Viesturs Deksnis, SIA Communications & Strategies īpašnieks un stratēģiskais konsultants

ceļvedis

Vēderprieki

Esmu Vidusjūras reģiona gastronomijas cienītājs – itāļu un franču virtuve ir man tuvākā. Tas lielā mērā ir mana drauga un kaimiņa Jāņa Sokolovska dēļ, kam pieder restorāni Riviera un Italissimo, viņš mani ir uzsēdinājis uz Dienvideiropas virtuves kulinārijas delikatešu āķa. Pieminētie restorāni ir arī mani iecienītākie, tur var baudīt gan lietišķas biznesa pusdienas, gan vakarā svinēt jubilejas ģimenes un draugu lokā.

Pats neesmu liels ēdienu gatavotājs, pārsvarā uzticos savas burvīgās sievas talantam. Vienīgais, ko regulāri daru vasarās, ir – grilēju gaļu uz oglēm. 

Dvēselei

Jau kopš bērnības pārsvarā klausos smago rokmūziku, tā man palīdzējusi mobilizēties gan skolas laikā, gatavojoties valsts olimpiādēm, gan darbā, izstrādājot sarežģītas stratēģijas un prezentācijas. Pieļauju, ka zelta medaļu valsts politikas olimpiādē ieguvu, jo pirms tam aktīvi klausījos Linkin Park. Vēl mani iedvesmas avoti ir Merilins Mensons, Godsmack, Nirvana un Metallica. Lai gan daudzus gadus apmeklēju ikgadējos Siguldas Opermūzikas svētkus, neesmu liels šī žanra cienītājs. Šajos pasākumos mani vairāk ir vilinājusi kopējā pacilājošā un gaišā atmosfēra, nevis pati mūzika. Nekad neatsakos apmeklēt operu Karmena un Parīzes Dievmātes katedrāle iestudējumus.

Runājot par kino, man patīk vairāku ciklu asa sižeta seriāli, bet ne ziepju operas. Starp iecienītajiem ir, piemēram, Brigāde (Бригада) un Izlaušanās (Prison Brake), tos varu skatīties vēl un vēl. Būtiski, lai sižets būtu balstīts uz cilvēciskajām vērtībām, tās kinofilmās vērtēju augstāk par specefektiem.

Brīvajā laikā

Ar 12-14 darba stundām dienā hobijiem atliek maz laika. Kādu laiku gāju uz svaru zāli, dažkārt ar dēliem uzspēlēju futbolu vai basketbolu. Pārsvarā tomēr esmu pasīvais sporta entuziasts un sekoju līdzi Nacionālajai basketbola asociācijai, īpaši latviešu sniegumam viņpus okeāna. Agrāk ar sievu piedalījāmies arī velomaratonos, tagad mums ir kopīgi sporta randiņi akvabaiku nodarbībās.

Vēlos aizbraukt uz...

Man patīk ceļot, bet ar to neesmu neesmu apmāts. Ir divu veidu ceļojumi – ģimenes, kad sēžamies auto un braucam kopā ar bērniem pa visu Eiropu, un romantiskie, kad lidojam tikai ar sievu. Cenšamies šajā ziņā uzturēt līdzsvaru. Ņemot vērā, ka mani eksotika īpaši nevilina, varētu sevi dēvēt par Eiropas ceļotāju, tālāk par Dubaiju neesmu bijis. Manai ģimenei vistuvākā ir Itālija, īpaši Veneto reģions – Gardas ezers, Venēcija, Verona. Kopā gan ar bērniem, gan sievu uz ārzemēm sanāk aizbraukt trīs četras reizes gadā. Parasti braucieni ir salīdzinoši īsi, jo uzņēmējdarbība prasa nemitīgu klātesamību. Darba darīšanās braukt uz ārzemēm sanāk ne biežāk kā pāris reizes gadā. Lai arī klienti ir globāli, lielākoties viņu intereses pārstāvu lokāli. Eiropa bieži vien mani patīkami pārsteidz ar cenām, piemēram, novietot auto Monako pie Montekarlo kazino izmaksā lētāk nekā Rīgas centrā pie mana biroja.

Grāmatplauktā man

Noteikti ir Artura Konana-Doila darbs Etīde purpura toņos – grāmata par Šerloku Holmsu un doktoru Vatsonu, tās centrā ir dedukcijas jeb izslēgšanas metode, kuru izmantoju dažādās dzīves situācijās un uzskatu, ka tā man daudz kur palīdzējusi. Tāpat šī grāmata māca atpazīt cilvēku raksturu, kas arī ikdienā ļoti noder. Neesmu ļoti aktīvs grāmatu lasītājs, taču šad un tad to mēdzu darīt. Pēdējā laikā lasu vairākas – šobrīd pat četras – grāmatas vienlaikus, jo tā var nepazaudēt kopējo interesi par lasīšanu kā tādu, tematiku ir iespējams pieskaņot konkrētā brīža aktualitātēm un noskaņojumam.

Manā grāmatu plauktā dominē profesionālā literatūra par sabiedriskajām attiecībām un autobiogrāfijas. Lai gan ierasti lasu drukātās grāmatas, pamazām sāku izmantot arī Kindle eBooks, ko pērku Amazon.

Domugrauds

Tuva ir Sokrāta ideja par darba dalīšanu, jo uzskatu, ka katram ir jādara tas, kas padodas vislabāk, no tā iegūs gan darba darītājs, gan tā pasūtītājs.