Meklēt asas izjūtas, nevis krāt iespaidus
Sandris Artemjevs, programmētāju skolas Codelex īpašnieks
Ceļvedis
Vēderprieki
Man vislabāk patīk ātrās ēstuves. Nevis McDonald’s un tai līdzīgās, bet, piemēram, Ausmeņa kebabs, kas man šķiet interesants uz visu pārējo, sasteigto ēdienu fona, kā arī Kadagi kebabs. Tāpat man patīk izmēģināt kaut ko jaunu un eksperimentēt ar to, kas ir ārpus ikdienas. Ja man būtu vairāk brīvā laika, iespējams, man patiktu gatavot. Taču šai dzīves posmā jūtu, ka tas nav tas, kam es gribētu veltīt savu enerģiju. Mana draudzene pa reizei gatavo, bet lielākoties saldos ēdienus un kūkas. Tāpēc parasti mēdzam ieturēt maltīti kaut kur ārpus mājas.
Dvēselei
Pēdējā laikā visbiežāk es savu dvēseli iepriecinu ar t.s. podkāstiem jeb aplādēm. Mūzika man ir nepieciešama tikai darbam, tā pamatā ir kāda nekonkrēta fona mūzika. Braucot automašīnā, parasti klausos aplādes no pasaulē zināmiem cilvēkiem vai kompānijām. Mūzikas klausīšanos es neuztveru kā atpūtu. Opera, balets un teātris nav manā gaumē, absolūti neesmu ieinteresēts tādus pasākumus apmeklēt. Savukārt kino gan man ļoti patīk, mana iecienītākā filma ir Blakusparādības (Limitless), kurā čalītis apēd tableti un viņam pazūd visi smadzeņu ierobežojumi. To esmu noskatījies divas reizes. Filma dod iespēju pasapņot, kas varētu notikt, ja varētu izdarīt visu reizē. Protams, tā ir fantastika, bet interesanti ir padomāt par to, kurā virzienā pasaule šobrīd iet. Uz kino eju diezgan bieži, vismaz reizi mēnesī. Pēdējā filma, ko noskatījos, bija Shaft, bet tā bija tāda parastā vakara filma, pilnīgi bezmērķīga. Jāteic gan, ka tās filmas, kuras mēs parasti skatāmies mājās, ir tādas parastās. To darām, lai vienkārši atpūtinātu smadzenes. Vēlreiz gribētu noskatīties seriālu Pārkāpt robežu (Breaking Bad). Gaidu, kad aizmirsīšu tā notikumus, bet jāpaiet pietiekami ilgam laikam, lai būtu interesanti to vēlreiz skatīties.
Brīvajā laikā
Brīvajā laikā diezgan daudz programmēju, ģenerēju dažādas idejas. Taču mēģinu vismaz reizi trīs mēnešos aizbraukt uz ārzemēm atpūsties. Šobrīd brīvais laiks pamatā ir aizpildīts ar studentu intervijām, kā arī mācību procesa organizēšanu un plānošanu, lai varētu vairāk pārzināt savu jomu un palīdzēt cilvēkiem kaut ko jaunu iemācīties. Pēdējā laikā darba apjoma dēļ esmu iekavējis sporta nodarbības. Iepriekš aktīvi nodarbojos ar boksu, to darīju vairāk sava prieka pēc, trenējoties trīs reizes nedēļā. Ļoti gribētu pie tā atgriezties, bet šobrīd tam neatliek laika. Nepārtraukti meklēju veidu, kā atslābināt prātu, lai varētu noņemt visu ikdienas spriedzi. Esmu daudz ko izmēģinājis – kādus trīs gadus gāju uz boksa nodarbībām, jo man likās, ja es kaut ko darīšu, tad domas būs kaut kur citur, bet piefiksēju, ka treniņos tāpat mēdzu domāt par darbu. Paralēli boksam gadu gāju uz baseinu, bet tāpat nespēju atslēgties. Taču esmu atklājis to, kas, šķiet, palīdz atslēgties, un tas ir motocikls. Par spīti laika trūkumam aizgāju nokārtot motocikla vadīšanas tiesības. Konstatēju, ka, braucot ar šo spēkratu, ir tik daudz, par ko domāt, kam sekot līdzi, ka sanāk atpūtināt smadzenes. Tagad saprotu tos, kuri ir tik sajūsmināti par braukšanu ar motociklu. Nodarboties ar sportu mani motivē mazkustīgais dzīvesveids. Pat tad, ja ik pa brīdim piespiežu sevi atiet no datora, tas īsti nepalīdz. Ja negribu attapties, kā redzēts filmās, ka pēc simts gadiem visi cilvēki ir bumbiņas, tad ir skaidrs, ka kaut kas ir jādara. Taču esmu sapratis, ka sports vienmēr man ir bijis tikai veids, kā sevi uzturēt fiziski labā formā, gribu savu enerģiju ieguldīt kaut kur citur. Jāatzīst, ka man patiesībā nepatīk sportot, lai gan tas man izdodas visnotaļ labi.
