Latvijā ir piecas «dzīvas» atklātās, labi braucamas kartinga trases; reģioni ir nosegti, kas liecina par šī aktīvās atpūtas veida popularitātes vilni

Auto sports

Savos ziedu laikos – 80.–90. gados – Latvijā darbojās pat 13 kartinga trases, kas bija fenomenāli, kaut vai salīdzinot ar lielo Krieviju, kur tai pašā laikā strādāja tikai divas tādas. Pirms 10 gadiem arī pie mums bija palikusi tikai viena, bet nu jau atkal varam lepoties, ka tuvākajā apkārtnē esam «uz viļņa». Sacensībās dalībnieku netrūkst. Katrās brauc vairāk nekā 200 dalībnieku, un tas ir labs rādītājs. Par to prieks kartinga vecmeistaram Ērikam Gasparovičam, kurš nosauc pašlaik eksistējošās trases, kas ir labas un braucamas: Rīgā, Jelgavā, Kandavā, Smiltenē un Madonā. Turklāt, kā papildina Latvijas Automobiļu federācijas (LAF) Kartinga komisijas padomes priekšsēdētājs Valdis Brutāns, Daugavpilī top projekts vēl vienai trasei, kas atbildīs starptautiskiem priekšnosacījumiem augstas raudzes sacensību rīkošanai.

Uztur ar radošu pieeju

Tiesa, kartinga trašu uzturētājiem koncentrēties tikai uz sacensībām nav izdevīgi. Izdzīvošanai par skādi nenāk radoša pieeja, kā palielināt ienākumus apsaimniekošanai un darboties ar plusa zīmi. Piemēram, Smiltenē, pēc V. Brutāna teiktā, pielāgo attiecīgas darba laika stundas roleru un velobraucējiem, skrituļotājiem. Madonas pilsētas kartinga trasē (un arī citur) darbojas kartingu noma ikvienam interesentam. Šī trase ir pašvaldības īpašumā. Kā norāda Madonas novada pašvaldības sporta darba organizators Māris Gailums, trases uzturēšanai pašvaldības 2019. gada budžetā ir iedalīti 11,16 tūkst. eiro. Investīciju sadaļā trases labiekārtošanai ir piešķirti 12,45 tūkst. eiro. Gada uzturēšanas izmaksas Madonas kartinga trases ieņēmumi nosedz, bet investīcijas īstermiņā ne. Madonā notiek treniņi un sacensības. Ir izstrādāts un Madonas novada pašvaldībā apstiprināts treniņu grafiks visas nedēļas garumā. 2019. gadā līdz augusta mēnesim ir notikušas divas sacensības kartingā un vienas – supermoto.

Pie viena jāpiebilst, ka valstij ar kartingu maza darīšana. Tikai tik daudz, cik LAF darbojas valstī noteikto likumu ietvaros, un tai ir dotas tiesības vadīt un koordinēt darbu šajā sporta veidā kā atzītai sporta federācijai. Kā vēsta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Diure, arī finansiāls atbalsts kartinga sporta veida pasākumiem nav sniegts.

Trase ar skolu

SIA Baltic Ring 333 valdes priekšsēdētājs Haralds Šlēgelmilhs norāda, ka sporta komplekss 333 Rīgā piedāvā bērnu un pieaugušo divu veidu trašu pāri. Ar nomas kartingiem par 12 eiro iespējams izbraukt, piemēram, mazāko – 650 metru trasi. Otra ir 1200 metru gara. Turpat darbojas arī 333 kartinga skola ar audzēkņu mērķauditoriju vecumā 8–14 gadi. H. Šlēgelmilhs skaidro, ka tā vairāk ir kā vasaras nometne, kur ik sezonu piedalās 20–40 audzēkņu. Trase gan piedāvā vizināties arī ziemā, jo kartingiem ir arī riepas ar radzēm. Uzturēt kartinga trasi nav sarežģīti, bet jārēķinās, ka tai lietai ir jāpatīk. Tas ir specifisks bizness, vērtē populārais latviešu autosportists, kurš piebilst, ka kartings pēdējo 10 gadu laikā pakāpeniski atkal kļuvis populārāks kā aktīvās izklaides veids.

Sporta un atpūtas kompleksā Rullītis Jelgavā pirms dažiem gadiem par privātiem līdzekļiem atjaunots kartinga trases asfalta segums, kā rezultātā šis ilgdzīvotājs ievilcis otro elpu. Te tradicionāli septembrī notiek Inženieru dienas, lai pievērstu bērnu un jauniešu, kā arī citu interesentu uzmanību tehniskiem sporta veidiem. Pasākuma ietvaros arī šogad citu starpā iecerēts sestais jeb noslēdzošais posms Latvijas kartinga atklātā čempionāta ieskaitē. Trases instruktors Kristiāns Bērziņš piebilst, ka ik dienu pieejami 20 īres kartingi pieaugušajiem un pieci bērniem. Par 10 minūšu ilgu braucienu jāmaksā 10 eiro. Vieta ir atvērta arī korporatīviem pasākumiem. Trasei ir standarta garums – 960 metru. Ar nomas braucamrīku iespējams attīstīt līdz 70 kilometru stundā lielu ātrumu.

Autosporta pamats nodrošināts

Protams, sporta kartingi ir jaudīgāki. Ātrākajā klasē tie vidēji attīsta ātrumu pat vairāk nekā 100 kilometru stundā. Pirms Rullīša rekonstrukcijas sacensības risinājās Jelgavas ielās, un tās Ē. Gasparovičs atminas kā unikālu, interesantu pasākumu. «Šobrīd sporta kartings Latvijā ir numur viens Latvijas autosportā, jo visu izdevies sakārtot, un cilvēki saņem, ko vēlas. Tas, ka nav naudas, ir tikai atrunas. Viss atkarīgs, pirmkārt, no funkcionāriem, kas kādu konkrētu disciplīnu vada un attīsta, kā arī no pašu braucēju vēlmēm. Esam panākuši augstu Latvijas kartinga braucēju kvalitāti, kuri var cīnīties arī starptautiskā mērogā,» teic Ē. Gasparovičs.

LAF vadītājs piemetina, ka labi uzaudzētai masai vēl nedaudz pietrūkst kārtības, tālab federācijas un citu uzdevums tagad ir vismaz sacensības sadalīt seriālos atbilstoši spēku samēriem, lai viss nenotiek vienā dienā juku jukām. Arī profesionālo gaitu hierarhija jāpiekārto, lai skaidrāk saredzami pakāpieni izaugsmei līdz Baltijas un Eiropas sacensībām dažādās klasēs.

No autosporta veidiem kartings profesionālā līmenī ir lētākais sporta veids. Jauns braucamais maksā aptuveni 4000–5000 eiro. Ja citviet Eiropā ir izteiktāka sporta kartingu noma, tad Latvijā vairāk vai mazāk ir katram savs.

Vispār pieņemts, ka kartings ir autosporta pamats un karjeras pirmie soļi. Uz starta stājas mazie ķipari, sākot no četru gadu vecuma. Visbiežāk 15 gadi ir robeža, kad pāriet uz formulām, šosejas auto. Protams, var iekārtoties arī kartingā uz palikšanu izklaides režīmā vai mērķēt uz Eiropas un pasaules čempionāta medaļām.