Negatīvo likmju laikmetam ievelkoties, skaļākas kļūst diskusijas par negatīvām depozītu likmēm

Finanšu tirgus

Pasaules ekonomikas apstākļiem kļūstot pelēcīgākiem, gandrīz visas ietekmīgākās centrālās bankas devušas mājienus vai jau spērušas kādus konkrētus soļus, lai palīdzētu ekonomikai. Šoreiz to noteiktās procentu likmes ir rekordzemas (vai tuvu tam). Tas nozīmē, ka, tuvojoties ekonomikas nedienām, to cirpšana jāsāk no šāda līmeņa. Tādēļ arvien biežāk tiek runāts par negatīvām centrālo banku likmēm. Piemēram, Eiropas Centrālās bankas (ECB) gadījumā jau ilgi negatīva ir iestādes eiro depozītu likme komercbankām. Visai iespējams, ka šī likme tiks samazināta vēl tālāk, un par noguldījumiem atpakaļ ECB tādējādi bankām būs jāmaksā vēl vairāk.

Banku peļņu tradicionāli veido starpība starp noguldījumiem un kredītiem. Likmēm klejojot zemāk un bankām vēl mēģinot izvairīties no negatīvu likmju noteikšanas privātpersonām, šī starpība samazinās. Tas kādā brīdī komercbankām vai nu var likt apturēt kredītu lik-

mju lejupslīdi, vai tomēr negatīvā teritorijā dzīt depozītu likmes, jo, ja vismaz vienu no abiem nedara, sarūk peļņa, kas samazina biznesa rentabilitāti un paaugstina risku. Dažkārt tiek norādīts, ka bankas šādos laikos saviem klientiem mēģina piedāvāt augstāka riska finanšu instrumentus, par kuriem tās attiecīgi var paprasīt lielākas komisijas.

Katrā ziņā negatīvas likmes depozītiem un pat skaidrai naudai kontā vairs nav nebūt tik neiedomājama parādība. Daudzi lielie investori par naudas «noparkošanu» drošībā jau ir gatavi piemaksāt – pat nosacīti visai daudz. Piemēram, Vācijas parāds (un ne tikai tas) tiek pirts, zinot, ka garantēti tiks zaudēta nauda – šīs valsts 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums pagājušās nedēļas vidū atradās pie -0,668% atzīmes.

Zināmas runas – dažos gadījumos jau arī konkrēti soļi – par negatīviem depozītiem jau ir dzirdamas. Protams, šāda likmju pārnešana uz ierindas privātpersonu pleciem var būt ļoti riskanta. Nekur nav teikts, ka šāda persona no finanšu iestādes tad neņems ārā naudu un nenesīs to uz kādu citu banku, kas negatīvas likmes nepiemēro, vai vispār – krās zeķē. Būtībā pirmais, kas sper šādu soli, riskē zaudēt pulku klientu.

Šveicē jau maksā, un runā arī citur

Šveices banka UBS pirms kāda laika ziņojusi, ka negatīvu likmi -0,6% apmērā tā noteiks saviem bagāto klientu eiro depozītiem (kuri pārsniedz 500 tūkst. eiro). Negatīvas likmes piemērotas arī lieliem kontiem ar Šveices frankiem. Arī Šveices Credit Suisse lielajiem eiro depozītiem – vismaz miljona apmērā – no septembra plāno piemērot šādu likmi (-0,4% apmērā).

«Mēs ejam pie klientiem un tiem sakām, lai viņi labāk investē. Ja tomēr nē, tad skaidrojam, ka tāpat prasīsim naudu. Tiesa gan, ir ļoti delikāti par depozītiem pieprasīt naudu, jo Šveicē reģionālās bankas, kuras atbalsta reģionālās valdības, negatīvas likmes saviem klientiem nepiedāvā,» savukārt klāstījuši Šveices privātbankas Julius Baer pārstāvji.

Pēdējā laikā negatīvu likmju ziņā uzmanību sev pievērsušas arī citas Eiropas valstis. Diskusija par to notiek Dānijā, kur šādus signālus devuši vairāki mazāki aizdevēji. Šīs valsts baņķieru asociācijas pārstāvji teikuši, ka bankas, kas pagaidām privātpersonas no negatīvām likmēm pasargā, savus produktus pārdod zem pašizmaksas. Tiek gan izcelts, ka šādu likmju noteikšana esot arī politiski ļoti riskanta. Danske Bank vadība savukārt Bloomberg norādījusi, ka negatīvas depozītu likmes dāņiem neplāno noteikt – pat bagātajiem bankas klientiem ne.

