Alise Dīrika,  Latvijas datu vizualizācijas uzņēmuma Infogram līdzdibinātāja un grafiskā dizainere, organizācijas  Riga TechGirls iniciatore

ceļvedis

Vēderprieki

Ir kāda vieta, kas, manuprāt, ir piemērota gan pusdienu, gan vakariņu maltītei. Proti, tajās reizēs, kad dodos ēst ārpus biroja, eju līdzi kolēģiem uz Stockpot. Te ēdiens atšķiras no citām vietām, tiek piedāvāts par pieņemamām cenām, kā arī nav ilgi jāgaida. Turklāt te tiek piedāvāta Tuvo Austrumu un Indoķīnas virtuve, mazāk pazīstami gardumi no Kaukāza kalniem un Vidusjūras valstīm. Noteikti esmu austrumu virtuves cienītāja.

Citādi tikšanās vietas parasti nosaka lokācija, un tā visbiežāk ir «kaut kur centrā». Kā piemēru varu minēt Osirisu, kas ir leģendāra, pastāvīga un nemainīga Rīgas vērtība. Tāpat pieminēšanas vērts ir muzikālais bārs - restorāns Trompete  Vecrīgā vai vegānu restorāns  Mazā terapija. Lai gan strikti nevaru sevi dēvēt par vegāni, man ļoti garšo vegāniskā virtuve. Pati gatavoju reti, katru reizi izmēģinot ko jaunu. Tādējādi savu slepeno perfekto ēdiena recepti vēl neesmu atklājusi. Iespējams, tas vēl priekšā.

Dvēselei

Tuvākajā laikā ceru apvienot komandējumu uz Ungārijas galvaspilsētu Budapeštu ar populārā Sziget festivāla apmeklējumu. Tas ir lielākais Centrāleiropas brīvdabas mūzikas un kultūras festivāls. Ļoti gribas dzirdēt Parīzes elektroniskās mūzikas apvienības The Blaze uzstāšanos. 

Ja vien šīs vasaras plāni nebūtu iegrozījušies citādi, 9. -10. augustā labprāt apmeklētu alternatīvās kamermūzikas festivālu Sansusī Aknīstē. Kopā ar ģimeni uz šo festivālu dodamies jau no pašiem tā pirmsākumiem. Tas ir ideāls līdzsvars starp labu mūziku, dabu un interesantiem notikumiem. 

No pēdējā laikā apmeklētajām izstādēm prātā nāk Latvijas Mākslas akadēmijas absolventu diplomdarbu ekspozīcija Svaiga gaļa kritikai. Interesanti bija pavērot, kas jaunajiem Mākslas akadēmijas beidzējiem rūp un par ko tiek runāts viņu darbos šajā mākslas festivālā. Secināju, ka galvenokārt tā ir pašu garīgā veselība, kā arī dažas sociālās vai ekoloģiskās tēmas. 

Kino

Ar kino man pēdējā laikā iet grūti. Manuprāt, tas vairāk ir rudenī un ziemā baudāmās mākslas formāts. No ekrānā skatītā patlaban nāk prātā tikai seriāli. Ar aizrautību pēdējā laikā noskatīti divi, un tie ir visu izslavētā Černobiļa, kā arī popularitāti iemantojušais HBO seriāls Lielie mazie meli, kas pulcē spožas Holivudas aktrises, tostarp Nikolu Kidmenu. 

Gaidu rudens kino festivālus, lai atsvaidzinātu savus jaunatklājumus šajā jomā. 

Brīvajā laikā 

Laiku ārpus darba gribētos pavadīt vairāk pie dabas. Tas būtu - svinēt svētkus un pavadīt brīvdienas, dodoties pārgājienos un atpūšoties laivu braucienos. Parasti tieši tie kļūst par vasaras spilgtākajiem notikumiem. Piemēram, netradicionāli tā varu savu janvāra dzimšanas dienu pārcelt par pusgadu vēlāk - jūlijā.

Vēl ārpus darba aizraušanās, kas silda sirdi un sagādā gandarījumu, ir Riga TechGirls kopienas veidošana. Tās mērķis ir piesaistīt vairāk sieviešu informācijas tehnoloģiju (IT) nozarei. Tādējādi mēs radām vairāk profesionālo iespēju jaunām sievietēm un izlīdzinām IT nozares darbaspēka deficītu. Esam sākušas sadarbību ar Liepājas meitenēm. Kopā ar Vidzeme TechGrils un Liepāja TechGrils ceram kļūt par Vislatvijas kopienu, kas apvieno IT sfērā ieinteresētās dāmas. 

Vēlos aizbraukt uz…

Ceļojumi pēdējā laikā saistās ar darba pienākumiem Prezi un Infogram. Prezi ir starptautisks ungāru uzņēmums un vizuālās komunikācijas rīku izstrādātājs, kas tagad darbojas arī Rīgā kopā ar mūsu Infogram. Ārzemju braucieni vairāk ir komandējumi. Būs uz Budapeštu, bet pagājušajā gadā devos uz Sanfrancisko. Protams, parasti komandējumus cenšos apvienot arī ar atpūtu, piemēram, paliekot Budapeštā arī brīvdienās un pavadot laiku ar ģimeni, kas pievienojas komandējuma pēdējās dienās. 

Vēl ļoti gribētos paceļot pa Āziju: Japānu, Ķīnu, Vjetnamu. Bet man ir arī savi vēlamie Ziemeļvalstu galamērķi, piemēram, Norvēģija, Islande. Kādreiz gribētos apskatīt arī Dienvidameriku, Āfriku, Austrāliju un Okeāniju. Šķiet, īsā atbilde būtu, ka gribas reiz ielūkoties visās pasaules daļās.

Grāmatplauktā man... 

Pēdējā laikā, kolēģu ietekmēta, iepazinos ar pašpalīdzības literatūru. Piemēram, The Subtle Art of Not Giving a F*ck (Mark Manson), The Power of Habit (Charles Duhigg) un The 4-Hour Workweek(Tim Ferriss). Sekojot šo autoru darbiem, dažus ikdienas ieradumus arī pati esmu pamainījusi. Ticu cilvēku naivumam un centieniem optimizēt savu ikdienu un mainīties, lai dzīvotu labāk. Gan paši, gan sabiedrība no tā tikai iegūst. 

Gribētos tagad palasīt ko tādu, kas pabaro intelektu, bet pagaidām tālāk par periodiskajiem izdevumiem neesmu tikusi. 

Domu grauds

Nezinu, kurš to ir teicis iepriekš, bet savā pierakstu blociņā atzīmēju kolēģa sacīto vienā no sapulcēm tālajā Sanfrancisko. Un tas vislabāk skan angļu valodā: «Change is not a destination, just as hope is not a strategy.» Katrs to var iztulkot un pielāgot sev pats. Kā noprotams, mani iedvesmo cilvēka mērķtiecīga varēšana un darīšana, tāpat arī domu graudi par to.