Infrastruktūra Lai arī olimpiāde aizgājusi gar degunu, valstij jārēķinās ar aptuveni 30 milj. eiro lielu ieguldījumu Siguldas bobsleja un kamaniņu trases rekonstrukcijai

Investīcijas ļaus to saglabāt starptautisko sacensību apritē un pelnīt arī ar sporta tūrismu.

«Pretējā gadījumā trase lēnā garā ies bojā, tajā notiks aizvien mazāk sacensību, līdz tā kļūs par apgrūtinošu nekustamo īpašumu tās kapitāldaļu turētājai – valstij. Trase ir jāatjauno pēc 30 gadu ekspluatācijas,» strikti spriež Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis. Par laimi, bēdīgais scenārijs nav dienaskārtībā, un visi priekšvēstneši ziņo, ka rekonstrukcija notiks. Varbūt vien nenotikušās olimpiādes dēļ – ar pāris gadu nobīdi. Tomēr, ja vēsture atkārtosies un taps pieteikums uz 2030. gada olimpiskajām spēlēm, Latvija un Sigulda būs gatava startēt kopā ar Zviedriju. Pozīcija, kas skar Latviju, būs vēl stabilāka un pārliecinošāka, kas nav mazsvarīgi laikā, kad citviet pasaulē tiek slietas aizvien jaunas trases un konkurenti nesnauž. Ar to jārēķinās un arī pašiem jābūt labākiem, uzsver SIA Bobsleja un kamaniņu trase Sigulda valdes priekšsēdētājs Dainis Dukurs.

Otrais akmens Latvijas dārziņā

Šovasar Šveices pilsētā Lozannā kļuva zināms, ka 2026. gada ziemas olimpiskās spēles norisināsies Itālijas pilsētās Milānā un Kortinā d’Ampeco, kuru pieteikums cīņā par olimpiādes rīkošanas tiesībām pārspēja Zviedrijas pilsētas Stokholmu un Ori, kas paredzēja ledusrenes sporta veidu sacensības rīkot Siguldas bobsleja un kamaniņu trasē. 82 Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) delegātu balsojumā mums saistošā kandidatūra saņēma 34 balsis. Tā bija otrā reize, kad Latvijai tik tuvu garām paslīd olimpisko spēļu sacensības. A. Vrubļevskis atgādina, ka pirmoreiz tas notika 1980. gadā, kad Latvijai Maskavas olimpisko spēļu ietvaros piedāvāja rīkot sacensības burāšanā, bet toreiz vai nu aiz bailēm par neizdošanos, vai kādu citu iemeslu pēc valsts vīri nolēma atteikties. Igauņi gan teica «jā», un lielā olimpiāde burāšanā 1980. gadā notika Tallinā, tās augļus kaimiņi bauda vēl šobaltdien. Toreiz izbūvētais sporta centrs Piritas ostas rajonā vēl tagad Igaunijai labi kalpo.

Šoreiz gan «bija lielas cerības. No mūsu (valsts, organizāciju) puses viss bija izdarīts labā līmenī. Visi deva pārliecinošus un saprotamus galvojumus,» teic D. Dukurs. Un vienalga – nekā.

Gultas klās vēlāk

Zviedrijai un Latvijai nelabvēlīgais balsojums vismaz pagaidām pārcirta Siguldas ambīcijas kļūt par olimpisko spēļu meku. Pilsēta saredzēja iespēju caur šo piedāvājumu aktivizēt dzīvojamo māju, bērnudārza celtniecību, jo Sigulda ir viena no retajām valsts apdzīvotajām vietām, kur iedzīvotāju skaits aizvien aug. DB jau iepriekš aprakstīja vietējās pašvaldības gatavību 2026. gada 1. janvārī piedāvāt 500–600 saklātas gultasvietas, kas gaida olimpiešus jaunā ciematā. Tika solīta olimpiskās teritorijas vietas izvēle un apsvērta iespējamās zemes iegāde. Aplēses liecināja, ka šāda ciemata izveidošanai ar 2–3 dzīvokļu mājām būtu nepieciešami 6–7 milj. eiro. Tika apsvērti trīs dažādi olimpiskā ciemata būvniecības modeļi. Pirmais – pašvaldība būvē pati, ņemot aizdevumu Valsts kasē, otrais – pašvaldība būvē kopā ar valsti (ar valsts garantiju, grantu u.c.), trešais – piesaistot privāto investoru. «Pēdējais modelis būtu piemērotākais, jo dzīvojamā fonda būvniecība ir privātā sektora niša. Tā kā tirgū dzīvokļi ir pieprasīti, visticamāk, līdz olimpiskajām spēlēm tie jau būtu pārdoti vai izīrēti, bet atslēgas varētu saņemt mēnesi pēc spēļu noslēguma, kad tajos tiktu veikts kosmētiskais remonts. Tāda ir pasaules pieredze,» zināja klāstīt Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics. Bez šīm dzīvokļu mājām olimpiskajā ciematā būtu nepieciešama arī papildu ēka, kurā tiktu nodrošināta ēdināšana, veļas mazgāšana u.c. To tika plānots atrisināt, uzbūvējot nepieciešamo bērnudārzu. Pateicoties olimpiskajām spēlēm, Sigulda atrisinātu dzīvojamā fonda problēmas pilsētā ātrākā tempā.

