Arī uzņēmumu parādu likmes neredzēti zemas – Eiropā pat negatīvas

Finanšu tirgus

Rekordzemas parāda vērtspapīru likmes šobrīd vērojamas ne tikai valdībām, bet arī uzņēmumiem. Rezultātā tie finanšu tirgū nekautrējas šo naudu arī piesaistīt. Palielinoties bažām par lielāko pasaules tautsaimniecības veikumu un centrālajām bankām solot ekonomikas stimulēšanu, investoru pieprasījums pēc drošā valdību parāda ir bijis ļoti liels. Tas daudzviet pat ļoti gara termiņa obligāciju likmes iedzinis negatīvā teritorijā. Valdot šādam fonam, sarūk arī korporatīvā parāda ienesīgums. Tiesa gan, tas salīdzinoši vēl ir augstāks. Tādējādi kompāniju obligācijas var būt zināma alternatīva, kur vēl var mēģināt sameklēt mazāk zemu ienesīgumu.

Katrā ziņā šobrīd, lai atrastu vismaz kaut kādu ienesīgumu, vai nu jāpērk arvien riskantāks parāds (vai ienesīgums jāmeklē eksotiskākos finanšu instrumentos), vai parāds ar krietni garāku termiņu.

ASV zems, bet Eiropā negatīvs

Piemēram, šo otrdien vien ASV kompānijas ar investīciju reitingu parāda tirgū piesaistīja līdzekļus 28 miljardu ASV dolāru vērtībā, liecina Bank of America dati. Te var piebilst, ka bieži vien par tādu apjomu šajā tirgū var runāt vien veselas ļoti darbīgas nedēļas laikā. «Pēc ASV bāzētā parāda ir ļoti liels pieprasījums. Ārvalstu obligāciju ienesīgums ir sabrucis. Tādēļ ārvalstu investoriem neatliek nekas cits, kā uzpirkt ASV parādus,» Financial Times skaidro Bank of America finanšu procesu vērotāji.

Grūti teikt, kas ar kādu – šobrīd pat finansiāli ļoti spēcīgu – uzņēmumu var notikt 30 vai 50 gadu laikā. Piemēram, Apple, Deere un Walt Disney šonedēļ pārdeva 30 gadu termiņa obligācijas, un visiem šiem uzņēmumiem to ienesīgums atradās zem 3% atzīmes. Vēl krietni liesāka aina šajā ziņā ir Eiropā. Tradeweb apkopotie dati liecina, ka jau aptuveni 40% vecā kontinenta investīciju reitinga korporatīvajam parādam ir negatīvs ienesīgums (pirms gada tie bijuši 18%). Uz gariem termiņiem un ar ļoti zemām likmēm naudu Eiropā izdodas piesaistīt arī uzņēmumiem, kuriem tuvs vai pat jau piemērots «grabažas» (junk) reitings. Piemēram, Reuters ziņo, ka šādam Īrijas uzņēmumam Smurfit Kappa nupat izdevies pārdot astoņu gadu obligācijas 750 miljonu eiro vērtībā ar 1,5% ienesīgumu (S&P Global un Fitch šim uzņēmumam noteikusi BB+ reitingu). Līdzīgi ļoti zemas likmes savam parādam izdevās fiksēt Thyssenkrupp (S&P Global šim uzņēmumam noteiksi BB- reitingu). Salīdzinājumam – ASV 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums nu paslīdējis zem 1,5% atzīmes, bet Vācijai tas vispār atrodas pie -0,7% atzīmes.

«Daži augsta ienesīguma obligāciju pircēji šo parādu iegādājas kā daļu no savas stratēģijas. Tomēr kopumā daudzi investori tiek forsēti šī tirgus virzienā, jo trūkst citas iespējas – liela daļa investīciju reitinga parāda ienesīgums sarucis zem nulles. Daudzi cilvēki pērk šādu parādu un cer, ka ienesīgums saruks vēl tālāk [un tādējādi celsies šo vērtspapīru cena]. Debates par to, cik ilgi tas vispār var turpināties, tikai sākas,» Reuters klāsta BNP Paribas Asset Management eksperti.

Interesanti, ka Apple ir viena no pasaules kompānijām ar pašu lielāko skaidras naudas daudzumu kontā – aptuveni 200 miljardu ASV dolāru apmērā. Neskatoties uz to, Apple šonedēļ parāda tirgū piesaistīja septiņus miljardus ASV dolāru. Pārsvarā daudzām kompānijām šī ir izdevība lēti pārfinansēt savus agrākos parādus, turklāt uz ļoti garu termiņu, ko tās arī dara (piem., Eiropā, neskatoties uz rekordzemajām likmēm, kompānijas joprojām pārsvarā ir skeptiskas pret parāda audzēšanu). Proti, eksistējošais parāds tiek aizvietots ar maza ienesīguma un gara termiņa obligācijām, kas ilgākā termiņā ļauj ietaupīt uz procentu maksājumiem. Dažos gadījumos šādi piesaistītā nauda tiek lietota, lai dividenžu un akciju atpirkšanas veidā atalgotu uzņēmumu investorus.

Dārgs un, iespējams, riskants

Šobrīd jācenšas sabalansēt savu vēlmi gan pēc drošības (ekonomika galu galā kļūst vēsāka, un draudīgi pie loga klauvē tirdzniecības karu risks), gan augstāka ienesīguma aktīviem. Cik veiksmīgi daudziem tas būs izdevies, iespējams, izgaismosies vien nākotnē. Nav izslēgts, ka daļa uzņēmumu līdz ar pēdējo gadu laikā izplatītajām zemajām likmēm dažviet būs aizņēmušies pārāk daudz, un investori būs attiecīgi ieguldījuši ļoti dārgās un patiesībā riskantās obligācijas, kas problēmas radīs brīdī, kad likmes celsies un parādus būs nepieciešams pārfinansēt. Līdz ar potenciālajiem sarežģījumiem uzņēmumu parādu ziņā dažkārt tiek piesaukts jauns termins – Crexit (vārdu spēle pēc Grexit un Brexit). Par lielāko daļu – trīs ceturtdaļām – kopējā parāda pieauguma no 2008. gada ir bijusi atbildīga tieši valdību un nefinanšu uzņēmumu apetīte pēc saistībām. Piemēram, nefinanšu kompāniju kopējo parādu pret pasaules IKP attiecība ir augstākā vēsturē un tuvojas 100%.

Bloomberg apkopotie dati liecina, ka korporatīvais parāds ar negatīvu ienesīgumu šobrīd pasaulē ir aptuveni 1,1 miljarda ASV dolāru apmērā. Savukārt visa kopējā parāda apmērs ar negatīvu ienesīgumu šobrīd tiek rēķināts aptuveni 17 triljonu vērtībā. Investori tipiski nemaksā par iespēju aizdot naudu. Negatīvs ienesīgums demonstrē to, cik netipiski ir šie laiki un cik dārgi investori ir gatavi šobrīd uzpirkt šādus parāda vērtspapīrus. Pirms 20 gadiem vairāk nekā pusei pasaules obligāciju ienesīgums atradās virs 5% atzīmes, liecina ICE Data Indices dati. Šobrīd tas esot vien 3%, ziņo Reuters. Ņemot vērā, ka centrālo banku monetārie stimuli, visticamāk, augs, ienesīgums var sarukt vēl tālāk.