens no biedrības mērķiem ir palīdzēt jaunuzņēmumiem un lielām ar nozari saistītām kompānijām attīstīt idejas un produktus no sākuma līdz pat ieiešanai tirgū. Viens no instrumentiem, kas to var palīdzēt realizēt, ir t.s. hakatoni. Notiek pārrunas ar augstskolām, ministrijām, valsts iestādēm un uzņēmumiem par to, kā šādi pasākumi varētu tikt organizēti, lai izveidotu vienotu platformu, kur visi ieinteresētie var apvienoties, pārbaudīt savas idejas un realizēt tās. «Jāsaprot, kas vajadzīgs un kādi lēmumi jāpieņem uzņēmumu, valsts un veselības iestāžu pusē, lai gatavotos hakatoniem, kur ideju autori var pārbaudīt tās un pēc tam turpināt ieceres attīstīt akseleratoros u.tml. Ar nozaru speciālistiem runājam arī par nepieciešamību pēc regulārām tikšanās reizēm, kad satiktos konkrēti speciālisti, piemēram, radiologi ar uzņēmumiem, inženieriem, studentiem un citiem, kam šī nozare interesē, lai saprastu sadarbības iespējas,» stāsta A. Nīčmans.