Vērojot parādu līknes, nākas paredzēt recesiju

Finanšu tirgus

Augusts finanšu tirgos pavēris durvis lielākai nervozitātei. Šomēnes pasaules lielākie akciju tirgi piedzīvojuši jau divas visai sāpīgas tirdzniecības sesijas, kad cenu raksturojošo indikatoru vērtība noplanē zemāk uzreiz aptuveni par 3%.

Šobrīd viens no populārākajiem vārdiem finanšu pasaulē ir – recesija. Pašlaik, šķiet, tiek zīlēts, nevis - vai, bet kad tieši tā sevi pieteiks un cik dziļa tā būs. Bažas rada vairāku nozīmīgāko pasaules tautsaimniecību ekonomikas dati – Vācijas IKP ceturksnī līdz jūlijam, salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, izrādījās nedaudz sarucis. Par savu peļņu brīdinājuši tādi šīs valsts smagsvari kā Daimler, BASF, Continental, Henkel, Deutsche Lufthansa, Metro, Siemens utt. Savukārt Ķīnas rūpniecības apmēri jūlijā auguši par 4,8%. Virspusēji tas varētu šķist daudz, lai gan Ķīnas gadījumā šāds pieaugums ir zemākais 17 gadu laikā. Tas arī jūtami atpalika no analītiķu pirms tam prognozētajiem 6%. Uz sarežģījumu radara atrodas arī tirdzniecības kari un potenciāli smaga Brexit piezemēšanās. Valdot šādam fonam, arvien lielāka daļa, šķiet, padomā vairākas reizes pirms lielāku risku uzņemšanās.

Līkņu vērošana

Valdot šādam fonam, aktuāla ir tirgus dalībnieku dzīšanās pēc drošības. Tas vēl tuvāk zemei spiež pat ļoti gara termiņa obligāciju likmes. Piemēram, 30 gadu ASV parāda ienesīgums pirmo reizi vēsturē sarucis zem 2%. Savukārt ASV 10 gadu parādam šis ienesīgums atrodas zem 1,6%.

Šonedēļ arī pirmo reizi kopš 2007. gada uz brīdi bija vērojama tāda situācija, kad ASV 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums bija mazāks nekā ASV divu gadu parādam. Jau kādu laiku vērojama aina, kad ASV trīs mēnešu termiņa parāda ienesīgums ir augstāks par ilgāka termiņa parāda ienesīgumu. Tas (ka īsāka termiņa parāda ienesīgums ir augstāks nekā garāka termiņa parādam) ir bijis priekšvēstnesis ikvienai ASV recesijai kopš Otrā pasaules kara. Uzticamākais recesijas pareģotājs ir tieši atšķirība starp divu un 10 gadu ASV obligāciju ienesīgumu, kas attiecīgi pēdējās dienās dzen stresā finanšu tirgus dalībniekus. Normālā gadījumā loģika saka, ka uz garāku termiņu aizņemties vajadzētu būt dārgāk. 10 vai 30 gados var notikt ļoti daudz kas – gan ar kopējo ekonomiku un aizņēmēja finanšu stāvokli, gan naudas vērtību var apēst inflācija. Tādēļ obligācijām ar šādu termiņu ienesīgums parasti ir lielāks (runa ir par vienu un to pašu emitentu). Tomēr, ja šī atšķirība samazinās, tad tas nozīmē, ka investori sagaida gan zemāku inflāciju, gan krietni lēnīgākus ekonomikas pieauguma tempus un attiecīgi – centrālo banku likmju samazinājumus. Būtībā notiekošais liecina, ka daudzi investori labāk aizdod nevis uz īsu, bet garu termiņu, jo tuvākajā laikā investīciju iespējas tiek uztvertas kā visai ierobežotas.

Tas, ko daudzi nepavisam negrib redzēt, ir, ka tās pašas kredītkvalitātes īsāka termiņa parāda ienesīgums jau kļūst augstāks par ilgāka termiņa parāda ienesīgumu. Tas liek domāt, ka centrālajām bankām būs būtiski jāsamazina īstermiņa naudas cena, ekonomiku var skart dziļa recesija un, iespējams, deflācijas tendences. Bažas šoreiz arī ir, ka globālā recesija pienāks tad, kad ietekmīgākās centrālās bankas savu ekonomikas balstīšanas munīciju lielā mērā jau ir izšāvušas. Likmes pēc iepriekšējās finanšu krīzes faktiski visu laiku ir bijušas rekordzemas. Tāpat daudzviet tiek turpināti vai tikai nupat ir iepauzēti citi monetārie eksperimenti, piemēram, tā saucamā kvantitatīvā mīkstināšana.

Akcijas vēl tur buru

Šobrīd redzams, ka obligāciju tirgus ieceno recesiju – daži saka, ka pat jaunu ekonomikas armagedonu. Attiecībā uz akciju tirgiem par to var strīdēties. Neskatoties uz nervozo augustu, ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 vērtība kopš šā gada sākuma joprojām ir palielinājusies par 13,3% (nesen gan tā bija gandrīz piektā daļa).

Pēdējo nedēļu akciju tirgus sāpe vēsturiskā kontekstā pagaidām nav nekas ļoti neierasts. Nav izslēgts, ka daži šādu kritumu pat uzskata par iepirkšanās iespēju, jo pagaidām vismaz ASV ekonomika izskatās pieņemamā stāvoklī. Likme tiek izdarīta uz to, ka ASV Federālo rezervju sistēmai (FRS) recesiju un negatīvās tendences finanšu tirgū tomēr izdosies iegrožot. Katrā ziņā pēdējo gadu laikā spēkošanās ar FRS gribu un spēlēšana pret šīs iestādes varēšanu nav nesusi augļus. Citiem vārdiem sakot – neatrašanās akciju tirgū var dārgi maksāt. Daudzas publiski kotētās kompānijas saviem investoriem izmaksā arī dividendes. To ienesīgums daudziem S&P 500 uzņēmumiem ir ap 2%. Tas šādām akcijām liek izskatīties vilinošāk, ja salīdzina ar arvien ienesīguma ziņā liesākajām obligācijām.

Jau ziņots - pēdējā laikā dažādu finansiālo ziņu fons pārsvarā piesātināts ar runām par riskiem, un šādos brīžos var runāt arī par pašpiepildošiem pareģojumiem, kad materializējas dažādi negatīvi (vai pozitīvi) pieņēmumi. Tāpat daudzus stresā dzen kaut vai fakts, ka akciju tirgū gandrīz nepārtraukts pieaugums vērojams jau vairāk nekā 10 gadus. Piemēram, kāda krīze materializējas ne jau tāpēc, ka fundamentālie ekonomikas priekšnosacījumi būtu traģiski vai būtu aktuāla ļoti nepareiza valdības politika, bet gan tāpēc, ka investoru nākotnes gaidas, ko izgaismo kādi, dažos gadījumos, iespējams, pat maldīgi, priekšstati, ir pārlieku pesimistiskas. Piemēram, bankas, kas savu aizdošanu balsta uz kādiem modeļiem, vēro šīs pašas minētās ienesīguma līknes un pavisam reāli sāk ierobežot aizdošanu.