Labs konferences moderators ir kā līmmasa, kas spēj saturēt kopā visu pasākumu, un gluži kā mājas ballītes namatēvs rūpējas, lai visi justos labi

Pasākumu vadītāji

Nav «laba moderatora», bet gan pareizā kombinācija starp pasākumu, moderatoru un auditoriju, kas konkrētajā gadījumā nosaka, kas ir piemērotākais pasākuma vadītājs, uzskata Daiņus Baltrušaitis (Dainius Baltrušaitis), konferenču organizatora UAB Confinn vadītājs. «Publika novērtē vadītājus, kuri ir atraktīvi un rada pozitīvu enerģiju,» atzīst Ernests Štāls, konferences TechChill organizatora Tech- Hub Riga līdzdibinātājs. Konferenču Celtspēja un Vecāku revolūcija rīkotājs Mārtiņš Gineitis norāda, ka moderatoram ir svarīga spēja neapmulst dažādās situācijās, balansēt par dažādiem diskutējamiem jautājumiem un operatīvi risināt krīzes situācijas. SIA Izdevniecība Dienas Bizness konferenču nodaļas projektu vadītāja Santa Butāne papildina, ka moderatoram jāspēj uzdot āķīgus un provokatīvus jautājumus profesionālās pieklājības robežās, ja tas var veicināt diskusijas un mērķtiecīgas sarunas, jo pasākuma sākumā auditorija parasti ir bikla un tā jāiekustina.

Plūstošam skanējumam

Izvēloties konferences vadītāju, D. Baltrušaitis izmanto atsauksmes no citiem organizatoriem un citām konferencēm. Viņš arī tiekas klātienē un izrunājas ar tiem. «Tikai tad, ja esat redzējuši konkrēto cilvēku darbībā, varat izlemt viņam par labu, jo ļoti svarīga ir ne tikai viņa profesionalitāte, bet arī tas, cik lielā mērā sakrīt vērtības, priekšstati, humora izjūta, tas, cik labi varēsit sastrādāties un vai šim cilvēkam spēsit uzticēt savu izloloto pasākumu,» norāda Solvita Kabakova, foruma Līdere dibinātāja. Izvēloties vadītāju, viņa primāri skatās uz tā raksturu, pasākuma tematiku un noskaņu. Nozīmīgi, lai moderators ar savu personību, stilu un darbošanās veidu organiski iederas sarīkojumā, nevis ar to konfliktē vai būtiski atšķiras. «Moderators ir pasākuma mugurkauls. Tas nosaka noskaņu, apmeklētāju un lektoru pašsajūtu. Moderatoram jābūt kā līmei, kas salipina kopā dažādos lektorus, atšķirīgas noskaņas un tematus, izveidojot no šiem atšķirīgajiem instrumentiem plūs- tošu skanējumu,» klāsta S. Kabakova. Arī M. Gineitis uzskata, ka izcils moderators stāstus sakausē vienā veselumā, tāpēc tam ir būtiska loma, lai «iznestu» kopējo pasākuma koncepciju.

Izvēli parasti nosaka ne tikai spēja orientēties nozarē un aktuālajos tematos, bet arī personība, moderatora spēja aizraut un iedvesmot apmeklētājus, kā arī «turēt rāmjos» pasākuma gaitu, pauž S. Butāne. Īpaša uzmanība tiek pievērsta spējai radīt saikni starp pasākuma dalībniekiem un ekspertiem, kuri uzstājas, aicināt uzdot jautājumus, izteikt viedokli, raisīt diskusijas starp iesaistītajiem tā, lai veidotos interesantas sarunas un tiktu atbildēts uz visiem uzdotajiem jautājumiem.

Sajūt auditoriju

D. Baltrušaitis uzsver, ka moderators palīdz radīt atmosfēru un rada telpu lieliskam pasākumam. «Ir svarīgi atrast pareizo kombināciju. Organizatori zina, ko vēlas sasniegt ar konferenci, un moderatoram ir jābūt kontekstā ar to. Var gadīties, ka konkrētais moderators ir labs vispārīgi, bet ne konkrētajam pasākumam. Svarīgi, lai tēma, auditorija, runātāji un moderators papildina cits citu,» viņš saka. Konkrētajai personai ir jāspēj netraucēt pasākuma plūsmu un iesaistīties tad, kad ir vajadzība pēc tā. D. Baltrušaita skatījumā, viena no svarīgākajām īpašībām ir spēja sajust mirkli, kad ir jāiesaistās, lai auditoriju nomierinātu vai, tieši otrādi, – aktivizētu. «Vadītājam jāsaprot, ka pat tad, ja viņš ir uz skatuves, viņš nav zvaigzne. Esmu redzējis tādus vadītājus, kuri uznāk uz skatuves un ir tik priecīgi, ka tur atrodas, bet konference nav par to. Vadītājs tikai rada pamatu labam pasākumam. Tas ir līdzīgi, kā dodoties uz ballīti pie draugiem, – namatēvs cenšas, lai visi justos gaidīti, laimīgi, relaksēti, nevis vienpersoniski izvēlas ēdienu, mūziku, visu laiku runā par sevi. Iespējams, cilvēki uz tādu ballīti nemaz neies. Moderatora darbs ir par un ap to, lai visi citi justos gaidīti kā ļoti īpaši viesi,» pauž D. Baltrušaitis.

