Aktuālās raizes par recesiju, kuru rezultātā tiek cirpti uzņēmumu un patēriņu tēriņi, var aizvest līdz reālai ekonomikas lejupslīdei

Finanšu tirgus

Globāli ietekmīgākās tautsaimniecības jau kādu laiku demonstrē savārguma pazīmes; arī finanšu tirgū nomanāms stress. Tiesa gan, pagaidām neizbēgama recesija pasaulei paredzēta netiek un pieņēmums ir, ka pat tālāk no šāda scenārija atrodas ASV. Dažkārt gan tiek norādīts, ka ekonomikai problēmas var atnest kaut vai tikai to gaidīšana. Arī ASV prezidents Franklins Rūzvelts 1933. gadā, runājot par plāniem apkarot Lielo depresiju, teica, ka nav ko baidīties no pašas recesijas - vien no bailēm par recesiju.

Aizvest līdz reālai lejupslīdei

Nesen, piemēram, Bank of America vadība spriedusi, ka šā brīža raizes par recesiju ir pārspīlētas. Bankas šefs gan lika nojaust – tas var radīt pavisam reālas sekas. Proti, investoru raizes par ekonomikas lejupslīdi var nozīmēt pašpiepildošo pareģojumu piepildīšanos. «Ja ir aktuālas raizes par recesiju un uzņēmumu investīcijas rezultātā tiek apcirptas, tad šis ceļš patiešām var aizvest līdz reālai ekonomikas lejupslīdei,» Financial Times norāda arī Hermes Investment Management pārstāvji.

DB jau rakstījis, ka pēdējā laikā dažādu finansiālo ziņu fons galvenokārt ir negatīvs, un šādos brīžos var runāt arī par pašpiepildošiem pareģojumiem (self fulfilling prophecies), kad materializējas dažādi negatīvi (tie var būt arī pozitīvi) pieņēmumi. Piemēram, kāda recesija sevi piesaka vai ir dziļāka ne jau tāpēc, ka fundamentā ekonomikas bilde būtu īpaši drūma vai būtu aktuāla ārkārtīgi nepareiza valdības politika, bet gan tāpēc, ka investoru nākotnes gaidas ir pārlieku pesimistiskas. Šobrīd uguni eļļai pielej tirdzniecības karu radītā neskaidrība, Brexit jautājums un tas, ka līdz neredzēti zemam līmenim sarucis daudzu valstu obligāciju ienesīgums. Negatīva ienesīguma parādu kalns liek domāt, ka tiek gaidīts gluži vai jauns ekonomikas un finanšu tirgus armagedons. Stresā dzen vēl tas, ka ilgtermiņa obligāciju ienesīgums daudzviet kļuvis zemāks par īsāka termiņa parāda ienesīgumu. Šāda aina - īsāka termiņa parāda ienesīgums ir augstāks nekā garāka termiņa parādam - bijusi priekšvēstnese ikvienai ASV recesijai kopš Otrā pasaules kara.

Tādējādi finanšu iestādes, kas savu aizdošanu balsta uz kādiem modeļiem, vēro neskaidrību un, piemēram, šīs pašas ienesīguma līknes un pavisam reāli sāk ierobežot aizdošanu. Tāpat uzņēmumi, kuri jau tagad sajūt vājāku ekonomiku (bet ne obligāti recesiju) baidās no vēl straujāka ekonomikas saguruma un ierobežo gan savus ieguldījumus, gan darbinieku pieņemšanu. Citiem vārdiem sakot – aktīvāka ekonomikas lejupslīdes gaidīšana vai pat kādas bailes no krīzes var nozīmēt to, ka tā ir neizbēgama. Tādējādi krīze galu galā arī iestājas, un tādā brīdī nav vairs pat īpaši svarīgi tas, ka pareģojumi pamatā bijuši balstīti uz puspatiesībām.

Nav gan tā, ka pašlaik raizēm pamatā nebūtu fundamentālu iemeslu. ASV investīciju banka Morgan Stanley rēķinājusi, ka divas trešdaļas no pasaules nozīmīgāko ekonomiku iepirkumu menedžeru indeksiem atrodas zem 50 punktu atzīmes (tā šim indeksam atdala izaugsmi no recesijas). Šāda situācija nav novērota kopš iepriekšējās finanšu krīzes. Šie apsteidzošie mērījumi liek domāt, ka tautsaimniecības aktivitāte turpinās bremzēties. Pagājušonedēļ arī, piemēram, ASV rūpniecības sektora iepirkumu menedžeru indekss pirmo reizi kopš 2016. gada janvāra saruka zem šī līmeņa. Tāpat saplakusi daudzu lielo Rietumvalstu kompāniju peļņa. ASV Standard & Poor’s 500 uzņēmumiem tā nedaudz sarūk jau divus ceturkšņus pēc kārtas, kas nozīmē, ka formāli ir vērojama jau tā saucamā peļņas recesija (tā ir aktuāla arī Eiropas lielajiem publiski kotētajiem uzņēmumiem). Pastāv uzskats, ka šādos laikos uzņēmumi pastiprināti domās par izmaksu cirpšanu.

