Latvijā tos ierasti sauc par Vīnes krēsliem. Eiropā biežāk dzird: Vīnes kafejnīcu, Parīzes bistro krēsli

Dizaina ikona

Profesionāļu aprindās tos parasti dēvē par Toneta krēsliem, atsaucoties uz leģendāro radītāju Mihaelu Tonetu (Michael Thonet) un viņa dēliem – ģimenes biznesa turpinātājiem.

Šogad aprit 160 gadi, kopš mūsdienu krēslu ciltstēvs radīja leģendāro modeli NR14, kas joprojām tiek ražots un izmantots privātos un publiskos interjeros visā pasaulē. Dižpārdoklis gadu desmitu garumā, aizvien neticami moderns, lakonisks, viegls svarā un ikonisks. Otra tāda veiksmes stāsta nav ne tikai sēdmēbeļu dizaina klasikas lappusēs, bet industriālo produktu vēsturē pasaulē vispār. Ar šo krēslu saistīta inovatīva kokapstrādes – liektā koka mēbeļu tehnoloģija, kā arī masu patēriņa produktu ražošanas un izplatīšanas pirmsākumi. Neraugoties uz komplicēto vēsturi, ko divu pasaules karu un Eiropas pārdales rezultātā nācās piedzīvot Tonetu ģimenes uzņēmumam, lielākā vai mazākā mērā tā saknes un tradīcijas saglabājušas vismaz trīs ievērojamas Eiropas kompānijas, kas ražo gan Toneta un ģimenes locekļu izstrādātās, gan citu pazīstamu dizaineru radītās mēbeles. Tie ir Vācijā, Frankenbergā, bāzētais Thonet GmbH, kur kā asociētie un tirdzniecības partneri joprojām darbojas Tonetu ģimenes pēcnācēji piektajā un sestajā paaudzē, Gebrüder Thonet Vienna, kas kopš jaunās tūkstošgades sākuma pieder Itālijas Moschini Spa, un Čehijā Bistršicē pie Hostīna (Bystřice pod Hostýnem) izvietotā AS Ton.

No galdnieka par lieluzņēmēju

Mihaels Tonets (1796–1871) dzimis Vācijas rietumu pilsētiņā Bopardā (Boppard) pie Reinas, šodien Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē. Ejot sava tēva – galdnieka pēdās, viņš apguva mēbeļu amatnieka profesiju, un 1819. gadā stājās tēva galdniecības darbnīcas vadībā. Tonetam piemita dabas dots kokapstrādes meistara talants, veidotās mēbeles baudīja klientu atzinību, un viņš ar panākumiem izgatavoja virkni krēslu tolaik dominējošā bīdermeiera stilā. Taču talantīgā meistara inovatīvais gars nebija piepildīts, viņš meklēja risinājumus vieglāku un laikmetīgāku mēbeļu izveidei. Jau 1830. gadā dienas gaismu ieraudzīja pirmie liektā koka tehnoloģijā veidotie prototipi. Jaunā metode, kas balstījās uz koksnes tvaicēšanu augstā temperatūrā, kam sekoja saliekšana, nodrošināja stipru, vieglu un funkcionālu, graciozās formās veidotu mēbeļu iegūšanu, atsakoties no svarā un stilā smagajiem izstrādājumiem. Tonets izrādīja krēslus izstādēs, strādāja pie patenta iegūšanas tiesībām Vācijā un citās Eiropas valstīs, taču bez panākumiem. 1841. gads kļuva lielajam novatoram labvēlīgs. Izstādē Koblencā (Koblenz) viņš sastapa Austrijas impērijas politiķi princi Klēmensu Vencelu fon Meternihu (Klemens Wenzel Lothar von Metternich), kurš, meistara talanta un jaunās krēslu tehnoloģijas iedvesmots, uzaicināja viņu ar visu ģimeni pārcelties uz Vīni. Tonets nevilcinājās, jo situācija dzimtajā pilsētā nebija daudzsološa. 1842. gadā Vīnē Tonets ar panākumiem prezentēja savas mēbeles karaliskajai ģimenei un saņēma apliecinājumu liekto koka mēbeļu izgatavošanas patentam. Viņš bija tas, kurš noteica toni slaveno Lihtenšteinas un Švarcenbergas pils interjera izveides un mēbelēšanas projektos, pēdējā iekļaujot paša izgatavotos krēslus. Šie pasūtījumi pavēra jaunus pieredzes apvāršņus, kā arī paplašināja sadarbības partneru loku. 1849. gadā Vīnē Tonets atvēra savu uzņēmumu, kam 1853. gadā pēc piecu dēlu iesaistes tika dots Gebrüder Thonet (Brāļu Tonetu) vārds. Tas bija laiks, kad Vīnē uzplauka kafejnīcu kultūra. Jaunajām komunikācijas tradīcijām bija nepieciešami jauni interjeri. Un jauni krēsli. Tieši tādi – eleganti, svarā viegli, ērti, kompakti. Viens no pirmajiem ambiciozajiem jaunā uzņēmuma pasūtījumiem bija Vīnes aristokrātu un militārpersonu iecienītās Café Daum interjers, kura izveidē Tonets izmantoja paša krēslu NR4. Tikties un izrādīties alkstošā Vīnes kafejnīcu publika novērtēja Tonetu mēbeles, un, sākot no 1850. gadu sākuma, to slava zibenīgi izplatījās tālu aiz Vīnes robežām.