Vēlos aizbraukt uz...
Man patīk atpūsties ārzemēs. Ceļoju kopā ar draudzeni. Līdz šim eksotiskākais galamērķis ir bijis Dubaija, bet pēdējais – Malta, kas, manuprāt, ir tikpat eksotiska kā Dubaija, tikai tuvāk. Mūsdienu globalizācijas un informācijas pieejamības laikmetā esam informēti par daudz ko un mūs ir ļoti grūti ar kaut ko pārsteigt. Dubaijā bijām uz Burj Khalifa torni, kurš, protams, ir iespaidīgs, bet nav vairs pārsteiguma momenta, jo viss jau ir zināms, bildēs ir redzēts simtiem reižu.
Man pārsteigums vairāk ir tādā izjūtu līmenī, tāpēc Dubaijā biju aizbraucis izlēkt ar izpletni. Lai arī piedzīvoju lielu stresu, pēc piezemēšanās biju gandarīts par paveikto. Maltā lecu no kraujas ūdenī. Man patīk meklēt asas izjūtas, nevis krāt iespaidus. Vēlos pārkāpt pāri savu baiļu slieksnim, izdarīt to, ko ikdienā nedaru un no kā baidos. Ceļojuma ietvaros vienmēr mēģinu piedzīvot kaut ko jaunu.
Viena no manām sapņu zemēm ir Āzija. Iespējams, tāpēc, ka neesmu tur bijis, man ir radies iespaids, ka tur viss varētu būt savādāk. Gribas iepazīt kaut ko jaunu, jo Eiropā viss šķiet jau redzēts un pat līdzīgs. Tā kā Āzijā tehnoloģiju attīstības līmenis ir augstāks, pieņemu, ka tur noteikti varētu pieredzēt kaut ko jaunu. Tāpat mani interesē, kā tur cilvēki dzīvo, kā Ķīna spēj menedžēt to, ka tur skaitliski ir tik daudz iedzīvotāju.
Grāmatplauktā man
Man laikam nav vienas mīļākās grāmatas. Grāmatu plaukts ir diezgan mazs, bet tas tāpēc, ka pēdējā laikā biežāk lietoju audio grāmatas, bet pirms tam lasīju elektroniskās grāmatas. Ja skaitītu, tad kopā būtu kādas 30–40 grāmatas, kuras man tiešām ir patikušas. Es izvēlos tikai profesionālo literatūru vai interesantu cilvēku autobiogrāfijas, tāpat arī tās grāmatas, kuras kaut ko iemāca. Pēdējā audiogrāmata, kuru klausījos, bija Timotija Ferisa (Timothy Ferris) Četru stundu darba nedēļa (The 4-hour Workweek), kurā autors ir automatizējis savu dzīvi tā, lai varētu maksimāli daudz sasniegt, strādājot četras stundas nedēļā, un visu pārējo laiku ceļot. Man patīk šāda veida literatūra, kurai ir kāda pievienotā vērtība, ne tikai izklaide.
Ceļojumu laikā arī klausos audio grāmatas, taču nav tā, ka daru to viesnīcās, bet pa ceļam – lidojot lidmašīnā. Aplādēs klausos intervijas. Pēdējā laikā bieži viesojos populārā vietnē Product hunt, kur ir daudz ideju. Tajā cilvēki katru dienu ievieto kaut ko jaunu, ko ir uztaisījuši, notiek balsošana, kurš no produktiem ir labākais. Daudzi no šiem produktiem arī «aiziet» un tiek plaši pielietoti pasaulē. Šajā vietnē bieži tiek intervēti cilvēki, kuri ir kaut ko radījuši, stāsta par jaunuzņēmumiem. Tāpat klausos aplādi Indie Hackers, kurā tiek intervēti cilvēki, kuri no nekā ir uztaisījuši lielas kompānijas. Man liekas ļoti interesanti izzināt tādus pieredzes stāstus.
Domugrauds
Nevar sēdēt un gaidīt, kad kaut kas pats no sevis notiks, un nevajag čīkstēt. Pasaule ir tik pilna ar dažādām iespējām, no jebkuras vietas var jebko izdarīt un uztaisīt pilnīgi jebko, vajag tikai meklēt un darīt, viss ir iespējams. Pēdējā laikā mēģinu sevi norobežot no čīkstošajiem cilvēkiem, kuriem viss ir slikti. Mēs dzīvojam, manuprāt, vislabākajā laikā, kādā vispār varētu dzīvot.