Mēģina gan riskēt, gan ieņemt nosacīti drošas pozīcijas ar mazāk ciklisku plaša patēriņa preču pārdevējiem un ražotājiem

Finanšu tirgus

Šis gads daudziem finanšu aktīviem cenu ziņā pagaidām padevies lielisks. Vērtība palielinās arī akcijām - turklāt izaugsme vērojama gan tādu uzņēmumu akcijām, kuru nozares ir cikliskākas, gan arī nosacītam drošajam patvērumam. Tas izceļ to, ka pamata pieņēmumi par notikumu attīstību pārskatāmā nākotnē joprojām ir visai optimistiski. Tomēr šajā pašā laikā valda arī saprašana, ka cenu pieaugums nupat jau ir bezmaz vai pārāk dāsns un kaut kur būtu jāmēģina paslēpties.

Pēdējā laikā tādējādi iecienīta stratēģija ir uzpirkt tādu milzīgu kompāniju vērtspapīrus, pēc kuru produktiem liels pieprasījums varētu saglabāties, ja ekonomika tomēr noiet no ceļa. Parasti pie šiem sektoriem tiek pieskaitīti mazāk ciklisku plaša patēriņa preču pārdevēji un ražotāji (Consumer Staples). Tie savus akcionārus ar stabilu peļņu spēj aplaimot gandrīz pie jebkādiem daudzmaz jēdzīgiem ekonomikas nosacījumiem. Šādu aizsardzības sektoru vērtspapīriem parasti iet labāk laikos, kad centrālās bankas samazina likmes (un tas no tām tiek šobrīd gaidīts), kas pamatā ir atbilde uz sliktākiem nosacījumiem ekonomikā. Tikmēr sliktāk tiem var klāties, ja mazināsies satraukums par pašreizējiem ekonomikas un ģeopolitiskajiem izaicinājumiem.

Kola un McDonald’s

Iepriekšējo trīs mēnešu laikā šādu uzņēmumu vērtspapīru sniegums atpalicis vien no ļoti ciklisko tehnoloģiju uzņēmumu akciju veikuma. Pamatā tā nav visai tipiska bilde. Parasti riskanto un ļoti mainīgo sektoru akciju cenas straujāk pieaug, kad ekonomikai pārsvarā viss solās būt ļoti labi. Attiecīgi šādos laikos investori atmet piesardzību un Consumer Staples pārstāvju akciju vietā mēdz iegādāties šos vērtspapīrus, jo to potenciālā atdeve varētu būt lielāka. Tomēr šobrīd liels pieprasījums ir vienlaicīgi gan pēc tehnoloģiju, gan drošā patvēruma ļoti kvalitatīviem vērtspapīriem (DB jau jautājis – kurai filosofijai galu galā būs taisnība?). Piemēram, stabilā Procter & Gamble akcijas cena kopš šā gada sākuma pieaugusi vairāk nekā par 26%, Walmart – par 20,5% un Coca-Cola - aptuveni par 15%.

Daži analītiķi vēl piebilst, ka līdzīgā kategorijā atrodas arī McDonald’s un Starbucks. McDonald’s akcijas cena kopš šā gada sākuma palēkusies par 21% un Starbucks – par veseliem 52% līdz gandrīz 100 ASV dolāru atzīmei. Būtībā ātrās ēdināšanas restorānu kompānijām ekonomikai smagnējākos laikos (ja tie tomēr pienāk) mēdz klāties ne tik slikti, jo patērētāji mēģina cirpt savus tēriņus. Tas nozīmē, ka tā vietā, lai dotos uz kādu dārgāku ēdināšanas iestādi, tie tomēr izvēlas, piemēram, apēst kādu burgeri, hotdogu vai picu. Tādējādi arī šiem uzņēmumiem tiek piedēvēts līdzīgs investoru aizsardzības statuss, kā tas ir Consumer Staples vērtspapīriem. Šīm akcijām pieaugt palīdzējis arī optimisms, kas saistīts ar labākām kompāniju iepriekšējā ceturkšņa finanšu atskaitēm. Gan tas pats McDonald’s, gan Starbucks ziņoja par lielākiem pārdošanas apmēriem, nekā pirms tam gaidīja Volstrītas analītiķi. Pēdējā gada laikā visai labi klājies arī nekustamā īpašuma un komunālo pakalpojumu uzņēmumu akcijām. Tie arī ir sektori, kas parasti investorus aizsargā pret biznesa cikla pagriešanos.

