Darījums Pēc apvienošanās ar Latnet Bite spēj piedāvāt ne vien tipiskos mobilā operatora pakalpojumus, bet arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pakalpojumus

SIA Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls gan atzīst, ka divu organizāciju apvienošanās nav vienkāršs process, bet motivācija ir plašākas tirgus iespējas. Cita veida partnerību uzņēmums nesen ir sācis ar konkurentu Tele2, paziņojot par kopīga radiopiekļuves tīkla būvēšanu 5G tīkla ieviešanai. Vairāk par sadarbības nozīmi biznesā, lietotāju mobilo datu patēriņa pieaugumu un to, kāpēc Latvijā, pretēji citām valstīm, turpina strauji augt viedtālruņu pārdošanas apjomi, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Kas bija galvenie iemesli, kāpēc Bite nolēma apvienoties ar Latnet?

Kad definējām, ka gribam augt arī biznesa klientu segmentā, redzējām, ka tiem ir interese par daudz plašāku pakalpojumu loku, nevis tikai par tradicionālo mobilo operatoru produktiem, kas ir īsziņas, balss pakalpojumi un dati. Redzējām, ka apvienošanās dotu iespēju apmierināt lielu daļu klientu vajadzību. Paralēli tajā pašā laikā sākām saņemt jautājumus no klientiem par mūsu iespējām piedāvāt citus pakalpojumus. Apvienošanās process būtu noticis gadu agrāk, taču tobrīd mūsu investors iegādājās MTG Baltijā, un no biznesa viedokļa tika pieņemts lēmums visu darīt secīgi. Līdz ar to apvienošanās procesu var vērtēt kā organiski un pārdomāti veidotu.

Ko tagad varat izdarīt tādu, ko nevarējāt bez Latnet?

Līdz apvienošanai bez IKT pakalpojumiem varējām piedāvāt tradicionālus pakalpojumus. Skatoties uz mūsu tirgu un tuvajām kaimiņvalstīm, redzam, ka esam diezgan unikālā pozīcijā un Latvijā gandrīz vienīgie spējam piedāvāt pilnībā integrētus IKT pakalpojumus, kas ietver sevī gan IKT, gan mobilo tehnoloģiju pakalpojumus. Tagad novērtējam, cik stratēģiski pareizs solis šis bija, un redzam arī, ka mūsu biznesa klienti pozitīvi novērtē pakalpojumu klāsta paplašināšanos.

Ko tieši tas nozīmē?

Ja kādreiz klients pakalpojumus pirka no vairākiem piegādātājiem, tad šobrīd ir iespēja visu IKT pakalpojumu grozu saņemt pie viena piegādātāja. Tas dod iespēju ietaupīt 20% līdz 30% no kopējā rēķina, ko maksātu, ja pakalpojumi būtu no dažādiem piegādātājiem.

Biznesa pusē migrācija no viena pakalpojumu sniedzēja pie cita nav tas patīkamākais process.

Jā, tas varbūt pašā sākumā ir sāpīgs process, bet vēlāk dod uzņēmumam lielāku konkurētspēju.

Latnet un Bite šķiet diezgan dažādas organizācijas kultūras, izmēra un arī vecuma ziņā. Kas ir lielākie izaicinājumi, apvienojoties divām atšķirīgām organizācijām?

Jums pilnīga taisnība – šīs ir divas ļoti dažādas organizācijas. Uzņēmumu līdzšinējā pieredze, kultūra un vērtības ir bijušas diezgan atšķirīgas, tostarp apvienošanās brīdī Bitē strādāja 500 darbinieku, bet Latnet – 50. Tas bija daudz mazāks uzņēmums, kurā bija daudz vairāk personisko attiecību. Bitei visu darbības laiku ir bijušas milzīgas ambīcijas augt – gribam augt strauji un ar vērienu, savukārt Latnet uz tirgu skatījās pragmatiskāk. Nenoliedzami, kultūras atšķirības bija un pastāv arī šobrīd, taču integrācija jaunajās vērtībās un vidē ir pakāpenisks process, kas noris vēl joprojām, un redzu, ka esam uz pareizā ceļa.

Joprojām strādājat kā divi atsevišķi uzņēmumi?

Jā, ir SIA Latnet, kas pērn tika apvienots ar SIA Stream Networks, un SIA Bite Latvija.

Kā uzņēmums noslēdza pagājušo gadu?

Ar prieku un gandarījumu varu teikt, ka pagājušais bija izcils gads. Mēs sasniedzām rekordlielu konsolidēto apgrozījumu – 106,3 miljonus eiro, kas ir par 14% vairāk nekā iepriekš. Desmito gadu pēc kārtas esam operators ar lielāko un straujāko izaugsmi Latvijā.