Kvartāls, vienalga, taps

Un tās nav bijušas tukšas runas, jo Siguldas pašvaldība, lieki nekavējoties, jau pērn nolēma iegādāties 5,5 hektārus zemes starp Televīzijas un Dzērveņu ielu par vairāk nekā 230 tūkst. eiro cerībā te būvēt olimpisko ciematu. Zemes gabals, kas atbilst visām nepieciešamajām prasībām, tostarp pieejamībai, piederēja Siguldas Evaņģēliski luteriskajai draudzei, kas piekrita nekustamā īpašuma vērtētāju noteiktajai pirkuma cenai – 4,19 eiro apmērā par kvadrātmetru. Pašlaik tas ir tukšs, neapbūvēts zemes gabals.

Siguldas novada pašvaldība 2019. gada budžetā bija ieplānojusi līdzekļus 30% apmērā no kopējās zemesgabala pirkuma maksas, bet atlikušie 70% tiks segti no nākamā gada budžeta līdzekļiem. Sigulda ir viena no tām pašvaldībām, kuras aktuālākais izaicinājums ir mājokļu pieejamības, infrastruktūras izbūves un kvalitatīvas izglītības nodrošināšana. Jau līdz šim Siguldā ir stabils izsniegto būvatļauju skaits dzīvojamo māju būvniecībai, tomēr pieprasījums pēc īres dzīvokļiem joprojām ir lielāks, nekā to spēj nodrošināt tirgus. Pašvaldība šobrīd iniciē jaunas, līdz šim neapdzīvotas teritorijas attīstību, kuras īstenošanai tiks piesaistītas privātās investīcijas, šī gada sākumā informēja U. Mitrevics. Tagad viņš DB atsvaidzina informāciju par notikumu gaitu. Proti, turpinās juridiskās procedūras, lai šo zemes gabalu līdz galam iegādātos. Samaksāta ir viena trešā daļa no kopējās naudas summas. Vēl jānokārto virkne dokumentu, ieskaitot detālplānojumu, nostiprināšanu zemesgrāmatā, tas turpināsies līdz nākamajam gadam. Tam sekos skiču konkurss par labāko ideju, kāds šis dzīvojamais rajons izskatīsies, un tikai tad secīgi būs nokļūts līdz investoru piesaistei. No šodienas skatu punkta – ātrākais pēc diviem gadiem.

Jaudīgs ieskrējiens

Līdz šim neapbūvētajā teritorijā tiks veidots jauns dzīvojamais kvartāls, piesaistot privātu kapitālu. Pašvaldības rīcībā ir ilgāks laika posms, lai veiktu visu nepieciešamo plānojumu izstrādi. Jāņem vērā, ka šī zemes gabala attīstībā jārēķinās arī ar vairāku citu privāto investoru attīstības iecerēm dzīvojamā fonda piedāvājumam Siguldā.

Turklāt tik atbilstošu jaudu, pie horizonta pavīdot kādai perspektīvai iecerei, demonstrēja ne vien pašvaldība, bet arī vietējie uzņēmēji, īpaši – apkalpojošā sfērā nodarbinātie. Viņi jau bija, atsaucoties aicinājumam, iesaistījušies un pat sagatavojuši savu cenu un pakalpojumu piedāvājumu olimpisko spēļu laikā, to apliecina Spa viesnīcas Ezeri vadītāja Ieva Igaune. Viņa piebilst, ka tādējādi ieguvums būtu ne vien popularitāte un pieaugošā cilvēku plūsma, bet arī sakārtotāka infrastruktūra, īpaši – ceļi.

