Tirdzniecības karu ziņā tomēr dziļāk tunelī; neskaidrībai seko arī finanšu tirgus

Finanšu tirgus

Šī vasara pasaules lielākajiem akciju tirgiem līdz jūlija beigu daļai bija ļoti veiksmīga. Tiesa gan, nekas nav mūžīgs - ASV centrālo baņķieru nepārliecinoša retorika par tālāku likmju samazināšanu un jauni pasaules tirdzniecības karu uzplūdi tomēr spējuši iedragāt riska aktīvu mijēju optimismu. Kopš savas 26. jūlija virsotnes ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība ir samazinājusies gandrīz par 6%. Turklāt šo pirmdien vien šī indikatora vērtība saruka uzreiz par 3%. Tas šogad ir lielākais vienas sesijas ASV akciju kritums.

Pienākot spējākai izpārdošanai, tradicionāli daudz tiek spriests par to, vai piedzīvosim cenu korekciju (kritums par 10% no iepriekšējām augstienēm var atrasties kaut vai, piemēram, vēl viena ASV prezidenta «Twitter ieraksta attālumā»), un vai, iespējams, būs atnākuši pat lāči (cenu kritums kopš iepriekšējām augstienēm vismaz par 20%). Arī ASV investīciju bankas Morgan Stanley eksperti norāda, ka jaunie ASV vadītāja Donalda Trampa 10% papildu tarifi Ķīnas precēm 300 miljardu vērtībā neesot vien tirdzniecības diskusiju taktika. Iestāde uzskata, ka abas puses šobrīd ir izteikti motivētas pastāvēt par savu taisnību un investoriem būtu jāgatavojas tam, ka gloālā protekcionisma stāsts vēl saasināsies. «Abu pušu sadarbību galu galā var veicināt cenu korekcija finanšu tirgū. Domājam, ka būs vajadzīgs vēl tālāks tirgus vājums, pirms tiks panākta tirdzniecības karu deeskalācija, » spriež ASV investīciju bankas analītiķi.

Tomēr dziļāk tunelī

ASV pagājušās nedēļas beigu daļā ziņoja par jauniem tarifiem Ķīnas precēm. Pēc tam Ķīna pieļāva savas valūtas tālāku devalvāciju, kas ASV dolāra un juaņas kursam licis nonākt virs apaļā septiņu juaņu līmeņa. Tas ASV šai valstij lika piemērot valūtu manipulatora statusu. Līdz ar notikušo jādomā, ka sagatavota laba augsne tam, lai politiski attaisnojami būtu vēl kādi papildu tarfi. Tas iezīmē šā brīža realitāti - tirdzniecības karos, visticamāk, lielvaras brauks dziļāk tunelī un agrāk šķietamā gaismiņa tāds māneklis vien bija. Izkatās, ka jau tā pasaules ekonomiku apdraudošie tirdzniecības kari sāk pārvērsties atklātā gigantisku ekonomiku karā, kas savukārt audzē recesijas risku. Akciju cenu gremdē konstantā neskaidrība un nojauta, ka katra jauna diena var atnest neparedzētus notikumus.

Ķīnas juaņas patiesais vērtības līmenis pagātnē ir bijis iegansts visai smagiem strīdiem starp šīs valsts un rietumvalstu politiķiem. ASV Ķīnu jau sen vaino par to, ka tā mākslīgi zemu tur savu vietējās valūtas juaņas vērtību. Šāda mākslīgi vājā Ķīnas valūta savukārt dod priekšrocību minētajai Āzijas ekonomikai attiecībā pret citām pasaules ekonomikām, jo ražotājiem un eksportētājiem citur pasaulē nākas nepārtraukti konkurēt ar Ķīnas lētajiem ražojumiem. Šīs desmitgades pirmajā pusē varēja likties, ka Ķīna pieļaus savas valūtas stiprināšanos. Tiesa gan, bremzējoties šīs valsts ekonomikas izaugsmes tempiem, šāda politika šķiet atmesta. Tāpat Ķīna nupat saviem valsts uzņēmumiem likusi apturēt ASV lauksaimnieku produkcijas iegādi (arī runājusi par papildu tarifu noteikšanu ASV importam).

