Arī ASV garāka termiņa obligāciju ienesīgums var paslīdēt zem nulles

Finanšu tirgus

Lielas daļas pasaules valdību obligāciju ienesīgums turpina ceļot arvien zemāk. Valdot šādam fonam, manāmi spriedumi, ka negatīvs kādā brīdī var kļūt arī ASV garāka termiņa parāda ienesīgums. Galu galā tas tāds jau ir daudzu Eiropas valdību vērtspapīriem. Jau ziņots, ka pagājušajā mēnesī pirmo reizi vēsturē Vācijai izdevās pārdot pat savu 30 gadu parādu ar negatīvu ienesīgumu. Pieejamā informācija liecina, ka Vācija izsolē aizņēmās 824 miljonus eiro, kur 2050. gadā tai būs jāatmaksā vien 795 miljoni eiro.

Pagaidām ASV 10 gadu termiņa ienesīgums vēl turas virs ūdens, un šo otrdien tas atradās nedaudz zem 1,5% atzīmes. Tiesa gan, aptuveni vēl pirms mēneša tas dzīvojās nedaudz virs 2% atzīmes un pirms gada – pat virs 3% atzīmes. Ja šādos tempos šis ienesīgums turpina rukt, tad mīnusi tam nemaz vairs tik neiespējami neizskatās. «Mēs varētu redzēt nulli. Šāda iespējamība aug, ja ņem vērā to, cik straujš pēdējā laikā bijis ienesīguma kritums,» piebilst ASV finanšu uzņēmuma Janus Henderson pārstāvji.

Vērtspapīru eksperti dažkārt norāda – ja pirms 15 vai pat 10 gadiem kāds runātu par negatīvu obligāciju ienesīgumu, tad, visticamāk, tas liktos kā joks. Tiesa gan, šobrīd finanšu pasaule to sagremo, un, piemēram, Financial Times ziņo, ka ar negatīvu ienesīgumu pasaulē parāds jau ir aptuveni 17 triljonu ASV dolāru vērtībā.

Šobrīd no atlikušā parāda ar ļoti augstu reitingu un pozitīvu ienesīgumu palikušas gandrīz vai tikai ASV obligācijas, kuras nu arī aptvērušas spekulācijas par negatīviem likmju ūdeņiem. Daži spriež, ka kādā brīdī par šo obligāciju pircējiem paliks vien centrālās bankas, kas var drukāt naudu un kurām patiesībā nav tik svarīgi, par kādu cenu tās šos vērtspapīrus iegādājas.

Savukārt citi norāda, ka prognozētie finanšu armagedoni no šādas situācijas ir pārspīlēti. Piemēram, bijušais ASV Federālo rezervju sistēmas vadītājs Alans Grīnspens pirms pāris nedēļām izteicies, ka viņš nebūtu pārsteigts, ja ASV garāka termiņa obligāciju ienesīgums kļūst negatīvs. Kopumā tas, viņaprāt, nebūtu nekas traks (it wouldn’t be a big deal).

Ar negatīvām savām noteiktajām procentu likmēm eksperimentē gan Eiropas Centrālā banka, gan Japānas Banka. ASV centrālie baņķieri pagaidām no tā izvairījušies. Tiesa gan, ja ekonomika vārguļos, tad arī ASV var spert līdzīgus soļus – sevišķi, ja šīs valsts attiecīgās amatpersonas redzēs, ka šādai politikai tomēr ir zināmi panākumi citos reģionos. Pagaidām ekonomisti, šķiet, par šādu likmju noteikšanas labumiem vēl strīdas. Šādi laiki ir nelabvēlīgi krājējiem un arī apdraud banku peļņu, ja tās saviem depozītiem vai kontu atlikumiem nesāk noteikt negatīvus procentus.

Ne visi gan ir pārliecināti, ka tālākais likmju virziens neizbēgami būs uz leju. Šādam obligāciju ienesīgumam būtu jāliecina par ļoti sliktiem laikiem ekonomikai un par to, ka sevi piesaka ilga bezinflācija vai pat deflācija. Daži teic, ka šis tirgus var piedzīvot būtisku satricinājumu, ja kļūs skaidrs, ka tik slikti ekonomikai nemaz nav (tad centrālās bankas var sākt domāt par likmju palielināšanu), un būs noturīga inflācijas atgūšanās. Tad var apdedzināties tie, kas cerējuši, ka dārgi uzpirktās obligācijas kādam vienmēr varēs pārdot vēl dārgāk (tādējādi ar vēl negatīvāku ienesīgumu).