Laikmetīgs dizains, inovatīva tehnoloģija, ražošana masām – tās bija Tonetu biznesa panākumu atslēgas. Gebrüder Thonet ātri kļuva par lielāko masu patēriņa mēbeļu ražotāju pasaulē, šim nolūkam atverot virkni rūpnīcu: 1857. gadā tika uzbūvēta ražotne Morāvijā Koričani (Koryčany) pilsētā, nākamajos gados pašreizējā Austrumeiropas teritorijā bija izveidotas vēl piecas ražotnes. Kā pēdējā un septītā 1889. gadā tika atklāta ražošanas jauda Frankenbergā, Vācijā. Daudzu ražošanas procesu mehanizācija nodrošināja zemu gala produktu cenu. Tiek vēstīts, ka 1860. gadā populārākais modelis NR14 maksāja lētāk nekā vīna pudele un kļuva par visu laiku visvairāk pārdoto krēslu pasaulē. Laika posmā līdz 1930. gadam tika pārdoti vairāk nekā 50 miljoni šī modeļa krēslu, neskaitot melnā tirgus un pirātu kopijas.

Gebrüder Thonet rūpnīcās no termiski apstrādāta liektā koka tika izgatavotas dažādas mēbeles – sofas, galdi, pulksteņi, dvieļu pakaramie, spoguļi, etažeres, garderobes, lietussargu turētāji, arī bērnu mēbeles, tostarp gultiņas, šūpuļi, leļļu krēsliņi u.c. Preces tika reklamētas presē un speciālos katalogos. Uzņēmuma pirmajā pārdošanas plakātā, kas publicēts 1860. gadā, bija prezentēti 14 dažādi krēsli, bet 1911. gada katalogā bija iekļauti jau 980 dažādi izstrādājumi. Tonetu rūpnīcās tika izgatavots arī pirmais šūpuļkrēsls un salokāmie krēsli. 1865. gadā Gebrüder Thonet visā pasaulē, sākot no Hamburgas, Frankfurtes, Briseles, Barselonas un Romas un beidzot ar Maskavu, Čikāgu, Ņujorku u.c., piederēja 22 zīmola veikali ar vairāk nekā 6000 darbinieku. Avotos lasāms, ka Gebrüder Thonet bija oficiālais mēbeļu piegādātājs Krievijas cara galmam un aristokrātijai, kas ļoti sekoja aktuālajām dizaina tendencēm. Arī vācu muižniecība Latvijā centās neatpalikt, atjaunojot savus interjerus. Konkurencē ar modernajiem Tonetu dzimtas produktiem, kas tobrīd ienāca Latvijā, sakāvi cieta latviešu amatnieku veidotais, tipiskais Vidzemes krēsls ar niedru sēdvirsmu, kurš patērētāju acīs zaudēja savu vērtību. Mihaels Tonets mira 1871. gadā Vīnē, un viņa vārds līdzās Gustavam Klimtam, Sigismundam Freidam u.c. pieder ievērojamāko austriešu sarakstam. Kompāniju Gebrüder Thonet veiksmīgi turpināja vadīt viņa dēli, attīstot mehanizācijas procesus un atverot jaunus tirgus. Savukārt jauni produkti tika dizainēti gan ģimenes iet- varos, gan piesaistot neatkarīgus arhitektus kā, piemēram, Oto Vāgneru (Otto Wagner), Ādolfu Losu (Adolf Loos) u.c.

