Bažas un neskaidrība zelta cenu uzdzen līdz augstākajam līmenim sešu gadu laikā

Dārgmetāli

Lielvarām vedot tirdzniecības un valūtu karus, pārliecība par ekonomikas veselību kādu laiku vairs nav tā pati lielākā. Arī globāli ietekmīgāko tautsaimniecību temperatūru mērošie dati nav tie labākie. Piemēram, Eiropas ekonomikas flagmaņa – Vācijas – rūpniecības apmēri vasaras sākumā gada skatījumā saplakuši par 5,2%, kas ir straujākais kritums gandrīz 10 gados. Ja Vācija iebuksē, tad pavadošā kolonna var apstāties. Neviens joprojām īsti nezina, kas notiks arī ar Brexit, – arvien ticamāks sāk izskatīties scenārijs, kurā briti Eiropas Savienību pamet bez vienošanās, kas nozīmētu papildu haosu.

Laikos, kad pieaug neskaidrība, daudzi lūkojas uz nosacīti drošām alternatīvām, lai mēģinātu saglabāt savu ieguldījumu vērtību. Tradicionāli patvērums tiek meklēts zeltā. Rezultātā kopš maija beigām zelta vērtība ASV preču biržā palielinājusies par 17,5% un šonedēļ pat pārsoļojusi pāri apaļajai 1500 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei.

Likmes un ekonomiku kari

Zelta pieauguma stāstam tīk arī tas, kas notiek procentu likmju stāsta frontē. Šī metāla turēšana nenodrošina regulārus procentu ienākumus. Šobrīd pelēcīgākie ekonomikas mākoņi un centrālo banku gan retorika, gan jau spertie soļi liek domāt, ka procentu likmes vēl ilgi būs ļoti zemas (drīzāk tās vēl tiks cirptas un bailes ir, ka šoreiz kāda monetārā palīdzība vairs nespēs pietiekami efektīvi reanimēt ekonomiku). Tas šim metālam ieguldījumu ziņā ļauj vieglāk konkurēt ar visiem tiem vērtspapīriem, kas ieguldītājiem sola procentu ienākumus. Ja tie solās būt ļoti liesi, tad kādēļ gan nepirkt vēsturisko tradicionālo vērtību – zeltu? Piemēram, Eiropā daudzu valdību pat ļoti gara termiņa parāda ienesīgums ir negatīvs. Tas nozīmē, ka tā pircējiem jāpiemaksā par privilēģiju aizdot valdībām.

Lai gan skaļāk dzirdam par ASV un Ķīnas tirdzniecības kariņu, šķiet, gandrīz katrs sevi cienošs globālais spēlētājs iesaistījies cīņā par lētāku vietējo valūtu. Vēl arī tas zeltu padara par pievilcīgāku alternatīvu, kur uzturēt līdzekļus.

Rekomendē pirkt

Protams, uz lielajiem jautājumiem – cik augstu varētu kāpt zelta cena un vai to jau iegādāties ir par vēlu – pārliecinošu atbildi rast grūti. Ja skatās no tehniskās analīzes puses, tad zelts atrodas virs sava 200 dienu vidējās cenas tendences līmeņa (200-day moving average). Vēsturiski zelta pirkšana šādos laikos atmaksājusies. Nav gan garanta, ka šāda stratēģija strādās arī nākotnē.

Piemēram, zeltu uzpirkt ieteikusi Francijas investīciju banka Societe Generale. Iestāde izceļ, ka ekonomikas cikls ir vēlīnajā stadijā, kas turpinās audzēt pieprasījumu pēc ieguldījumu patvērumiem. Tāpat tā izceļ, ka aktīvas zelta uzpircējas, visticamāk, būs centrālās bankas, kas ar šo metālu daļēji mēģinās aizvietot savas ASV dolāru rezerves.

Savukārt ASV investīciju bankas Goldman Sachs pārstāvji izteikušies, ka zelta cenas pieaugums varētu būt vien sācies. Goldman teic, ka zelta cena sešu mēnešu laikā palielināsies līdz 1600 ASV dolāriem par unci. Tiesa gan, tā varot pieaugt straujāk, ja bažas par ekonomikas veselību būs noturīgas. Tikmēr Bank of America Merrill Lynch analītiķi pieķerti, sakot, ka zelta cena divu gadu laikā var aizsniegties līdz 2 tūkst. ASV dolāru par Trojas unci. Zelta cenas pieaugumu paredz arī UBS Group un Citigroup.

Arī ar zeltu var būt visādi

Nevajadzētu gan sevi maldināt, ka zelts mūsdienās patiešām ir kāds nelokāms bezierunu drošais patvērums. Tā cena pēdējos gados periodiski piedzīvojusi visai lielas izmaiņas. Kādu laiku zelts drīzāk izteikti sekoja pat akciju cenām un, riska apetītei palielinoties, pieauga arī dzeltenā dārgmetāla vērtība. Tāpat tā vērtība kopā ar daudziem pārējiem aktīviem gāzās 2008. gada globālā finanšu kraha laikā. Arī senāk – deviņdesmitajos un astoņdesmitajos gados – bija periodi, kad zelts zaudēja ievērojamu daļu savas agrākās pirktspējas.

Katrā ziņā arī zelta tirgū ir iespējamas pārmērības. Kopš 2000. gada tā cena ir palēkusies gandrīz par 450%. Tomēr tā joprojām ir zem savām 2011. gada virsotnēm – toreiz zelta cena gandrīz aizsniedzās līdz 2 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci.

Neskatoties uz to, pietiekami daudzi investori pie šī aktīva patvērumu meklē psiholoģisku iemeslu dēļ, jo ieguldījumiem zeltā bijusi ļoti sena vēsture. Tāpat tas neskaidros brīžos palīdz atšķaidīt ieguldījumus no, iespējams, vēl riskantākiem aktīviem. Ir cerība, ka zelta cena vismaz uzvedīsies citādāk nekā akcijas vai obligācijas, kas nav mazsvarīgs faktors. Šobrīd šis metāls uzvedas kā drošais patvērums.

Viens no veidiem ir zeltu tirgot ar biržas starpniecību, un šajā ziņā pievilcīga izvēle varētu būt biržā tirgotie fondi (jeb ETF), kas specializējas ieguldījumos zeltā vai zelta ieguves uzņēmumos. Pats populārākais šāds fonds ir SPDR Gold Shares (GLD), kura cena uzvedas ļoti līdzīgi zeltam. Šie ETF tiek tirgoti kā jebkura akcija, un investors var viegli tos gan iegādāties, gan pārdot. No ETF, kas pērk ar zelta industriju saistīto uzņēmumu vērtspapīrus, savukārt var izcelt VanEck Vectors Gold Miners un VanEck Vectors Junior Gold Miners. VanEck Vectors Gold Miners ETF cena trīs mēnešu laikā ir palēkusies par 41%.