Nafta kopš aprīļa gandrīz par ceturto daļu lētāka

Izejvielas

Mazasinīgāka pasaules ekonomikas izaugsme liek gaidīt nepārliecinošāku dažādu izejvielu patēriņu. Pēdējā laikā tādējādi visai strauji zemāk ceļojusi arī naftas vērtība. Šī tirgus etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – nākamā mēneša piegāžu cena ir paslīdējusi zem 60 ASV dolāru par barelu atzīmes, un kopš savas aprīļa otrās puses virsotnes tā ir sarukusi jau par 22%. Naftas tirgus tādējādi oficiāli atrodas tā saucamajā lāču tirgus stadijā, ko nosaka cenas samazināšanās no iepriekšējām augstienēm vismaz par 20%.

Pārpalikuma laiki

Augusts ir jau septītais mēnesis pēc kārtas, kad Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) ir cirpusi savu globālo melnā zelta pieprasījuma prognozi. Organizācija sagaida, ka pasaules pieprasījums pēc naftas šogad augs par 1,1 miljonu barelu dienā jeb par 1,1%, ja salīdzina ar iepriekšējo gadu. Bet nākamajā gadā tas palielināšoties par 1,3 miljoniem barelu dienā. Savukārt ASV Enerģētikas aģentūra paredz, ka šogad pasaulē naftas pieprasījums augs vien par miljonu barelu dienā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, prognoze apcirpta par 100 tūkst. barelu dienā. Līdzīgi savas šādas aplēses mazina arī vairākas ietekmīgākās investīciju bankas, kur Bank of America Merrill Lynch pat lēš, ka ASV un Ķīnas tirdzniecības strīds naftas piedāvājumu dienā var galu galā mazināt vēl par papildu 250 līdz 500 tūkst. barelu. Rezultātā populāri izcelt to, ka naftas tirgus būs atgriezies stadijā, kad šī resursa piedāvājums gan šogad, gan nākamgad ievērojami pārsniegs pieprasījumu. Tiek lēsts, ka naftas piedāvājums nākamgad var augt aptuveni par 2,2 miljoniem barelu dienā, lai gan daudzi norāda, ka šāda bilde, iespējams, var būt pārāk optimistiska. «Nafta tirgus ir aizas malā,» uzskata minētās finanšu iestādes pārstāvji.

Pārsvarā eksperti gan pagaidām norāda, ka aktuāla būs vien pieprasījuma izaugsmes tempu mazināšanās, nevis tā sarukums. Tiek norādīts, ka spēcīgs pieprasījums pēc naftas produktiem joprojām būs daudzās attīstības valstīs, kur lielāks iedzīvotāju skaits var atļauties, piemēram, auto. Tas var kompensēt kritumu attīstītajos reģionos (nepārliecinoši šajā ziņā izskatās Eiropa). Tomēr kādā brīdī arī attīstības valstu naftas pieprasījums var paklupt, ja tomēr straujāk bremzēsies kaut vai Ķīnas (kas ilgstoši ir bijusi naftas pieprasījuma izaugsmes pīlārs) un citu attīstības valstu ekonomikas.

Sabalansēšanas mēģinājumi

Vēl pagājušā gada beigu daļā Brent piegāžu līgumu cena Londonā saruka vairāk nekā par 40%. Šo kritumu tad izdevās apstādināt OPEC un Krievijas sadarbībai, kā rezultātā no naftas tirgus piedāvājuma dienā tika «izņemti» 1,2 miljoni barelu.

Arī pašlaik naftas cenas kritumu mēģinājusi apstādināt Saūda Arābija, kas solījusi nākamajā mēnesī aizturēt šī resursa eksportu. Pieejamā informācija liecina, ka šīs valsts naftas uzņēmums Saudi Aramco saviem klientiem kopumā piegādās par 700 tūkst. barelu mazāk naftas, nekā tie pieprasījuši.

Pagaidām gan ziņas cenu krituma pusē ir skaļākas – bažas rada tirdzniecības kari, vājāki ekonomikas dati, spēcīgais ASV dolārs un arī naftas ieguve valstīs, kuras nesaista kādas vienošanās par melnā zelta ražošanas aizturēšanu, ir ļoti apjomīga. Jau ziņots – šāda situācija noved pie tā, ka vairāki tie paši Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) biedri, kuri naftas tirgū aktīvāk mēģina panākt balansu, zaudē savu tirgus daļu.

IEA paredz, ka šogad ne-OPEC naftas piedāvājums pieaugs vidēji par 1,9 miljoniem barelu dienā, bet nākamgad – vēl par 2,2 miljoniem barelu dienā. Domājams, daudzām OPEC valstīm ir grūti noskatīties uz to, kā tās zaudē savu ietekmi. Turklāt jāņem vērā, ka šobrīd no tirgus izņemta liela daļa Irānas un Venecuēlas nafta (jautājumi varētu būt saistīti ar to, kas notiks, kad šī nafta nākotnē atgriezīsies apritē). Pašlaik tādējādi drīzāk izskatās, ka naftas tirgus varētu būt tālāku sliktu (cenu ziņā) jaunumu gaidīšanas stadijā. Tas ir, neskatoties arī uz ģeopolitiskajiem asumiem Ormuza līcī, pa kuru tiek transportēta liela daļa no pasaulē lietotā melnā zelta.

Bieži naftas cenas dinamika tiek sasaistīta arī ar pasaules ekonomikas veselību, kas sākusi izskatīties nepārliecinošāk. Katrā ziņā šobrīd tik straujais naftas vērtības kritums «piemet klāt ogles» kopējam bažu kokteilim, kur jau tā tirgus dalībnieki pēdējā laikā lielāku uzmanību pievērsuši sliktajām ziņām.