Meklē internetā

Google atklājusi, ka internetā ar recesiju saistīto meklējumu skaits pasaulē sasniedzis augstāko apmēru kopš 2009. gada. Savukārt ASV tas esot lielākais kopš 2008. gada oktobra, kad pilnā mērā pavērās iepriekšējā finanšu kraha slūžas. Tāpat internetā augusi interese par netipisko situāciju ar ienesīguma līknēm. Pagājušajā mēnesī vārdu savienojums yield curve meklēts visvairāk kopš 2004. gada. Iespējams, tas saistīts arī ar ASV prezidenta Donalda Trampa tvītiem, kuros viņš izcēlis šo dīvaino situāciju.

Par šādiem negatīviem pieņēmumiem daļēji varētu būt atbildīgi arī mediji, kas ziņu virsrakstos lieto dažādus kolorītākus vārdu savienojumus (piem., tirgus sabrukums, cenu kahs utt.). Apkārtējam ziņu fonam esot drūmam (parastais cilvēks ir būvēts tā, ka vairāk atceras un koncentrējas uz negatīvajiem notikumiem (koncentrēšanās uz sliktajiem scenārijiem ir bijis cilvēces aizsargmehānisms, kas mūsu sugai, iespējams, palīdzējis izdzīvot)), pelēcīgāki var kļūt arī tirgus dalībnieku pieņēmumi par nākotni.

Daži gan norāda, ka obligāciju ienesīguma kritumam pamatā ir pieņēmumi par mīkstāku centrālo banku politiku. Arī akciju tirgi, neskatoties uz neseno viļņošanos, ir savu neseno virsotņu tuvumā. Tāpat tiek spriests, ka Rietumvalstīs – sevišķi ASV – joprojām pa asfaltētu segumu brauc pakalpojumu sektors un patērētāju tēriņi. Daži gan teic, ka stress var pakāpeniski skart arī šo sektorus, ja visa iespaidā patērētāji sāk domāt par savu tēriņu atlikšanu. «Pēkšņs uzticības kritums var ģenerēt pašpiepildošu ciklu, kad augošs pesimisms noved pie mazākiem privātā sektora tēriņiem, augoša bezdarba, mazākas kompāniju peļņas, vājāka akciju tirgus un galu galā – pie vēl dziļāka pesimisma,» Financial Times teic BCA Research ekonomisti, kuri gan norāda, ka viss gluži cirsts akmenī vēl nav - globālajai ekonomikai uz ceļa vajadzētu noturēties, ja neeskalēsies tirdzniecības kari.

Interesanti, ka pēdējo dienu laikā tirdzniecības karu tēmu atkal aptvēris optimisms (oktobrī ASV un Ķīna atsākšot runāt par šiem jautājumiem), kas ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtībai ļāvis pakāpties līdz augstākajai atzīmei mēneša laikā. Kopš augusta otrās puses zemākajiem punktiem S&P 500 tādējādi palēcies jau par 4,5%. Protams, noskaņojuma maiņa, šķiet, var būt viena tvīta attālumā.

Dod 25%

Piemēram, miljardieris, viena no lielākajiem hedžfondiem Bridgewater Associates dibinātājs Rejs Dalio izteicies, ka ASV recesijas iespējamība šogad un nākamgad ir 25%. Tautsaimniecības kritums gan patiesībā nav nekas ļoti neierasts – šādi posmi ir cikliskās ekonomikas dabīga daļa. Bīstamāku potenciālo recesiju šoreiz darot tas, ka, iespējams, nav vairs palicis daudz munīcijas, lai to apkarotu. R. Dalio teic, ka Federālajām rezervēm, Eiropas Centrālajai bankai un Japānas Bankai būšot jāsaskaras ar realitāti, kad tām recesijas gadījumā vairs nebūs tādu spēju mainīt tendences, kā tas bijis iepriekš. Viņš arī domā, ka pasaules ekonomika ir savā ilgtermiņa parāda cikla vēlīnajā stadijā, un atzīst, ka priekšroku šādos laikos dod zeltam, pēc kura, centrālo banku stimulu efektivitātei tuvojoties savam limitam, būšot liels investoru pieprasījums.

Centrālās bankas kopš iepriekšējās finanšu krīzes vēl joprojām atrodas eksperimentēšanas zonā. Grūti iedomāties, kur procentu likmju ziņā nokāpt vēl zemāk un ko vēl papildus darīt, lai savāktu kādas lielākas nepatikšanas. Pēdējo gadu laikā tieši pārliecība par centrālo banku aizmuguri bijusi galvenais rika aktīvu cenu pieauguma pīlārs.