Kļūst par ikonām

Mihaela Toneta krēsls NR14 (1859), ko dēvē arī par Vīnes kafijas namu un kafejnīcu krēslu, ir pasaulslavens dizaina klasikas paraugs. Šodien uzņēmuma Thonet kolekcijā šis krēsls atrodams kā modelis 214, 215 (ar atzveltnes risinājumu) un 214H (bāra modelis), bet kompānijas Gebrüder Thonet Vienna un Ton to piedāvā ar vēsturisko NR14. No liektā diž- skābarža koka darināto krēslu veido sešas komponentes, ko satur kopā 10 skrūves un divi uzgriežņi. Vai vispār iespējama vienkāršāka konstruktīvā shēma ar vēl mazāku materiālu patēriņu? Leģenda vēstī, ka 1889. gadā Parīzē notikušās Pasaules izstādes laikā Mihaela Toneta krēsls NR14 nokritis no Eifeļa torņa un, atsitoties pret zemi, palicis neskarts. Krēsla ražošanā savulaik tika aprobēta revolucionāra pieeja – darba dalīšanas process. Krēsls kļuva neticami konkurētspējīgs, tika eksportēts uz visām pasaules malām un montēts uz vietas objektos. Transportēšana tika organizēta vienkāršos, taupīgos iepakojumos: 36 izjaukti krēsli ietilpa viena kubikmetra izmēra kastē. Šo Toneta ideju par mēbeļu transportēšanu izjauktā veidā un kompaktās pakās vēlāk aizguva un savā veidā transformēja daudzi mēbeļnieki, tostarp IKEA.

Neapšaubāmi revolucionāra ir arī krēsla NR14 estētiskā valoda. Tā vienkāršās līnijas kontrastēja ar tobrīd valdošajām robustajām interjeru uzbūvēm. Iespējams, tieši šī ģeniālā vienkāršība palīdzēja krēslam tik daudzus gadus noturēties mēbeļu TOP virsotnēs. Šogad par godu uzņēmuma Thonet divsimtgadei Hamburgā bāzētā studija Besau Marguerre prezentē slavenā kafejnīcu krēsla 214 īpašo versiju. Dizaina ikona, veidota no dižskābarža koka, tikai 2019. gadā pieejama četrās aktuālās divkrāsu versijās: melnā, baltā, samta sarkanā un salvijas. Šī krāsu saspēle akcentē minimālistisko konstrukciju un vienlaikus piešķir klasiskajam siluetam trendīgu kontekstu.

Vēl viens ikonisks krēsls, kas tapa 1900.gadā – krienu laiku pēc Mihaela Toneta aiziešanas, ir Lekorbizjē iecienītais NR9 (dizains Gebrüder Thonet), kas šodien Thonet kolekcijā iekļauts kā 209 un 210, Ton katalogā redzams kā NR30 (izgatavošanas gads 1903.), savukārt Gebrüder Thonet Vienna savā kolekcijā to prezentē kā dēla Augusta Toneta 1904. gadā dizainēto Vīnes krēslu. NR9 mēdz dēvēt arī par Lekorbizjē krēslu – lielais arhitekts pamatoti apbrīnoja un iemīlēja šo sēdmēbeli. Krēslā iekodēts jauns konstruktīvais līmenis. Tā roku balstu un atzveltnes rāmis veidots no viena meistarīgi liekta dižskābarža koka profila, piešķirot mēbelei skulpturālu un neticami laikmetīgu apjomu. Tāpat kā NR14, arī NR209 veido sešas komponentes. Lekorbizjē krēslu izmantoja daudzos savos projektos, piemēram, 1925. gadā Parīzes dekoratīvās mākslas izstādē Pavillon de l’Esprit Nouveau mēbelēšanai, savam draugam projektētajā mājā Villa della Roc- ca (1925–1927), 1927. gadā Veisenhofas dzīvojamā ciemata namos Štutgartes izstādes ietvaros u.c. Šo krēslu viņš raksturojis ar citātu: «Nekad agrāk nav radīts nekas elegantāks un konceptuāli pilnīgāks, precīzāk izstrādāts un funkcionālāks.»