Nav izslēgts, ka arī ASV prezidents Donalds Tramps kādā brīdī mēģinās pieprasīt intervences valūtu tirgū. Jau ziņots - ASV vadītājs raizējas, ka spēcīgs ASV dolārs var negatīvi ietekmēt viņa uzstādītos mērķus ekonomikai. Tuvojas arī ASV prezidenta vēlēšanas, pirms kurām jādomā, lai ekonomika noturas daudzmaz veselīga.

Zīmīgi, ka tarifu saasinājums aktualizējās pēc tam, kad ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) lēma samazināt ASV dolāra procentu likmes. Iespējams, tieši tas Trampam ļāva spert šādu soli. Arī nākotnē - jo vairāk FRS mīkstina monetāro nostāju, jo vairāk Tramps varētu būt iedrošināts eskalēt tirdzniecības kariņu. Viņa cerība droši vien ir, ka mazākas likmes kompensēs tirdzniecības karu negatīvo efektu. Tas gan visai interesantās pozīcijās noliek FRS, kurai savas likmju izmaiņas, šķiet, jāpieskaņo straujiem ASV politiķu lēmumiem. Tiek spekulēts, ka FRS nu jau septembrī nāksies dolāru likmes cirpt vēlreiz.

Izmantot kritumu?

Protams, var mēģināt būt optimists, un arī šobrīd ir manāmi tādi, kas jautā, kad tieši šo izpārdošanu sākt izmantot, lai vērtspapīrus iegādātos lētāk. Šāda nostāja neizskatās nemaz tik nepareizi, ja ņem vērā to, ka iepriekšējo gadu laikā vienmēr pēc straujāka akciju cenu krituma nākusi vēl dāsnāka cenu atveseļošanās. «Šādi kritumi parasti raisa lielas bailes, jo tas nav kaut kas tāds, pie kā lielākā daļa pēdējā laikā ir pieradusi. Bet šajā pašā laikā tie ļoti reti pārvēršas par nopietnu un pagarinātu cenu lejupslīdi, kas ievelkas, piemēram, uz sešiem mēnešiem,» Bloomberg spriež finanšu uzņēmuma Sundial pārstāvji.

Šobrīd jāskatās, cik noturīgs būs cenu kritums. Interesanti - ja kādā piektdienā ir novērojams akciju cenu kritums, tad pirmdiena mēdz sākties pat uz vēl pesimistiskākas nots, nekā bija noslēgusies iepriekšējās nedēļas pēdējā tirdzniecības sesija (un tā tas bija arī šoreiz). Fenomens, ka akcijām nedēļas pirmajā darba dienā klājas smagnēji, ir pat iemantojis «pirmdienas efekta» nosaukumu. Daudzi norāda - brīvdienas vairāki investori izmanto papildu informācijas apstrādei. Vēsturiski gan bieži bijis tā, ka pēc lielā pirmdienu pesimisma akciju tirgū jau otrdienās vērojams cenu pavērsiens. Rezultātā otrdiena iemantojusi Turnaround Tuesday reputāciju.

Augustā klājas vāji

Tomēr, ja augustā akcijas arī sagurs, tad tam vēsturiskā kontekstā nekādam lielajam pārsteigumam būt nevajadzētu. Augusts un arī visa vasara kopumā tradicionāli tiek pieskaitīta pie vērtspapīru cenu ziņā krietni svārstīgāka un neparedzamāka perioda. Līdz ar to ir investīciju taktikas, kas akcijas paredz pastiprināti pārdot maijā (pirms vasaras), bet savu akciju portfeli atkal papildināt oktobrī vai novembrī. Augustam turklāt seko septembris, kurš akciju tirgiem tradicionāli ir pats sliktākais gada mēnesis un kura laikā aizsākušies nospiedoši daudzi finanšu krahi.

Vidēji kopš 1950. gada ASV akciju tirgus S&P 500 indeksa vērtība augustā sarukusi par 0,22% un septembrī - par 0,62%. Arī kopš 2000. gada augusta vidēji tā saplakusi par 0,26% un septembrī - pat par 1,13%. Arī šogad šis periods, sākot izsīkt optimismam par zemāku procentu likmju efektu un tirdzniecības karu pamieru, iesācies uz izteikti negatīvas nots.

Augusts nekāds izcilais mēnesis nav bijis arī Eiropas akcijām. Pēdējā laikā atmiņā varētu būt palicis 2011. gada un 2015. gada augusts, kad Vecā kontinenta akciju Stoxx 600 indeksa vērtība saruka attiecīgi par 11% un 8,5%.