Līdz ar iedzīvotāju skaita samazināšanos un tendenču maiņu pārtikas tirgū maizes patēriņš ik gadu nedaudz samazinās

Maizes ražošana

Tā DB atzīst AS Hanzas Maiznīcas vadītājs un valdes loceklis Uģis Mihņevičs. Pērn uzņēmuma apgrozījums samazinājās par 2%, sasniedzot 17,77 milj. eiro. «Tas atbilst tirgus kritumam, tāpēc principā par to nepārdzīvojam. 2017 gadā mums bija 1,1 milj. eiro lieli zaudējumi, bet pērn tie bija 614 tūkst. eiro. Uz pusi esam samazinājuši zaudējumus, ejam pareizajā virzienā,» viņš vērtē.

Ražotāja īpašnieks ir Somijas uzņēmums Vaasan, kas ir starptautiskā Zviedrijas koncerna Lantmännen sastāvdaļa. Kad U. Mihņevičs pirms četriem gadiem stājās vadītāja amatā, tikko bija notikusi īpašnieku maiņa un viņa galvenais uzdevums bija saprast, kādas iekārtas ir uzņēmumā, cik tās ir noslogotas, ko ražot nākotnē. «Skatoties ilgtermiņā no investīciju perspektīvas, jāsaprot, ka visās valstīs, kur ir Lantmännen ražotnes, investēt vienādās līnijās nav rentabli, līdz ar to ir stratēģiski jāizvēlas, kuru produktu kurā valstī ražot un investēt eksportspējīgos produktos,» viņš skaidro.

AS Hanzas maiznīcas fokuss ir tikai fasēta svaigi cepta maize ar īsu realizācijas termiņu, bet māsasuzņēmumi citās valstīs nodarbojas gan ar svaigās, gan saldētās maizes ražošanu.

Jūt iedzīvotāju kritumu

AS Hanzas maiznīcas sortimentā ir 47 produkti, kuru skaits mainās atkarībā no sezonas, piemēram, Ziemassvētku laikā uzņēmums ražo arī piparkūkas. Populārākais produkts ir 800 gramu iepakojuma Kuršu rudzu maize, kam tumšās maizes kategorijā seko sēklu un formas maize, kā arī porcijmaizes. Savukārt gaišās maizes kategorijā pirmajā vietā ir Kungu baltmaize, kam seko Tosté tostermaize, Pļavas kviešu sēklu maize un burgermaizītes. «Latvijā populārākas kļūst burgerballītes un šie t.s. street food ēdieni sāk konkurēt ar klasiskajiem šašlikiem. Šajā kategorijā pieaugums ir liels, taču kategorija ir diezgan maza un nespēj kompensēt klasisko baltmaizes batona kritumu,» saka U. Mihņevičs.

Maize un citas ikdienas preces ir pirmā kategorija, kas reaģē uz cilvēki aizbraukšanu no Latvijas. Tas liek domāt, ka apjoms turpinās kristies, jo Centrālā statistikas pārvalde paredzējusi, ka līdz 2025. gadam aizbrauks vēl vairāki desmiti tūkstoši iedzīvotāju. Tas tiešā veidā ietekmēs maizes ražotāju biznesu. To gan ietekmē arī ēšanas paradumu maiņa un ekonomikas attīstība. «Klasiski izaugsmes apstākļos maizi patērē mazāk, jo vairāk līdzekļu atvēl augļiem, dārzeņiem, gaļai. Tāpat ienāk dažādu valstu virtuve, kur maizes vispār nav, piemēram, Japānas, kur pie miso zupas maizi neēd. Arī pastāvošais priekšstats, ka maize nav veselīga uztura sastāvdaļa, ietekmē tirgu, lai gan uztura speciālisti iesaka ēst rudzu maizi, sevišķi pilngraudu un ar sēklām,» saka U. Mihņevičs.

Fasētai svaigai maizei ievērojamu daļu no cenas veido piegādes izmaksas. Šī iemesla dēļ uzņēmums ir mainījis piegādes maršrutus un pieeju un tagad svētdienās piegādā maizi tikai lielajiem veikaliem Rīgā, nevis katru dienu veic piegādes pa visu Latviju kā pirms četriem gadiem. «Jāskatās, kā strādāt efektīvāk,» pauž U. Mihņevičs.

Fokusā vietējais tirgus

Runājot par konkurenci, U. Mihņevičs stāsta, ka Latvijā ir trīs lielie ražotāji un virkne mazo uzņēmumu. «Visi lielie ražotāji pievēršas eksportam, riska diversifikācijai – vienam tā ir šokolāde, citam īpaša elastība un konditorejas izstrādājumi. Katram sava stratēģija. Mēs esam vienīgie, kas ražo tikai pakoto maizi, līdz ar to peļņa mums jāabsorbē no maizes biznesa vien,» saka U. Mihņevičs.

