Rudens pirmā puse mēdz atnest finanšu aktīvu cenu sabrukumus un krīzes

Finanšu tirgus

Vasaras periods nu ir noslēdzies. Tas nozīmē, ka finanšu tirgi atgriezīsies aktīvāka ritma stadijā. Jāteic gan, ka septembris akcijām ir pats sliktākais mēnesis - kopš 1950. gada ASV akciju tirgus raksturojošā Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība vidēji šajā mēnesī sarukusi par 0,66%. Jaunākos laikos – kopš 2000. gada – šis rādītājs ir vēl sliktāks – rudens pirmā mēneša ietvaros S&P 500 indeksa vērtība vidēji samazinājusies par 1,13%.

Nepārprotama skaidrojuma tik nepārliecinošam akciju sniegumam septembrī nav. Dažkārt tiek klāstīts, ka šajā mēnesī daudzi atgriežas no tēriņiem bagātīgā atvaļinājuma un sāk piepildīt plānus par dažādu aktīvu izpārdošanu. Proti, tiek koriģēti ieguldījumu portfeļi pēc cenu ziņā svārstīgā un likviditātes ziņā pieticīgākā vasaras perioda. Iespējams, pārlasot finanšu jaunumus, pēc vasaras (kas finanšu tirgū drīzāk ir uzskatāms par pārziemošanas periodu) daudzi izjūt pastiprinātu stresu vai pat saķer galvu, kas palīdz velt pārdošanas sniega bumbu.

Septembris arī vēsturiski visbiežāk ir bijis tas mēnesis, kad sākušās dažādas banku krīzes. Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pētījums liecina, ka kopš 1970. gada septembrī sākušās gandrīz piektā daļa no visām globālā rakstura banku katastrofām. Ja septembra krīzēm piepluso klāt vēl oktobra krahus (ceturtā daļa desmit procentīgo akciju kritumu ir bijuši oktobrī), tad vispār varētu likties, ka šajā periodā mēdz aizsākties bezmaz vai visi nopietnākie pasaules ekonomikas un finanšu tirgus sabrukumi. Arī, piemēram, tieši 2008. gada septembra vidū ASV investīciju bankas Lehman Brothers bankrots pilnā mērā iegrieza globālās finanšu krīzes jukas. Ar šīs krīzes sekām jāmēģina sadzīvot vēl šo baltu dienu, piemēram, pasaules ietekmīgākās centrālās bankas joprojām nav spējušas normalizēt savas procentu likmes un lielā daļā gadījumu – pat noslēgt monetārās stimulēšanas eksperimentus.

Daudzi nervozi

Šogad augusts daudziem finanšu aktīviem jau bija ļoti bedrains mēnesis. Tā sākuma daļā, pazūdot cerībām uz tirdzniecības karu atrisinājumu, likās, ka akcijas varētu nonākt pat brīvā kritiena stadijā. Tiesa gan, kopējais rezultāts augustam bija vien mēreni negatīvs – kritums aptuveni par 2% (piektdienas sesijas rezultāts gan nav ņemts vērā). Pēc tik svārstīga augusta un ņemot vērā rudens sākuma negatīvo reputāciju, pašlaik tiek spriests pat par iespējamu jaunu Lehman momentu. Jau ziņots - saistībā ar rudens pirmās puses reputāciju var runāt par pašpiepildošiem pareģojumiem (self fulfilling prophecies), kad materializējas dažādi negatīvi, uz faktiem bieži vien nebalstīti pieņēmumi, kas galu galā cenu kritumu padara straujāku.

Augusta beigās uz šāda krituma iespējamību uzmanību vērsuši, piemēram, Japānas Nomura pārstāvji. Tie skaidro, ka daudzi tirgus dalībnieki šobrīd ir ļoti nervozi, un kādā brīdī tādējādi var aizsākties paniska pārdošana. Daudzus stresā dzen, piemēram, tas, ka augustā pirmo reizi kopš 2007. gada bija vērojama tāda situācija, kad ASV 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums bija mazāks nekā ASV divu gadu parādam. Tas (ka īsāka termiņa parāda ienesīgums ir augstāks nekā garāka termiņa parādam) ir bijis priekšvēstnesis ikvienai ASV recesijai kopš Otrā pasaules kara. Uzticamākais recesijas pareģotājs ir tieši atšķirība starp divu un 10 gadu ASV obligāciju ienesīgumu.

Kopumā no obligāciju tirgus saņemtie signāli, maigi sakot, ir visai interesanti. Augustā tādu obligāciju kopējā vērtība, kuru ienesīgums ir negatīvs (tātad to turēšana līdz dzēšanai nozīmēs garantētu naudas zaudēšanu) pasaulē pārsniedza 17 triljonu ASV dolāru līmeni (galvenokārt tas ir Eiropas un Japānas parāds). Tas nozīmē, ka ļoti daudzi gatavi maksāt par naudas noparkošanu nosacītā drošībā. Obligāciju ienesīgums sarucis pat ļoti gara termiņa obligācijām, kam vajadzētu liecināt, ka, piemēram, inflācijas atdzīvošanās netiek paredzēta vēl ilgi.