Vēsmas gan nav tik viennozīmīgas. Somijas holdinga uzņēmuma Sampo, kam pieder aptuveni piektā daļa Nordea akciju, vadība klāstījusi, ka šādai attieksmei vajadzētu mainīties. «Nedomāju, ka tas iznīcinās klientu apkalpošanas sektoru (retail banking). Cilvēkiem šādā gadījumā par depozītiem būtu jāpiemaksā. Tas banku sektoram pat var atnest stabilitāti. Tikai tad, kad pati finanšu industrija to pieņems, ECB ekonomikas stimulēšanas pūles patiešām atalgosies. Nedomāju, ka ECB var sasniegt savus mērķus ar šā brīža izpratni par monetāro politiku, ja tā nevar radīt tādu modeli, kur visas bankas par depozītiem iekasē negatīvu likmi. Teorija strādā tikai tad, kad tā ir pilnībā ieviesta. Un pilnīgai kvantitatīvās mīkstināšanas ieviešanai nepieciešamas negatīvas depozītu likmes privātpersonām. Tad arī privātā sektora cilvēki sāks investēt un domāt par patēriņu,» norādījis Sampo vadītājs Kari Stadigs.

Te vēl neplāno

Pagaidām lielākās Latvijas bankas klāsta, ka negatīvas procentu likmes privātpersonu depozītiem noteikt neplāno. Tomēr, negatīvo likmju laikmetam ievelkoties, šķiet, var notikt visādi. Galu galā mūsu valstī vairākiem uzņēmumiem jāmaksā par lieliem to norēķinu konta atlikumiem.

«Negatīvās likmes tiešām ir savdabīgs un varētu būt visai svešs termins plašākai sabiedrībai, tomēr banku un citu profesionālo tirgus dalībnieku vidū tas nav nekas jauns. Vienkāršoti skaidrojot, negatīva procentu likme noguldījumam nozīmē to, ka klienta depozīts ar laiku nevis pieaug, kā ierasts, bet gan samazinās, jo procenti ir jāmaksā bankai par naudas turēšanu. Privātpersonas tas pašreiz neskar, un arī pārskatāmā laikā grūti iedomāties, ka Latvijā tas varētu masveidīgi notikt, ņemot vērā, ka vienmēr ir alternatīva naudu turēt ārpus bankas,» teic SEB bankas Naudas pārvaldības un tirdzniecības finansēšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Strazds. Viņš piebilst, ka no bankas perspektīvas negatīvās likmes tā pavisam vienkāršoti varētu salīdzināt ar neprognozētu lietu siltā vasaras dienā. «No rīta pamostoties, konstatējam, ka tiek solīta saule, kā jau tam vasarā vajadzētu būt. Atbilstoši saģērbjamies un dodamies pastaigā, protams, nedomājot, ka jāņem līdzi lietussargs. Kad pēkšņi sāk smidzināt lietus, mazliet pabrīnāmies, bet tas mūs īpaši nesatrauc, jo ir atsvaidzinoši pēc karstās saules. Kad lietus turpina smidzināt un mēs pamazām izmirkstam, mēs šīs nelielās neērtības turpinām ignorēt, jo ir taču vasara un cerība, ka tūlīt jau atkal spīdēs saule. Nepatīkamāk kļūst tad, kad esam salijuši, lietus pastiprinās, kļūst auksti un ignorēt to ir aizvien grūtāk. Domāju, ka attiecībā uz negatīvajām likmēm šobrīd banku sektors atrodas līdzīgā stadijā, un jaunākās prognozes turpina rādīt, ka lietus nemitēsies. Banku tirgū negatīvās likmes ir ikdiena, kopš ECB tās pirmo reizi ieviesa 2014. gadā un sāka piemērot noguldījumiem, ko bankas tur centrālajā bankā. Aktīvu pārvaldītāji un citi lielāko naudas līdzekļu noguldītāji ar šo fenomenu pēdējos pāris gados jau ir iepazinušies. Tomēr, ņemot vērā, ka banku sistēma turpina «izmirkt», jo «lietus, kas līst no ECB» nerimstas, pamazām negatīvās likmes sāk iepazīt aizvien plašāks klientu loks, un parādās pat viedokļi, ka tās būtu nepieciešams ieviest arī privātpersonām,» norāda K. Strazds.

Eiropā par populāru komercbanku praksi kļuvusi negatīvu likmju noteikšana uzņēmumu naudai kontos. Arī Latvijā atsevišķas bankas noteikušas negatīvas likmes uzņēmumu norēķinu kontiem, ja tajos uzkrātas lielākas summas. SEB pārstāvis norāda, ka banku prakse mūsu valstī šajā jautājumā ir atšķirīga, jo tā ir atkarīga gan no dažādās resursu pieejamības un kredītreitinga, gan no definētās biznesa stratēģijas. SEB banka negatīvās likmes lielajiem noguldītājiem juridisko personu vidū sāka piemērot 2016. gadā. Tiesa gan, pašreiz tā neplānojot būtiskas izmaiņas, nedz palielinot, nedz arī samazinot klientu loku, kam jāsaskaras ar negatīvajām likmēm.