Eksports veido minimālu daļu no AS Hanzas maiznīcas apgrozījuma, jo tai ir māsasuzņēmumi daudzās Eiropas valstīs un katrs apkalpo vietējo tirgu. «Mūsdienās mīts par to, ka pakotā maize eksportējama vien 600 km rādiusā, vairs nav aktuāls. Maizi var saražot, vienreiz sasaldēt un atlaidināt, un nezinātājs pat nejutīs atšķirību garšā. Piemēram, Lietuvā ir uzņēmums, kas eksportē 80% šādas produkcijas un dzīvo ļoti labi. Tas necīnās iekšējā tirgū, ražo to pašu, ko citi, bet ir atradis citu kanālu,» viņš teic.

Kukuļa «slimība»

«Agrāk, t.s. kolhoza laikos, bija tikai baltmaize, rupjmaize un formas maize, bet šīs produktu kategorijas izmirst. Līdz ar to lielie ražotāji nonāk neērtā pozīcijā, jo vairs nevajag daudz viena veida maizes, bet gan daudzus veidus un mazākos apjomos,» saka U. Mihņevičs. Lai gan varētu rasties iespaids, ka maizes sektorā ir plašs sortiments, tas ir tikai tā iemesla dēļ, ka ir daudz ļoti līdzīgu produktu. Viņa skatījumā, šobrīd ir absurda situācija, ka pat mazā veikaliņā laukos var nopirkt septiņu veidu 300 gramu iepakojuma baltmaizi. Tādā gadījumā pārdevējam ir grūti prognozēt, kurus kukuļus un cik šodien nopirks. Ražotāji var piedāvāt mazākus iepakojumus, bet tas ir riskanti, jo patērētāji ne vienmēr izvēlas racionāli – ja vajag puskukuli, bet arī lielais maksā 99 centus, cilvēki visbiežāk automātiski pērk lielo, lai gan vēlāk pusi izmetīs ārā. Savukārt jaunākajai paaudzei, kas tagad kļūst par pircējiem, nepiemītot šī slimība – viņi nopērk tik, cik vajag, nevis veselu kukuli.

Maizei jābūt drošai

Runājot par saldētās maizes, kuras ražošana tiek pabeigta, uzcepot to uz vietas veikalā vai konditorejā, popularitāti, U. Mihņevičs vērš uzmanību uz pārtikas drošību. «Fasētas maizes gadījumā viss process ir pabeigts vienā vietā un iepakots. Es neesmu saldētas maizes fans, jo īpaši rudenī, ziemā un pavasarī, kad cilvēki daudz šķauda un klasiski ar pirkstu pabaksta maizi, bet nopērk citu kukuli. Piemēram, Sky veikalos svaigi ceptā maize ir aiz stikla un cimdos tērpts pārdevējs to iesaiņo katram pircējam individuāli. Protams, neskatoties uz to, Eiropā pieaug saldētās maizes popularitāte un no kopējā sortimenta 80 līdz 90% veido saldētā maize un no atlikušajiem 20% fasētās maizes 80% aizņem tostermaize,» viņš norāda.

Lielākie izaicinājumi, ražojot svaigu maizi laikā, kad daudzi fokusējas uz saldēto, ir derīguma termiņš un optimāls ražošanas apjoms.

«Mēs ražojam patērētājam drošu produktu un nemēģinām izmantot šobrīd populārās lietas, piemēram, maizi bez rauga. Ir papildus pievienots raugs un raugs, kas dabīgi rodas produktā rūgšanas procesā, bet apgalvot, ka konkrētā rudzu maize ir bez rauga, ir patērētāja maldināšana,» akcentē U. Mihņevičs.

Līdz gada beigām AS Hanzas maiznīcas plāno uz visām līnijām ražošanā izvietot rentgenu, kas identificē svešķermeņus produkcijā, piemēram, no līnijas atdalījušos plastmasas, gumijas vai metāla gabaliņus. «Tā būs ļoti laba investīcija,» saka U. Mihņevičs.

Iepakojums ar uzdevumu

«Plastmasas maisiņi var patikt vai nepatikt, bet to funkcija ir saglabāt un sargāt produktu, kamēr tas nonāk mājās un līdz derīguma termiņam. Saprotu, ka plastmasas iepakojuma problēma ir samilzusi, bet cilvēkiem ir jāsāk ar sevi un jāsaprot, ka viņi ir tie, kas piemēslo vidi. Ja maisiņu izmet pareizajā vietā, tad nav problēmu ne okeānā, ne mežos. Iepakojums pats par sevi nevar būt slikts. Šobrīd tas ir labākais un drošākais veids, kas var pildīt šo funkciju,» saka U. Mihņevičs.

AS Hanzas maiznīcas māsasuzņēmumos citviet Eiropā tiek testēts dažāda veida iepakojums. Pagaidām lieliem ražošanas apjomiem tas nav piemērots, jo ir neizturīgs un plīst, bet izpētes darbi turpinās un uzņēmums ir pārliecināts, ka nākotnē varēs piedāvāt videi draudzīgāku iepakojumu.