TOP trijniekā pasaulē

«Vienubrīd raudzījos cerīgi, bet, kad jau bija redzams, ka nedz Zviedrijas valdība, nedz Stokholmas mērija dokumentus parakstīt negatavojas, kļuva skaidrs, ka pēc itāļu valdības garantiju izsniegšanas svaru kausi nosvērās par labu otrajiem. Zviedriem iekšpolitiskie jautājumi liedza gūt panākumus,» klāsta A. Vrubļevskis. Taču, viņaprāt, ieguvums, vienalga, ir acīmredzams. Proti, notikušais piešķīla Izglītības un zinātnes ministrijai kā Siguldas trases kapitāldaļu turētājai ieinteresētības dzirksti precizēt objekta statusu starptautiskajā sporta arēnā – ko no tā var iegūt, un ko tas dod Latvijas sportam. Te sūdzēties nevar, jo, pēc D. Dukura stāstītā, pie sliekšņa stāvošajā jaunajā sezonā gaidāmas augsta līmeņa sacensības, piemēram, pasaules kausa posms bobslejā divniekiem sievietēm un skeletonā, kā arī notiks pasaules kausa posms kamaniņsportā un Eiropas kausa posms bobslejā un skeletonā. «Jā, mēs esam apritē, bet, ņemot vērā, ka trase būvēta 1986. gadā, rekonstrukciju prasās. Izaugsmei ir jābūt, lai mēs būtu konkurētspējīgi un vienmēr noturētos šajā starptautiskajā apritē,» spriež D. Dukurs. Turklāt finansiāli trase nav nekāda bēdu ieleja, bet gan ar nopelnīto stutē valsti. Lai arī pērn dotācijās saņemti 314 tūkst. eiro, piemēram, nodokļos samaksāti 235 tūkst. eiro.

Siguldas bobsleja un kamaniņu trasē vajadzētu rekonstruēt 4–5 virāžas. Starp citu, projekta izstrāde turpinās, pārbūves izmaksas tiek rēķinātas vēl precīzāk. «Mūsu mērķis ir iekļūt šādu trašu TOP trijniekā pasaulē,» saka D. Dukurs. Jau tagad trase ir interesanta un sarežģīta. Braucamās daļas garums ir 1200 metru, ietverot 16 virāžas. Vien līdz pasaules čempionātam bobslejā četriniekiem pietrūkst. D. Dukurs mierina visus, kas bažījas par noslogotās sacensību un treniņu vietas rekonstrukciju, jo visus darbus var saplānot gudri pa posmiem tā, lai trases darbību nepārtrauktu ne uz vienu dienu.

Līdz iespējai vēl laiks

Ambiciozu mērķu birumu papildina arī A.Vrubļevskis, sakot: ja trase tiks rekonstruēta tuvākajos 5–6 gados, tad Sigulda kļūs par kamaniņu, bobsleja un skeletona attīstības centru Eiropā tuvāko 30 gadu perspektīvā. Un tas būtu liels pienesums. Sigulda tiktu vēl spilgtāk iezīmēta starptautisko sacensību kartē, no Latvijas notiktu sporta pārraižu translācijas visapkārt pasaulei. Ja tā vēl kļūtu par olimpisko trasi, tas pats par sevi būtu tūristu magnēts. Lieki piebilst, ka sporta tūrisms ir nozīmīga tūrisma nozares sastāvdaļa, un tas būtu strauji attīstījies, ja spēles pie mums notiktu. Tālab arī Siguldas novada pašvaldības dome 2018. gada 17. maijā lēma par Siguldas un Stokholmas stratēģisko sadarbību, savukārt 12. jūnijā to atbalstīja Ministru kabinets un tika noslēgts nodomu protokols starp LOK, Zviedrijas Olimpisko komiteju un Siguldas novada pašvaldību par sadarbību, lai kandidēšanas pieteikumā uz 2026. gada ziemas olimpiskajām spēlēm iekļautu olimpisko spēļu sacensību skeletonā, bobslejā un kamaniņu sportā rīkošanu Siguldā.

«Zviedri neizslēdz, ka varētu kandidēt arī uz 2030. gada ziemas olimpiskajām spēlēm. Mēs noteikti būsim gatavi kļūt par labu partneri. Bet tas tiks lemts 2023. gadā. Vēl ir laiks,» vēsta A. Vrubļevskis. Viņš piemetina, ka pārējās sporta bāzes Latvijā gan neatbilst tādam līmenim, lai šeit notiktu olimpiskās spēles vēl kādās sporta disciplīnās. Nekas tāds arī netiek nedz būvēts, nedz plānots. Ja runa ir par ziemu, tad svarīgi ir kalni slēpošanai. To arī mums nav un nekad nebūs.