Finanšu tirgus Apcer obligāciju burbuli; spēle uz parāda cenas kritumu gan var novest pie katastrofāliem zaudējumiem

Ne vienmēr notikumi attīstās pēc plāna – arī investīciju pasaulē dažkārt sanāk nožēlot savus agrākos lēmumus. Tas var būt saistīts ar to, ka uzņemti pārmērīgi riski vai tieši pretēji – notikusi nepiedalīšanās izteiktā ilgtermiņa izaugsmē. Tāpat galvu mēdz jaukt emocijas, kas var novest pie neracionālas uzvedības un no kurām nav pasargāti arī finanšu tirgus profesionāļi.

Tādi ļoti riskanti darījumi finanšu pasaulē, kas potenciāli var novest pie katastrofāliem zaudējumiem, iemantojuši ironisku salīdzinājumu ar atraitņu radītājiem (widow maker). Kādā konkrētajā brīdī šādu darījumu veikšana nemaz tik neloģiska var nelikties – ja tendence tiek uzminēta pareizi, tad arī guvumi parasti solās būt ļoti dāsni.

Dažkārt šāda tirdzniecība tiek saistīta ar tā saucamo šortošanu (spēle uz cenu samazināšanos) un aizņemtas naudas izmantošanu. Šortošanas stratēģija paredz no brokeriem aizņemtu vērtspapīru pārdošanu, kur tiek gaidīta šo vērtspapīru cenu samazināšanās ar nodomu tos vēlāk jau lētāk atpirkt vietā. Rezultātā aizņemtais vērtspapīrs tiek atdots, bet starpība ir peļņa. Šortošana ir daudz bīstamāka nekā garās pozīcijas, jo pietiek ar vienu labu ziņu, lai iecere spēlēt uz cenu kritumu beigtos ar finansiālu katastrofu. Savukārt tā saucamās marginālās tirdzniecības (jeb tirdzniecības ar plecu) ietvaros investors ar savu naudu pērk un pārdod akcijas tikai daļēji, bet pārējā vērtspapīru pozīcija tiek segta ar aizņemtiem līdzekļiem no bankām vai brokeru sabiedrībām. Investors bankā vai brokeru sabiedrībā pie šādas tirdzniecības parasti iemaksā noteiktu depozītu, taču summa, par kuru notiek darījumi, mēdz būt pat simtkārt lielāka. Atverot šādu pozīciju, ir jārēķinās ar to, ka pēkšņu nelabvēlīgu tirgus izmaiņu gadījumā, zaudējumiem sasniedzot zināmu procentuālu apmēru no sākotnējā depozīta, pozīcija tiek aizvērta, un, lai atsāktu tirdzniecību, nepieciešama konta papildināšana. Marginālās tirdzniecības priekšrocība ir tā, ka, veiksmīgi izmantojot šādu stratēģiju, guvumi no labvēlīgām cenu izmaiņām būs lielāki (jeb – investors/spekulants var spēlēties ar krietni lielāku naudas apjomu, nekā viņam reāli ir). Tiesa gan, šāda spēle, izmantojot aizņemtus līdzekļus, ir riskanta, jo arī zaudējumi var izrādīties krietni lielāki.

Pret obligāciju buļļiem

Vēsturiski viena no slavenākajām neveiksmīgajām investoru likmēm, kas asociēta ar spēju radīt atraitņu pulkus, bijusi spēle pret Japānas obligāciju cenu kāpumu un attiecīgi – to ienesīguma kritumu. Neskatoties uz to, ka Japānas parāds ir palielinājies (tas šai vadībai sasniedzis jau aptuveni 240% no IKP), šīs valsts obligāciju ienesīgums turpina sarukt jau gadu desmitiem (90-to gadu sākumā Japānas 10 gadu obligāciju ienesīgums atradās pie 8,2%). Investori ik pa laikam runājuši un mēģinājuši šortot Japānas parādu. Tiesa gan, tā cena spītīgi augusi (un ienesīgums sarucis), kas nozīmējis sāpīgus zaudējumus jau dažādu paaudžu tiem naudas pārvaldniekiem, kuri uzdrošinājušies likt pretēju likmi. Tas, ka obligācijas ir dārgas, nav nozīmējis to, ka tās nekļūst vēl dārgākas.

Tradicionāli tiek spriests, kuri darījumi šobrīd no vienas puses varētu izskatīties samērā loģiski, bet no otras – raisīt pamatīgu apdedzināšanos. Arvien biežāk tiek uzsvērts, ka ļoti bīstams, iespējams, kļuvis parāda tirgus, kur ienesīgums sarucis gluži vai līdz neticami zemam līmenim (daudzu Rietumvalstu valdību ilgtermiņa parāda ienesīgums nu ir negatīvs).

Arī Financial Times raksta – tiek apcerēts tas, kas šajā ērā varētu būt galējais graujošais darījums, un tas, vai tā patiešām varētu būt spēle pret pašreizējo obligāciju cenu pieaugumu, kas būtu arī likme uz to, ka pesimisms par pasaules ekonomikas nākotni ir pārspīlēts. Proti, ja kādā brīdī sākt plaukt inflācija, tad obligācijas ar negatīvu ienesīgumu var izskatīties ļoti dīvaini. Tieši obligāciju tirgus parasti ir sevišķi jutīgs pret inflācijas izmaiņām. Šie vērtspapīri investoriem nodrošina garantētus, fiksētus ienākumus, un lielāka inflācija gan tos apēd, gan deldē pašas obligācijas vērtību. Pēdējo gadu laikā obligāciju cenu pieaugumu galvenokārt balstījušas centrālo banku intervences šajā tirgū. Ja inflācija augs, tad mazināsies tirgus dalībnieku pārliecība par šādas politikas turpināšanos.