Šogad finalizējām mūsu divus gadus ilgušo mazumtirdzniecības tīkla digitalizācijas jeb modernizēšanas projektu, kurā kopā investēti divi miljoni eiro. Tas tika aizsākts 2016. gadā un ir bijis milzīgs projekts, jo ir skaidrs, ka uz mazumtirdzniecību un e-komerciju vairs nevar skatīties atstatu vienu no otras, tāpēc, domājot no klienta perspektīvas, salonus veidojām harmonizēti ar e-komerciju. Mazākus salonus pārstrukturizējām, esošos lielos salonus paplašinājām.

Pagājušais gads arī bija svarīgs Latvijai ar to, ka tika sadalītas 5G standartam atbilstošas frekvences. Līdz ar to šobrīd visiem operatoriem īpašumā ir 5G tīklam atbilstošas frekvences 3,5 gigahercu joslā. 5G tehnoloģijas ieviešanai sākām gatavoties pirms pieciem sešiem gadiem, tostarp iegādājāmies uzņēmumu Unistars, kuram pateicoties mums pašlaik ir piee- jams visvairāk 5G frekvenču Latvijā – tas dod diezgan būtiskas priekšrocības nākotnē. Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, 5G jomā esam vismaz piecus soļus priekšā. Tā, piemēram, Lietuvā šo frekvenču izsole ir plānota tikai šā gada beigās, bet daudzās Eiropas valstīs – tikai nākamgad.

Kāpēc tā?

Frekvences var būt aizņemtas. Mums tieši uz šo laiku atbrīvojās, bet Lietuvā tās joprojām ir aizņemtas un izsole plānota tikai šī gada beigās. Līdzīgi ir arī Igaunijā. Lietuvā būtisks aspekts ir arī tas, ka tuvumā atrodas Kaļiņingrada. Pierobeža nosaka zināmus frekvenču ierobežojumus, kas saistīti ar armijas darbībai nepieciešamo frekvenču izmantošanu.

Kas notiek ar uzņēmuma peļņu?

Ar peļņu ir ļoti līdzīgi. Arī peļņas rādītāju izaugsme ir Latvijā straujākā starp visiem mobilajiem operatoriem gadu no gada.

Kā sadalās apgrozījums? Kas šobrīd veido lauvas tiesu no tā?

Tradicionāli ieņēmumi no pakalpojumiem aizņem lielāko daļu pīrāga. Taču pēdējos gados redzama tendence, ka ierīču tirdzniecības apgrozījums šo daļu maina, jo īpaši pēdējos divos trijos gados, kad ļoti augusi viedierīču pārdošana.

Tās kļūst dārgākas, un cilvēki telefonus maina biežāk nekā agrāk?

Patiesībā ir tā. Viedierīces šobrīd varētu sadalīt divās kategorijās – dārgākās jeb premium ierīcēs, kuru cena jau sasniedz tūkstoš eiro un kuru vidū ir liela konkurence, un budžeta klases ierīcēs, kuru pārdošanas apjomi strauji pieaug. Šajā segmentā ir ienākuši vairāki jaudīgi spēlētāji, un vēl pirms neilga laika budžeta klases ierīču funkcionalitāte bija pielīdzināma to cenai, bet šobrīd vairums funkciju, kas ir pieejamas premium klases ierīcēs, ir atrodamas arī budžeta klases viedtālruņos. Vietējā tirgū ir ienācis Xiaomi, un tā tirgus daļas strauji aug. To nevar uzskatīt par pārsteigumu, jo arī pasaulē šī ražotāja izaugsme ir viena no straujākajām. Mūsu tirgū aug arī tādi ražotāji kā Nokia.

Vēl 2018. gadā par aptuveni 400% palielinājies apgrozījums viedierīču segmentā, kurā ietilpst viedpulksteņi un aproces. To redzu kā loģisku un saprotamu soli, jo šo ierīču funkcionalitāte kļūst arvien labāka. Pirmās viedaproces pamatā pildīja pulksteņa funkciju, bet tagad to iespēju klāsts ir milzīgs un šī ierīce tik tiešām ir kļuvusi par asistentu, kas atgādina par izlaistu treniņu un ka jāpadzeras ūdens.

Atšķirībā no pasaules, kur viedtālruņu tirgus šobrīd nedaudz stagnē un izaugsme ir piebremzējusies, Latvijā pārdošanas apjomi joprojām aug.

