Bez zelta cieņā ir arī sudrabs un pallādijs

Dārgmetāli

Pēdējā laikā uz neskaidrību fona straujāk palielinājusies ne tikai drošā patvēruma – zelta – cena. Tā palēkusies arī sudrabam, kas dažkārt tiek uztverts kā dzeltenā dārgmetāla lētākā alternatīva. Augot investoru interesei, tā vērtība kopš šīs vasaras sākuma ir pakāpusies jau par 16,5% un pārsniegusi 17 ASV dolāru atzīmi par Trojas unci.

Līdzīgi kā tas ir zelta gadījumā, arī sudraba vērtības pieaugumam palīdz centrālo banku politika. Notiekošais liek domāt, ka procentu likmes tiks novestas vēl zemāk un negatīvo likmju ēra vērsīsies plašumā. Šādos brīžos dārgmetāliem vieglāk konkurēt ar tiem finanšu produktiem, kuri nu sola ilgstoši ļoti liesus procentu ienākumus. Tādējādi pievilcīgāki izskatās dārgmetāli, kuru cenas pieaugumu bieži nosaka investoru spekulatīvā interese par tiem.

Rūpnieciskais pieprasījums

Tālākam sudraba cenas pieaugumam gan ir arī riski. Ilgstoši šajā tirgū nepārliecinošas tendences bija saistītas ar bažām par vairāku industriju veikumu. Pašlaik izskatās, ka zelta cenas inerce uz augšu spējusi paraut arī sudraba tirgu, bet, ja pasaules ekonomika patiešām nopietnāk sašķobīsies, sudrabam tas varētu nebūt nekas labs, jo zudīs šī metāla rūpnieciskais pieprasījums, kas atbildīgs par vairāk nekā pusi no globālā sudraba patēriņa. Sudrabs labi vada elektrību, un tādējādi to intensīvi patērē, piemēram, pusvadītāju ražotāji, kas savukārt atkarīgi no Ķīnas pieprasījuma. Sudrabu plaši izmanto arī saules paneļu un dažādu citu iekārtu ražošanā. UBS apkopotās aplēses liecina, ka Āzijas reģions ir atbildīgs gandrīz par 60% rūpnieciskā sudraba pieprasījuma.

Jānorāda, ka viena unce zelta maksā gandrīz 90 reižu vairāk nekā unce sudraba, kas ir visvairāk gandrīz ceturtdaļgadsimta laikā. Līdz ar šādu cenu atšķirību lielāka sabiedrības daļa var atļauties ieguldījumus tieši sudrabā. Minētās attiecības palielināšanās gan bieži tiek uztverta kā negatīva parādība, jo tas liecina, ka līdzekļu pārvaldnieki priekšroku dod nosacīti drošākajam patvērumam – zeltam, jo ir bažas, ka finanšu tirgū nosacījumi vairs nav tik labvēlīgi. Šajā pašā laikā cikliskākais sudrabs tiek uzpirkts salīdzinoši mazāk, kas liecina par lēnīgāku ekonomiku.

Ja lūkojas nosacīti nedaudz senākā vēsturē, tad sudraba tirgus 2011. gadā bija aizdzīvojies līdz pamatīgām pārmērībām. Toreiz tā vērtība gandrīz pieskārās 50 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Ja vērtē šādu periodu, tad investīcijas sudrabā nav bijušas diez ko veiksmīgas. Tikmēr, piemēram, 20 gadu skatījumā sudraba cena palielinājusies par 235%. Lai gan pēdējos gados sudraba cena pārsvarā vārguļojusi, iespējams, tādējādi zināmu loģiku tajā, kāpēc daudzi mazie investori ar dārgmetāliem saistītās investīcijas uzskata par ilgtermiņa (tie šos metālus tur desmit un vairāk gadu un izsēž tā saucamos «lāču tirgus»), tomēr saskatīt var.

Pallādija uznāciens turpinās

Šis gads pagaidām veiksmīgs ir bijis arī pārējiem populārajiem dārgmetāliem. Platīna vērtība preču biržā šogad pieaugusi visai pieticīgi – par 3,4% līdz 853,8 ASV dolāru atzīmei par unci. Savukārt pallādija vērtība palēkusies par 15,6% līdz 1440 ASV dolāriem par unci. Thomson Reuters aptaujātie izejvielu analītiķi paredz, ka vidējā platīna cena šogad būs 848 ASV dolāri par unci (tā būtu zemākā šī metāla vidējā cena kopš 2004. gada) un nākamgad – 905 ASV dolāri. Savukārt pallādija vidējā cena šogad un nākamgad vidēji tiek pareģota attiecīgi pie 1467 ASV dolāru un 1500 ASV dolāru par unci atzīmes.

Pēc šiem metāliem rūpnieciskais pieprasījums ir vēl lielāks – pārsvarā no autobūves jomas, kas platīnu un pallādiju izmanto katalizatoru ražošanā. Pasaules ekonomikai nozīmīgākajos reģionos auto pārdošana pēdējā laikā virzās uz grāvja pusi. Tiesa gan, no otras puses, arvien labāki auto katalizatori atbilst zaļākas pasaules ekonomikas stāstam, kas liek augt to metālu cenai. Proti, auto gāzu emisiju standarti kļūst arvien stingrāki, kas nodrošina pieprasījumu pēc tā paša pallādija, kuru izmanto benzīna motoros (bet platīna – parasti dīzeļa motoros, kurus pēdējo gadu laikā apvijusi pamatīga skepse). Šādiem motoriem, atņemot tirgus daļu dīzeļiem, pallādijs ražotājiem ir aktuāla nepieciešamība. Rezultātā pallādijam šogad un nākamgad tiek globālā mērogā paredzēts deficīts gandrīz 2 miljonu unču apmērā (katru gadu). Tas ir ļoti daudz, ja ņem vērā, ka šī tirgus globālais gada apmērs tiek rēķināts aptuveni 10 miljonu unču apmērā. Salīdzinājumam – platīna tirgū vērojams pārpalikums.

«Ievērojamas papildu pallādija piegādes nematerializēsies vēl četrus piecus gadus. Tādējādi, neskatoties uz rekordcenu un sarūkošu auto pārdošanu, pieprasījums pēc šī metāla turpinājis pieaugt,» skaidro Standard Chartered izejvielu eksperti. Nav gan, protams, izslēgts, ka ekonomikas nedienas kādā brīdī šo metālu cenu var tomēr piedzīt.

Lai gūtu labumu no dārgmetālu cenu izaugsmes, ne vienmēr ir jāpērk fiziski stieņi un sudraba karotes. Ieguldīt dārgmetālos investors var arī ar biržā tirgoto fondu starpniecību. Sudraba cenas izmaiņām seko, piemēram, iShares Silver Trust ETF. Savukārt sudraba ieguves kompāniju akcijās iegulda ETFMG Prime Junior Silver ETF un Global X Silver Miners ETF. Līdzīgi fondi seko arī pallādija un platīna cenai, piemēram, Aberdeen Standard Physical Palladium Shares ETF šogad palēkusies gandrīz par 9%.