Finanšu pastardienas scenāriji

Pašlaik, šķiet, pietiekami daudz kas var noiet greizi. Zināmu optimismu gan uztur tas, ka neizbēgama recesija globāli lielākajās tautsaimniecībās pareģota netiek un ļoti aktīvi, lai izvairītos no sliktāku ekonomikas nosacījumu materializēšanās, strādā centrālās bankas. Protams, finanšu tirgus dalībnieki par kaut ko satrauksies vienmēr, un pārlieku liela piesardzība nemēdz atmaksāties – sevišķi pēdējos gados. Turklāt riska aktīvu pircējiem būtu jārēķinās, ka būs periodi, kad to ieguldījumu vērtība var krist strauji un daudz. Mierina doma, ka vismaz vēsturiski vienmēr pēc šiem kritumiem nāk kāpumi.

Kāda plašāka krīze vienmēr mēdz pienākt negaidīti, un var vien minēt, kas varētu būt tās katalizators. Visskaļāk tiek spriests par nepatīkamiem tirdzniecības karu pavērsieniem. Tiek lēsts, ka tie var pārvērsties vispārējos ekonomikas karos, kas pasaules ekonomikai nozīmētu recesiju un globalizācijas, kas ļoti tīkama bijusi daudziem pasaules korporatīvajiem līderiem, pavēršanos pretējā virzienā. Šāds scenārijs ietver arī to, ka valstis uzsāk devalvāciju cīņas un tiek noteikti daudz jauni ierobežojumi ne kādu jaunu tarifu izteiksmē. Tas galu galā var, piemēram, saasināt ģeopolitisko situāciju un sagraut ierastās uzņēmumu ražošanas un piegāžu ķēdes.

Savukārt Eiropā tepat aiz stūra ir Brexit, un politikā situācija nestabila atkal izskatās, piemēram, Itālijā. Tiek runāts par to, ka Rietumvalstis – sevišķi tā pati Eiropa – var attapties deflācijas spirālē, kad tiek gaidīts vēl lielāks cenu kritums, kas attur pirkumu veikšanu un cenām un ekonomikai liek sarukt vēl vairāk, aug bezdarbs utt. Tāpat, piemēram, karš ar Irānu var raisīt strauju naftas cenas palielināšanos, kas var dot papildu spērienu dažām no pasaules nozīmīgākajām ekonomikām.

No risku vienādojuma nekur nav pazudis arī milzīgo parādu jautājums. Pie lielām saistībām sarežģījumu risināšana ir nervozāka un grūtāka. Pasaulē kopējie parādi šobrīd jau vairāk nekā trīs reizes ir pārsnieguši pasaules tautsaimniecības apmēru, kur globālā kopējā parāda pret IKP rādītājs tiek rēķināts aptuveni uz 320% (2000. gadā tie bija 170%). Ne visur ir aktuāla budžeta disciplīna. Piemēram, ASV budžeta deficīts pietuvojies triljona ASV dolāru atzīmei. Jau ziņots, ka parāds kā tāds nemaz nav slikts, ja tiek uzņemts, lai finansētu patēriņu, investīcijas un, piemēram, uzlabotu prasmes, kas var novest pie lielākas bagātības nākotnē. Tiesa gan, problēmas sākas tajā brīdī, kad parāds ir kļuvis pārlieku liels (tas sāk smacēt izaugsmi) un parādnieks vairs nespēj norēķināties par attiecīgajiem maksājumiem. Problēmas rodas arī tad, ja parādos ņemtā nauda tiek nelietderīgi investēta.

Apokaliptisks scenārijs būtu, ja Rietumvalstīs pie šiem lielajiem parādiem neizdodas atjaunot izaugsmi, vērojama deflācija un esošā politika noved pie burbuļa rašanās (kas plīst), jo investori ienesīguma meklējumos uzņēmušies arvien lielākus un, iespējams, nepamatotus riskus. Šādā brīdī arī centrālās bankas, kas, mēģinot stutēt ekonomiku, lielā mērā ir izšāvušas munīciju, vairs nespēj efektīvi ierobežot jaunu krīzi.

Lielāko risku sarakstā pēdējos gados tradicionāli ierindoti arī plašāku kiberuzbrukumu draudi. ASV investīciju banka Morgan Stanley pieļāvusi, ka nākamo finanšu apokalipsi var aizsākt tieši šāds hakeru uzbrukums banku sistēmai. Piemēram, hakeri var veikt uzbrukumus norēķinu un vērtspapīru tirgošanas sistēmām, kas savukārt samazina uzticību visai mūsdienu finanšu sistēmai kopumā.