Tādējādi zināms pamats iet pret pūli un gaidīt obligāciju cenu kritumu it kā patiešām varētu arī būt. Šajā pašā laikā – tas pats Japānas piemērs rāda, ka obligāciju cenu kāpums un ienesīguma kritums var turpināties visus 30 gadus. Vēl arī, piemēram, visu pagājušā gada pirmo pusi ik pa laikam bija manāmi izteikumi, ka aptuveni 35 gadus vērojamam Rietumvalstu etalona obligāciju buļļu tirgum varētu būt pienācis gals (tad parāda ienesīgums kādu laiku bija sācis atdzīvoties). Tiesa gan, nu redzam, ka šādi spriedumi bijuši pāragri. Eiropas obligācijas spēji ieslīdējušas vēl dziļāk negatīvajā zonā (ienesīguma ziņā), un tiek spriests par to, ka kaut kas līdzīgs varētu notikt pat ar garāka termiņa ASV parādu. Tiek runāts – visu Rietumu pasauli gaida japanizācija, kas ilgstoši nozīmētu anēmisku izaugsmi, atrašanos uz deflācijas sliekšņa, rekordzemus procentus un apšaubāmi efektīvus centrālo banku stimulus (jeb – japanizācija kļūs globāla).

Vienmēr var celties vēl

Daži līdzekļu pārvaldnieki gan ir drosmīgi. BlueBay Asset Management, kas pārvalda līdzekļus aptuveni 64 miljardu ASV dolāru apmērā, Financial Times atklāj, ka jau tagad spēlē pret īsāka termiņa ASV parādzīmju un 10 gadīgā Apvienotās Karalistes parāda cenas pieaugumu. «Mēs domājam, ka ienesīgums ir pārāk zems un recesijas risks ir pārspīlēts,» teikuši minētā uzņēmuma eksperti.

Šortošana, protams, ir riskanta. Šajā pašā laikā vairāki lieli līdzekļu pārvaldnieki – Pimco, Barings, Allianz Global Investors un Fidelity International – norādījuši, ka portfeļos mazina savu etalona obligāciju svaru. «Mēs attiecībā uz ASV parāda cenas pieaugumu saglabājam optimismu. Tomēr, ņemot vērā neseno tā straujo cenas pieaugumu, esam fiksējuši peļņu,» klāsta Fidelity pārstāvji. «Pēc tam, kad tik īsā laikā ir bijusi tik izteikta cenu kustība, pastāv korekcijas risks. Liela daļa no naudas šobrīd likta uz tālāku obligāciju cenu palielināšanos. Tomēr, ja Eiropas ekonomikas dati sāks uzlaboties un izejvielu cena celsies, lielas valdības obligāciju garās pozīcijas mūs padarītu ļoti nervozus,» savukārt teic Allianz Global Investors portfeļu pārvaldnieki.

Nesenās Bank of America naudas pārvaldnieku aptaujas rezultāti liecina, ka pārsvarā tiek gaidīts vēl tālāks procentu likmju kritums un ekonomiku sildošāka monetārā politika. Tiesa gan, šajā pašā laikā šobrīd tieši ASV parāda uzpirkšana tiek atzīta par to tirdzniecību, kur visizteiktāk koncentrējies pūlis (most crowded trade). Liela daļa izteikušies, ka valdību un augstas kvalitātes uzņēmumu parāda tirgus demonstrē burbuļa pazīmes. «Ienesīguma kritums aizgājis par tālu. Ja būs rūpnieciskās aktivitātes atgūšanās, ko var stimulēt kādas labas ziņas tirdzniecības karu frontē, pastāv nopietna parāda ienesīguma pavērsiena risks,» savukārt piebilst Credit Suisse finanšu procesu vērotāji.

Mēdz teikt: visam, kas ir dārgs, piemīt divas īpašības – tam ir brīnišķīgs pagātnes ienesīgums un lielākajā daļā gadījumu – draņķīgs nākotnes ienesīgums. Tomēr iešana pret investoru masas straumi prasa spēcīgus nervus un oriģinālu, neatkarīgu domāšanu. Turklāt tas var nozīmēt ļoti sāpīgus zaudējumus, ja plāns ilgi un spītīgi nepiepildās – redzams, ka obligāciju tirgū tendences pat gadu desmitiem var nepavērsties pretējā virzienā. Šāda likmju izdarīšana nozīmētu arī spēli pret centrālo banku politiku (un šāda spēle pēdējos gados nav bijusi prāta darbs).

Būtībā investīciju pasaulē divi galvenie jautājumi, par kuriem visi tik ļoti lauza galvas, ir – kad iegādāties vai pārdot un par kādu cenu to darīt? Jau pierādīts, ka lielākajai daļai investoru ļoti slikti klājas ar kādu pareizo tirgus momentu uzminēšanu. Jau rakstīts – ja tirgos valda optimisms un cenas ir kādu laiku augušas, nevajag domāt, ka tirgus cenas ies uz leju. Cenas tirgū pēc liela pieauguma var virzīties arī sāniski vai pieaugt krietni vairāk, nekā investori sagaida. Katra situācija ir unikāla – tirgos diemžēl nav vienkāršu formulu, kas vienmēr darbojas.