ASV dolāra cena pieaug jau gandrīz divus gadus

Valūtas

Neskatoties uz agrākajām prognozēm, kas pārsvarā runāja par labu tam, ka ASV dolāra cenai būtu jāsarūk, šis tomēr bijis šīs valūtas gads. WSJ Dollar indeksa (apkopo ASV dolāra cenas izmaiņu pret 16 pasaulē visvairāk tirgotajām valūtām) vērtība kopš šā gada sākuma palielinājusies par 2,6 % un kopš 2018. gada sākuma – par 7,6 % (un kopš 2018. gada zemākajiem punktiem – par 11 %). ASV dolārs savu uzvaras gājienu turpinājis pret eiro. Pagājušā mēneša beigās pirmo reizi kopš 2017. gada maija eiro cena ASV dolāros paslīdēja zem 1,10 ASV dolāru atzīmes. Kopš šā gada sākuma tādējādi eiro cena ASV dolāros sarukusi jau par 4 %. Daudzi tirgus dalībnieki gan joprojām visai atturīgi vērtē vēl tālāku ASV dolāra cenas palielināšanos.

Kurš darīs vairāk?

Šobrīd eiro/ASV dolāra virzienu turpina iespaidot gan tirgus dalībnieku pieņēmumi par centrālo banku politiku, gan politiķu izteikumi un ekonomikas dati. Pēdējā laikā augusi pārliecība, ka, lai atturētu ekonomiku no lielākām nepatikšanām, Eiropas Centrālajai bankai (ECB) nāksies iesaistīties papildu ekonomikas stimulēšanas eksperimentos. Tādējādi jau drīz tiek gaidīts šīs iestādes lēmums gan par, iespējams, vēl negatīvāku likmju noteikšanu, gan tā saucamās kvantitatīvās mīkstināšanas atsākšanu. Jānorāda, ka eirozonas bankas jau maksā 0,4% (gada likme) par to noguldījumiem atpakaļ centrālajā bankā. Tāpat ECB vien salīdzinoši nesen (pagājušā gada beigās) pārtrauca savu likviditātes drukāšanas programmu, kura pamatā paredzēja otrreizējā tirgū izpirkt valstu parādu.

Jāpiebilst, ka nākamā ECB valdes sanāksme paredzēta 12. septembrī. Pieejamā informācija liecina, ka tirgus dalībnieki piešķir gandrīz 85% iespējamību tam, ka tās laikā tiks izlemts par eiro depozītu likmes cirpšanu vēl par 20 bāzes procentpunktiem. Tādējādi šī likme varētu tikt noteikta -0,6% apmērā.

Katrā ziņā ECB var visai agresīvi mēģināt stutēt ekonomiku. Dati atklājuši, ka reģiona izaugsmes dzinējas – Vācijas - ekonomika salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni nedaudz sarukusi. Tāpat šīs nedēļas sākuma ekonomikas mērījumi apliecināja, ka reģiona ražošana uz samazinājuma taciņas atrodas jau septiņus mēnešus pēc kārtas. Kopējās valūtas cenas gremdē arī jauns politiskās neskaidrības vilnis Itālijā.

Vai samazinās straujāk

Sagaidāms, ka procentu likmes samazināt steigs arī ASV Federālo rezervju sistēma (FRS). Tiesa gan, vismaz pagaidām ASV tautsaimniecībai recesija gluži aiz stūra nedraud.

ASV dolāra cenas sagurums tiek prognozēts jau ilgstoši. To noteicis tas, ka tirgus dalībnieki gaidījuši jau pieminēto dolāra likmju cirpšanu. Tiesa gan, savos mājienos par mīkstāku monetāro politiku un arī šādos savos darbos maliņā nav stāvējušas arī citas pasaules centrālās bankas. Tāpat ilgi ticis gaidīts, ka izaugsme straujāk atdzīvosies citos pasaules reģionos. Arī tas pienācis nav – ASV joprojām uz pārējā fona izskatās labāk, un tās aktīvu turēšana lielā daļā gadījumu nodrošina lielāku ienesīgumu. «ASV ekonomikas izaugsme nav nekas īpašs. Tiesa gan, tā izskatās īpaša, ja salīdzina ar nepārliecinošo izaugsmi citās pasaules daļās,» The Wall Street Journal piebilduši Deutsche Bank stratēģi.

Spēcīgu ASV dolāru gan nevienā acī negrib redzēt ASV prezidents Donalds Tramps. Dārgs dolārs apdraud šīs valsts ražotāju un rūpnieku peļņu. Nav izslēgts, ka tas komplektā ar tirdzniecības karu neskaidrību kādā brīdī sāks sist pa ceļiem visai ASV ekonomikai. Valdot šādam fonam, Tramps asi kritizējis pašreizējo FRS vadību un norādījis, ka dolāru procentu likmēm jau tagad būtu jābūt krietni zemākām. «Mums nav tarifu problēmas. Mums ir FRS problēma,» klāstījis Tramps. Viņš izcēlis tieši neseno eiro/ASV dolāra cenas kritumu, kas dod priekšrocību eirozonas eksportam un ražošanai un attiecīgi – negatīvi ietekmē ASV biznesu.