Spēja orientēties

E. Štāls uzskata, ka moderatora orientēšanās tematā ir svarīga. Tāpēc arī TechChill savos pasākumos meklē jaunuzņēmumu vadītājus, jo viņi pārzina tēmas, par kurām tiek runāts. S. Butāne tam piekrīt, uzsverot, ka vadītāja uzdevums nav tikai pieteikt runātājus un nolasīt dalībnieku iesūtītos jautājumus, ir jāspēj izvērtēt tos pēc būtības un tikai tad nolasīt, kā arī uzdot kādu jautājumu no savas puses. Moderatora nepietiekama sagatavošanās var negatīvi ietekmēt pasākuma gaitu – iespējami neveikli klusuma mirkļi, nepārdomāti jautājumi, pārteikšanās. Viņa novērojusi, ka pasākuma dalībnieki labi jūt, vai moderators ir iedziļinājies tajā, ko dara. «Ja moderators spēj saturēt konferenci rāmjos, viņš noteikti tiks aicināts vēl un vēl. Spēcīgs, pārliecināts un aktīvs moderators ir pievienotā vērtība jebkuram pasākumam. Ja ir kāda aizķeršanās vai kļūmīga situācija, vadītājs spēj konferenci pagriezt tā, ka neviens pat nepamana neveiksmi,» uzskata S. Butāne.

Savukārt M. Gineitis spriež tā: vēlams orientēties konkrētajā tēmā, bet tas nav izšķiroši. «Pat ja moderators nav profesionālis konferences tematā, ir svarīgi, lai viņš sagatavojas – izlasa dažus rakstus vai intervijas, noskatās kādu video. Tāpat ir svarīgi, cik ātri cilvēks spēj saprast konkrēto lietu,» saka D. Baltrušaitis.

Nepieciešamība pārzināt tēmu ir atkarīga no tā, cik lielu lomu organizators ir gatavs dot moderatoram un cik lielā mērā uzticas šim profesionālim, domā S. Kabakova. Ja moderatora loma ir tikai pieteikt runātājus, tad tēmas pārzināšana nav īpaši svarīga, taču, ja viņš uzdos jautājumus lektoriem, vadīs diskusiju vai intervēs prezentētājus, temata pārzināšana ir nozīmīga. Tieši tāpēc bieži vien specifiska satura pasākumos moderatoru lomā ir nevis vispārzināmi un populāri cilvēki, kuri uz skatuves jūtas kā zivs ūdenī, bet gan nozares eksperti.

No 200 līdz 1500 eiro

«Moderatora atalgojums ir dažāds. Pārsvarā tas ir atkarīgs no tā, cik pieredzējis un pieprasīts ir konkrētais profesionālis. Cena par vienas dienas pasākumu svārstās no 200 līdz pat 1500 eiro,» zina stāstīt S. Kabakova. M. Gineitis atalgojumu savukārt nosauc robežās no 500 līdz 1500 eiro. Tas tiek vērtēts individuāli, taču pamatā ir bāzes likme par stundu vai dienu. «Cenu nosaka profesionalitāte, līdzīgi, kā tas ir ar aktieriem, dziedātājiem, dekoratoriem. Ja konkrētā persona ir profesionālis un labi dara savu darbu, cena ir augstāka nekā tad, ja izvēlas sadarboties ar iesācēju,» saka D. Baltrušaitis. Viņa pieredze rāda, ka Baltijā konferenču moderatoru atalgojums svārstās no 300 līdz 1000 eiro un cenu diapazonā no 500 līdz 600 eiro dienā var atrast lieliskus pasākumu vadītājus.

TechChill pasākumos moderatoru atalgojums ir atkarīgs no iesaistes – ja pasākuma vadītājs tajā pavada visu dienu, tad attiecīgi tiek maksāts par visu dienu. «Ar katru moderatoru saruna par atalgojumu ir individuāla,» skaidro E. Štāls.

Arī S. Butāne teic, ka summas ir dažādas, – to veido pasākuma ilgums un izvirzītie uzdevumi, kā arī moderatoru atpazīstamība un pieprasījums. Katra pasākuma budžets ļauj jau iepriekš noteikt, kāda līmeņa moderatoru iespējams piesaistīt. «Moderatora zināšanu līmenis un profesionalitāte noteikti veido un ietekmē pieprasījumu. Konferenču temati, organizatoru vajadzības un vēlmes, auditorijas līmenis – šie aspekti katru reizi ir ļoti atšķirīgi, līdz ar to mainās moderatora izvērtēšanas kritēriji. Kādā reizē ir svarīgi, lai vadītājs spētu iekustināt publiku, bet citreiz ir svarīgi, ka viņš pārstāv nozari un ir personīgi pazīstams ar lielāko daļu runātāju,» skaidro S. Butāne.