Ar ko tas skaidrojams?

Domāju, ka telefonu bums pie mums sākās mazliet vēlāk nekā citur pasaulē.

Vai paredzams, ka arī pie mums vied- tālruņu pārdošanas apjomi sāks bremzēties?

Paredzams, ka nākotnē telefonu skaits demogrāfijas tendenču dēļ īpaši nepalielināsies. Taču pieaugs ierīču skaits, kuras cilvēki izmanto. Papildu telefoniem aug viedierīču pieprasījums – tā ir pasaules tendence, kas ienāk arī Latvijas tirgū. Šobrīd aktuāla ir viedo māju koncepcija, kur dažādas ierīces ir iespējams savstarpēji salāgot.

Kas ir Latvijā visvairāk pirktie telefoni?

Tradicionāli fronte sadalās starp iOS un Android lietotājiem. «Ābolu» cienītāji ir gatavi maksāt lielu naudu par iPhone, savukārt Android pusē dominējošais ir Samsung. Protams, pozīcijas pamatīgi nostiprinājis Huawei. Pagaidām Xiaomi ir maza tirgus daļa, bet tā ir strauji augoša. Šiem telefoniem seko nišas ierīces ar lielāku aizsardzību pret ūdeni vai putekļiem, piemēram, Caterpillar. Vēl ļoti šaura niša, bet tajā pašā laikā ar ļoti lojāliem klientiem, ir OnePlus.

Katru pavasari un rudeni visi gaida flagmaņus, un jāatzīst, ka pēdējie Samsung un Huawei modeļi ir tiešām izcili. Protams, saprotu, kāpēc tie ir mazliet dārgāki, – arī to funkcijas kļūst plašākas. Piemēram, nesen man bija iespēja izmantot funkciju uzlādēt telefonu no telefona. Sākotnēji šķita, ka šī funkcija man nebūs praktiski nepieciešama, taču to tik tiešām novērtēju brīdī, kad man nebija līdzi ne vada, ne ārējās baterijas.

Kā mainās datu patēriņš?

Gan Bitē, gan nozarē kopumā datu patēriņš pieaug. Bites tīklā vidēji mēnesī Latvijā pērn viens cilvēks lietoja astoņus gigabaitus, kas ir teju uz pusi vairāk nekā gadu iepriekš. Skatoties uz šī gada pirmo mēnešu tendencēm, redzam, ka patēriņš pieaug vēl straujāk. Pēdējie mēneši gan ir mānīgi, jo ir silts laiks, cilvēki daudz vairāk atrodas ārpus mājas un daudz lieto internetu, tāpēc varbūt rudenī paredzams neliels samazinājums, bet domāju, ka kopumā izaugsmes tempi paliks nemainīgi. Tas ir loģiski un saprotami – telefons kļūst aizvien vairāk neaizstājams, un arī pakalpojumi kļūst pieejamāki un dažādāki – attīstās televīzija, cilvēki telefonos skatās sporta pārraides, filmas, seriālus.

Jums ir kopīgs projekts ar Tele2, kas pirmajā brīdī šķiet netipiska konkurentu sadarbība.

No malas tas var šķist netipiski, bet Eiropā jau kopš mobilo operatoru pirmsākumiem šāda partnerība nav nekas netipisks. Lai arī mums Baltijā tas ir nebijis notikums, Eiropā ir 40 šādi kopuzņēmumi, un tas nav nekas jauns.

Būvējot radiotīklu kopā ar Tele2, 5G tīkls tiks izbūvēts ātrāk nekā tad, ja katrs no operatoriem to darītu atsevišķi, turklāt tas noteikti būs efektīvāk. Esam parēķinājuši – kaut vai tikai uz elektrības patēriņu ietaupījums varētu būt līdz pat 20%. Tas ir ļoti daudz, un šie ietaupītie resursi ātrāk ļauj mums veikt ieguldījumus atpakaļ tīklā. Kopīgi spēsim 5G tīklu uzbūvēt ātrāk, daudz pieejamāku, un mūsu klienti piekļūs pakalpojumiem ātrāk. Apvienojot spēkus radiotīkla būvniecībā, rodas iespēja 5G tīklu uzbūvēt daudz blīvāku, nekā būvējot atsevišķi. Šī partnerība sniedz daudz priekšrocību, un to lielākie ieguvēji būs mūsu klienti.

Kā tas praktiski notiek – šajā ziņā strādājat kopā, bet visā pārējā turpināt konkurēt?