Pašlaik tirgus dalībnieki gaida, ka ASV dolāra procentu likmes līdz gada beigām tiks cirptas vēl vienu-divas reizes (FRS ASV dolāra refinansēšanas likmi par 25 bāzes procentpunktiem apcirpa augusta sākumā. Nu tā ir noteikta 2% līdz 2,25% koridorā). Lai ASV dolāra cena saruktu, FRS, šķiet, būtu jādod mājieni par krietni agresīvākiem likmju samazināšanas plāniem.

Būtībā Tramps izdara lielu politisko spiedienu uz FRS un liek nojaust, ka tai būtu jāstrādā pie ASV dolāra devalvācijas. Ņemot vērā to, kas noticis pēdējos gados, tas nav izslēgts. Pieejamā informācija liecina, ka Tramps vasarā jau ar saviem ekonomikas padomdevējiem esot apspriedis to, kā panākt dolāra vērtības kritumu. Par kādu konkrētu iejaukšanos valūtu tirgū gan pagaidām izlemts nav.

Jau ziņots, ka pasaulē ekonomikas izaugsme pēdējos gados bieži ir bijusi deficīts (tagad tā kļuvusi par vēl lielāku deficītu), un šādos laikos visi mēģina palikušo deķīti raut katrs uz savu pusi. Tādējādi periodiski vērojami tā saucamo valūtu karu saasinājuma uzplūdi. Būtībā nekur nav pazudusi konkurējoša valūtu devalvācija, kas ļauj palīdzēt ekonomikai – vietējiem eksportētājiem un ražotājiem - uz kaimiņu rēķina. Attiecīgi – ja viens pieņem kādus pasākumus, kuri vājina valūtu, otram ir jāmēģina likt kaut ko pretī, piemēram, papildu likviditātes drukāšanas vai vēl zemāku likmju izteiksmē (vērtējot valūtu izmaiņas, tiek salīdzināta to pašu FRS un ECB politika). Būtībā tas par valūtu sacensībām/kariņiem pēc iepriekšējās globālās finanšu krīzes ticis runāts jau vairākkārt - to var mēģināt uzskatīt par daļu no tirdzniecības kara.

Brexit barometrs - mārciņa

Nenoliedzami vēl viena valūta, kura pēdējā laikā piedzīvojusi pamatīgu mētāšanos, ir britu sterliņu mārciņa. Katru jaunu dienu tiek apspriestas Brexit jukas un tas, cik smags ekonomikai varētu būt šis process. Uz iespējamo scenāriju galda atrodas tā saucamais no-deal Brexit, kas neskaidru padara gan mārciņas, gan citu britu aktīvu nākotni. Būtībā lielu atvērto pozīciju uzturēšana mārciņās tādējādi ir uzskatāma par ļoti riskantu.

«Sterliņu mārciņa straujāk sarūk jau kopš marta. Tad vēl Brexit cietā piezemēšanās iespējamība likās salīdzinoši maza. Tomēr, mainoties valdībai, šis kļuvis par bāzes scenāriju. Mārciņa var sarukt vēl tālāk, ja politiskais klimats pasliktināsies,» Financial Times teic Fidelity International pārstāvji. Apvienotās Karalistes premjers Boriss Džonsons vairākkārt uzsvēris – lai vai kas, briti 31. oktobrī pametīs Eiropas Savienību.

Eiro cena mārciņās kopš saviem maija zemākajiem punktiem ir palielinājusies jau par 7,4% un šonedēļ atradās virs 91 pensa atzīmes. Jāpiebilst gan, ka eiro cena mārciņās augusta pirmajā pusē bija iespējusi pārkāpt pāri 93 pensu atzīmei. Tādējādi ar jaunu jundu runāts par mārciņas un eiro paritāti (1 eiro = 1 mārciņa). Jāpiebilst, ka tiek spriests ne tikai par to - nomanāmas aplēses, ka britu valūta šo līmeni var sasniegt arī savās attiecībās ar ASV dolāru. Kopš šā gada sākuma britu mārciņas vērtība ASV dolāros ir sarukusi aptuveni par 6% un šo otrdien atradās nedaudz zem 1,20 ASV dolāru atzīmes. Nesen, piemēram, Morgan Stanley bankas valūtu eksperti Bloomberg norādījuši, ka mārciņas cena var sarukt līdz 1,15 ASV dolāriem.

DB jau rakstījis - joprojām pamata prognoze lielākajai daļai gan ir, ka briti no ES izstājas daudzmaz kontrolēti. Tiesa gan, šajā pašā laikā daudzi izceļ, ka otra scenārija iespējamība nav pietiekami novērtēta. Daži rezultātā mārciņu nekautrējās salīdzināt ar kādu no attīstības valstu valūtām, uz kuru cenu arī parasti milzīgu ietekmi atstāj politiskā neskaidrība.