Aizraušanās Šis ir labs vīnogu ražas gads; novāks trīs līdz četras tonnas no gandrīz hektāra plaša lauka

Ar tādu ražību lepojas viens no Latvijā lielākajiem jaunāko galda šķirņu vīnogu kolekcijas īpašniekiem Gatis Kužums. Kopumā viņa rūpals ir ap 400 galda un vīna vīnogu šķirņu aptuveni divu hektāru lauku platībā. Vēl arī piemājas mātes dārzs paša eksperimentiem un sešus metrus platā, 40 metrus garā siltumnīca.

Atšķirībā no pērnā, kas bija izcils ražas gads, šajā krietna daļa augu pavasarī apsala, kā arī pa dārzu plosījās īstā miltrasa un lapsenes, bites, mušas, putni. Tomēr pagājušās nedēļas beigās jau novākta pirmā tonna vienas šķirnes ogu. Vīnogu kvalitātes rādītāji šķiet labi. Skābes saturam sulā zelta vidusceļš – seši grami litrā.

Vīns – tikai no vīnogām

Un šis ir atspēriena gads jaunam darba cēlienam. Proti, saimnieks, kurš pēc katra sava krūma var pateikt, kas tā par šķirni, un ar vīnogu audzēšanu nodarbojas jau vairākus gadu desmitus, nu ir atvēzējies arī nopietnākai vīna gatavošanai. Licence jau izņemta, pirmās akcīzes markas iegādātas, bet vīndara prasmju ugunskristības būs 13. septembrī, kad tiks apbalvoti labākie no labākajiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā jeb noslēgsies Baltijas mēroga rīkotais konkurss vīniem – Baltijas kauss. Tajā startē arī SIA Vīna-Oga.

Taujāts par konkurenci, viņš aizrautībā iekarst, jo Latvijā tik sīva tā nemaz neesot. Te, neskaitot lielos, ir tikai pāris mājas vīndaru. «No kā ir vīns? Nejauciet ar raudzētajiem dzērieniem! Īsts vīns ir tikai no vīnogām! Iestādes piever acis uz rabarberu, ābolu u.c. dzērieniem, kuru etiķetēs atļauts lietot terminu vīns. Taču, ja runā par tiešajiem konkurentiem, viņu starpā izceļos, jo atrodos valsts dienvidos ar velēnu karbonāta augsni – piemērotāko, kas Latvijā var būt. Tiesa, lietuvieši ir vēl vairāk dienvidos, un vienmēr jāatceras, ka kādas valsts dienvidi ir citas ziemeļi,» smaida G. Kužums. Viņš rēķina, ka no vienas šķirnes 300–400 litru vīna sanāks. Sausajiem («kam to cukurūdeni?») baltajiem un sarkanajiem dzērieniem plānots izmantot sešas līdz septiņas vīnogu šķirnes. Vienai pudelei vīna vajadzīgs kilograms ogu. Pašizmaksa atkarīga no šķirnes. No universālās Zilgas 0,7 litru dziras pašizmaksa ir ap pieciem eiro, taču tad jāpieskaita vēl tara, etiķete, nodoklis, darbs utt., līdz kopējā summa naudas izteiksmē ir no 10 līdz 20 eiro par pudeli.

Vīna darīšanas tehnoloģiju saimnieks apguvis pats. Viņam nav ar lauksaimniecību saistītas izglītības. Un arī ikdienas maizes darbs ar to ir absolūti nesaistīts.

Ja neder, izmet

Lauvas tiesu G. Kužuma laika aizņem vīnogu stādu tirdzniecība, kolekcijas veidošana un šķirņu selekcija. Nu jau ir ap 20 savu šķirņu, tostarp četras līdz piecas, ko saimnieks īpaši uzslavē, ieskaitot krustojumu VM 15 1. Kamēr šķirne sevi vēl nav attaisnojusi, tai nosaukumu nedod. Šai tas vēl nav izdomāts.

Viena stāda cena ir no 5 līdz 15 eiro atkarībā no tā, cik šķirne jauna. G. Kužums savu kolekciju katru gadu papildina ar 20–50 jaunām šķirnēm. Aptuveni līdzīgs daudzums tiek izmests ārā, jo tas īsti neatbilst Latvijas apstākļiem. Toties ir jau zināmi pircēji, kas par jaunpienācējiem interesējas ilgus gadus un ik pavasari ierodas pēc svaigām un jau iecienītām vēsmām, kā arī netrūkst interesentu no kaimiņvalstīm. Vīnogas, ko nenovāc vīnam, ražas laikā potenciālie stādu pircēji degustācijās vienkārši apēd, tāpēc saimnieka ogas nekur atsevišķi iegādāties pagaidām nevar. «Ar vīnogām saslimst aizvien vairāk!»

Vēstījums no tēva

Tomēr nezinātājam parasti ir tumša bilde, cik īpašas un daudzveidīgas var būt Latvijā audzēto vīnogu garšas nianses – vairāk vai mazāk sulīgas, ar upeņu, melleņu, plūmju noti, līdz pat 5 centimetriem garenas ogas, kraukšķīgākas, saldākas, teju melnas, gaiši zaļas utt. Starp citu, nespodra šī vīnogu bilde bija arī pašam G. Kužumam, kura tēvs tās audzēja jau kopš 1973. gada. Interese netika mantota līdz brīdim, kad dēls pagaršoja tēta Andreja Kužuma izaudzētās izcilās deserta vīnogu šķirnes Osobij ogas. Un tikai tad, trīs gadus pēc tēva aiziešanas mūžībā, aizsākās G. Kužuma aizraušanās ar vīnogām.

«Vispirms ražas laikā vajag pie manis vīnogas pagaršot un pierakstīt sev tīkamākās šķirnes,» rosina G. Kužums. Tiesa, velti gribas smīkņāt, kad saimnieks no pirmā krūma pasniedz vienu ogu. Lai nogaršotu visu bagātīgo klāstu un secinātu, ka gardākās ir, piemēram, muskata šķirnes, jānotestē turpat 300 ogu – no katras šķirnes pa vienai. Tā ir cukuriem bagātīga ēdienreize.

Spiež sulu, nevis gāzi grīdā

«Nezinātājam vispirms iesaku pamēģināt ar vienkāršākām šķirnēm, kā arī nesteigties uzreiz ar vairāku hektāru vīnogulāju lauku iekopšanu. Tas nemaz nav tik vienkārši, kā izskatās,» norāda G. Kužums. Ir mazāk ziemcietīgas, slimīgākas un cimperlīgas šķirnes. Saimnieka lauks noklāts ar ģeotekstilu, lai zāle neaug un tiktu piesaistīts siltums. Vīnoga dienā var izaugt pat 20 centimetru. Tā regulāri jāapgriež, jākopj. G. Kužuma ogas vāc ar rokām. Te piepalīdz gan sieva, gan divi dēli un meita.

«Kopumā šis bizness ir rentabls, bet tāpēc jābūt priekšā visiem. Ja nevari būt līderos, tad labāk nedarīt,» savu pārliecību pauž G. Kužums. Viņš visus gadus izticis bez kredītsaistībām, valsts subsīdijām vai ES fondu naudas. Par pēdējo pat nav bijis laika interesēties, jo jāstrādā. Ieguldīt izdodas no stādu pārdošanas. Savi 20 tūkst. eiro vismaz jau kopā savākušies. Saimnieks darbos gāzi grīdā nespiež atšķirībā no vīnogu sulas. Spiedes iegāde par 5000 eiro vēl tikai iestājusies rindā.