Tīklu veido divas daļas – radiotīkls ar torņiem, raidītājiem un pievadinfrastruktūru un pamattīkls, kas ir milzīgi jaudīgi datori, kas apkopo, apstrādā un nodod tālāk visu informāciju. Tas, par ko abi uzņēmumi ir vienojušies, attiecas tikai uz radiotīkla daļu. Pilnīgi viss, kas ir ārpus šī radiotīkla, katram mobilajam operatoram paliek savs – pamattīkls, datu apstrāde, produkti, pakalpojumi, klientu apkalpošana. Domāju, ka konkurence mūsu starpā tikai pieaugs. Arī vairāki Eiropas regulatori ir norādījuši, ka šādu koptīklu veidošana pamatīgi saasina pakalpojumu konkurenci. Tas ir sāncensību veicinošs faktors, nevis otrādi. Mēs tāpat paliksim konkurenti, rūpējoties katrs par saviem klientiem.

Kā Bitei iesācies šis gads?

Lieliski. Attiecībā uz šo gadu varu teikt, ka esam ambiciozi un turpinām strādāt pie tā, lai Bite būtu straujāk augošais mobilo sakaru operators arī 2019. gadā. Mums ir lieli plāni gan korporatīvajā segmentā, gan attiecībā uz jaunu, inovatīvu produktu un pakalpojumu izstrādi. Esmu pārliecināts, ka šis gads būs ne mazāk veiksmīgs kā iepriekšējais.

Par pagājušā gada labajiem rezultātiem aprīlī visus 640 darbiniekus aizvedām atpūsties uz Krētu – pat mūsu apkopēju, kura ir ārštata darbinieks. Noīrējām lidmašīnas un četrās reizēs visus aizvedām atpūsties. Esmu priecīgs par šo, jo ne visiem ir bijusi iespēja būt ārzemēs.

Reti kurš uzņēmums dara ko līdzīgu, jo tas ir ne vien dārgi, bet arī sarežģīti, lai netiktu traucēts ikdienas darbs. Kāpēc nolēmāt tā darīt?

Viena no uzņēmuma pamatvērtībām ir cilvēki – darbinieki, partneri, klienti. Mēs darbiniekiem piedāvājam dažādus labumus un redzam, ka viņi to novērtē. Piemēram, šogad esam investējuši 150 tūkstošus eiro iemaksām darbinieku 3. līmeņa pensiju fondos.

Protams, šobrīd ir saspringums darba tirgū, bet mēs nedarām to tikai tāpēc. Pamats ir tas, ka darbinieki to novērtē. Mēs gribam, lai došanās uz darbu nav apgrūtinājums un lai cilvēki, atrodoties darbā, saņem gandarījumu ne tikai algā, bet arī citādi.

Bite strādā arī Lietuvā. Kādas tendences šobrīd vērojamas kaimiņos?

Es Lietuvā esmu nostrādājis divarpus gadus un kopumā teiktu, ka atšķirības nav būtiskas, taču ir vērojamas dažādas nianses, piemēram, Lietuvā ir par aptuveni 20% līdz 30% mazāks datu patēriņš uz vienu cilvēku. Tas saistīts ar to, ka Latvija bija pirmā, kas klientiem piedāvāja bezlimita datu tarifu plānus.

Lietuvā ir nedaudz lielāks priekšapmaksas tirgus nekā Latvijā. Tur priekšapmaksas kartes vēsturiski ir diezgan populāras. Latvijā ir tendence vairāk lietot pēc- apmaksas pakalpojumus, un pāreja uz pēcapmaksu ir bijusi straujāka.

Lietuvā katru mēnesi operatori regulatoram sniedz precīzas atskaites par SIM kartēm, lietotājiem, segmentiem, patēriņu un ieņēmumiem, līdz ar to par visu ir absolūti caurspīdīga informācija. Pie mums tā nav. Latvijā ātrumu mēra, apbraukājot stacijas un nākamajā gadā publicējot datus, bet Lietuvā var vienkārši ieiet regulatora mājaslapā un apskatīt aktuālos datus. Kaimiņos tirgus ir caurspīdīgāks, nav manipulāciju par to, kāda kuram ir tirgus daļa.

Trīs Lietuvas operatori ir izveidojuši kop- uzņēmumu – maksājumu platformu Moq. Jebkurš, kuram ir SIM karte, par preci vai pakalpojumu var norēķināties ar telefonu. Kompānija ir unikālā pozīcijā, jo pasaulē šāda mobilo operatoru kopuzņēmuma nav, un to noteikti var uzskatīt par labu piemēru tam, kā mobilo sakaru operatori kopā var attīstīt produktu.