«Ja ASV Federālo rezervju sistēma cirps likmes un ekonomikas dati būs vāji, tad šiem aizsardzības sektora vērtspapīriem vajadzētu atkārtot vēsturi. Tā nosaka to, ka tiem tad cenu ziņā klājas labāk. Investorus pastāvīgi pēdējā laikā pavada bažas par ekonomikas izaugsmi, un atmiņā palikusi arī pagājušā gada rudens akciju izpārdošana [tad ASV akciju cena nogāzās teju par 20%]. Vēl arī nedaudz tālākā vēsturē - 2008. gadā - daudzi tirgus dalībnieki, pienākot globālajam finanšu kraham, tika pārsteigti, pilnībā nesagatavoti. Šoreiz tie toties mēģina domāt: neļaušu kam tādam notikt vēlreiz,» esošo situāciju, kas nozīmē pieprasījumu pēc patvēruma, apraksta ASV investīciju bankas Goldman Sachs analītiķi.

Meklē dividendes

Jāpiebilst, ka daudzas šādas kompānijas saviem investoriem maksā arī dividendes. Teorētiski dividenžu uzņēmumiem arvien pievilcīgāk būtu jāizskatās laikos, kad rūk procentu likmes. Piemēram, tipiskai S&P 500 Consumer Staples sektora kompānijai dividenžu ienesīgums atrodas pie 2,8%. Tas aizēno to, ko šobrīd piedāvā drošās obligācijas – pat visai gara termiņa. Piemēram, ASV 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums šobrīd atrodas nedaudz virs 2% līmeņa. Savukārt Eiropa vispār šajā ziņā atrodas dziļi negatīvā zonā: reģiona etalona – Vācijas 10 gadu parāda – ienesīgums šīs nedēļas pirmajā pusē dzīvojās ap -0,4% atzīmi.

Būtībā naudas ieplūšanu dividenžu maksātāju akcijās stimulē rekordzemais ienesīgums obligāciju tirgū – tā rezultātā daudzi investori spiesti lūkoties citos virzienos, kur nopelnīt. Tas arī daļēji izskaidro to, kādēļ straujāk pieaugusi tradicionāli lielo un drošo dividenžu maksātāju akciju cena.

Brīžos, kad straujāk sarūk valdību obligāciju ienesīgums, ASV Standard & Poor’s Dividend Aristocrats indeksa (to veido uzņēmumi, kuri vismaz iepriekšējos 25 gadus pēc kārtas spējuši palielināt dividendes) vērtība mēdz augt spējāk nekā kopējais tirgus. Uzņēmuma akcionāri ļoti zema ienesīguma laikos izmisīgi grib vismaz kaut kur redzēt augstākas likmes un pastiprināti lemj par labu ienākumu pārdalei to labā (lielākām dividendēm) jau tagad (jo nekas cits ienesīgumu nepiedāvā), nevis kādai nākotnes attīstībai uz neskaidras ekonomikas fona. Citiem vārdiem sakot, lielāka akciju atpirkšana un dividendes piedāvā cerības uz daudzmaz sakarīgu ienesīgumu, kas pašlaik ir vispārējs deficīts. Finanšu ziņu portāls Barrons apkopojis datus, kas rāda, ka kopš 1970-to gadu vidus ASV Standard & Poor’s 500 kompāniju-dividenžu maksātāju akcijas gada laikā pēc tam, kad sācies FRS likmju pazemināšanas cikls, indeksa biedru dividenžu nemaksātāju akcijas vidēji pārspējušas par pieciem procentpunktiem (cenu pieauguma ziņā).

Jāņem gan vērā, ka daudzos gadījumos šo dividenžu maksātāju akciju vērtība cēlusies ļoti strauji un tām liels ienaidnieks var izrādīties to dārdzība. Tāpat kādā brīdī arvien dāsnāku dividenžu izmaksu var apdraudēt ekonomikas saguršana. Katrā ziņā šobrīd lūkošanās uz kvalitāti, stabilitāti un dividendēm izskatās visai loģiska, ja ņem vērā to, kur atrodamies gan ekonomikas, gan likmju ciklā. Šajā pašā laikā jābūt uzmanīgiem, jo šādu uzņēmumu akcijas pērk pūlis un tās var būt pārvērtētas. Citiem vārdiem sakot, cena pēdējā laikā augusi plašam klāstam aktīvu. Ja nosacījumi pasliktinās, tā vienā reizē var arī sarukt. Nekur nav teikts, ka līdz burbuļa stadijai nevarētu tuvoties arī nosacīti drošāku finanšu aktīvu vērtība. Arī ar dividenžu un nosacīti drošo sektoru akcijām tādējādi būtu jābūt uzmanīgam. Pārlieku liela bijība gan pēdējos gados atmaksājusies nav. Vēl viens variants, protams, ir turpināt būt tirgū un plūst pa straumi, ar visiem kopā investējot indeksā (pirkt kādu kopējo biržā tirgoto fondu).