Koplietošanas platformas Carguru autoparks divos gados izaudzis no 12 līdz 160 mašīnām

Mobilitāte

Pakalpojums tiek izmantots vidēji no 800 līdz 1000 reižu dienā, caurmērā viena brauciena ilgums ir 60–80 minūšu. Līdz šim kopējais braucienu skaits ir pārsniedzis 400 tūkstošu. «Pirms diviem gadiem sāku ar 12 mašīnām, pakāpeniski izaugām līdz 50. Tagad ir 160, psiholoģiski esmu gatavs brīdim, kad būs 300. Vairs nav neziņas par to, kā būs, kad ir salīdzinoši liels autoparks. Protams, pasaules TOP kompānijām tas ir daudz lielāks, piemēram, Yandex Drive Krievijā ir 12 tūkstoši mašīnu,» stāsta Vladimirs Reskājs, Carguru (SIA Slyfox) vadītājs. Ja Carguru tīklā būtu daudz vairāk mašīnu, pakalpojums būtu ērtāks un pieejamāks. Vladimirs arī iepriekš ir izteicies, ka koplietošanas pakalpojums labi strādās tad, kad līdz nomas mašīnai jāiet piecas minūtes un arī braucienu varēs beigt piecu minūšu attālumā no galamērķa.

No Nokia pie iPhone

Vasarā Carguru veica pāreju uz jaunu IT sistēmu. «Uz risinājuma pamata, kas bija izstrādāts pašā sākumā, vairs nebija iespējams attīstīties. Tas bija veidots ar tā brīža izpratni par produktu un tirgu. Protams, jau tad bija doma, ka augsim un attīstīsimies, bet programmatūras izstrādes procesā nebija izmantoti paši veiksmīgākie risinājumi. Tas sāka ierobežot mūsu attīstību,» stāsta Vladimirs. Vaicāts, ko nevarēja izdarīt ar veco un ko varēs ar jauno sistēmu, viņš teic, ka tās ir divas dažādas lietas – kā diena un nakts, kā Nokia podziņtelefons un jaunais iPhone. Lai gan lietotāji redz tikai jaunu mobilo lietotni ar citu dizainu, tam pamatā ir daudz sarežģītākas izmaiņas.

Vladimirs apstiprina, ka pāreja bijusi «sāpīga». Sākotnējais plāns bija to darīt maijā, tad jūnijā, beigās tas notika jūlijā. Daudzas lietas var saprast tikai tad, kad tās sāk strādāt realitātē, nevis testa vidē, tāpēc pilnvērtīgi jaunā sistēma sāka strādāt tikai pēc nedēļas. «Migrācijas procesā pieļāvām dažas kļūdas, kas izmaksāja negulētu nedēļu un sačakarētus nervus. Beigās likās, ka sabojāsim arī visu zīmolu, reputāciju un divus gadus veidoto labo tēlu. Sistēma nestrādāja divas pilnas dienas, visi bija neapmierināti,» viņš atzīst. Taču tagad sistēma strādā labi un lielu problēmu nav.

Iesaka cits citam

«Mūsu galvenais reklāmas kanāls ir lietotāji, kuri iesaka pakalpojumu citiem,» saka Vladimirs. Šobrīd uzņēmumam ir 25 tūkstoši privāto un teju tūkstotis korporatīvo klientu. Viņa skatījumā, tas apliecina, ka uzņēmums ir izveidojis sev labu reputāciju. Lielu izaugsmes iespēju viņš saskata tieši korporatīvo klientu laukā. Pašā sākumā vajadzēja daudz laika veltīt, lai iedrošinātu cilvēkus lietot svešu mašīnu. Šobrīd koplietošana kļuvusi par saprotamāku procedūru. Savā ziņā tas saistīts ar elektrisko skrej- riteņu koplietošanas platformu attīstību, kā arī ar to, ka koplietošana attīstās visā pasaulē.

Rītos un vakaros

Cilvēki Carguru mašīnas lieto diezgan paredzami. Gluži kā uz ielām lielākie sastrēgumi ir no rītiem, braucot uz darbu vai vedot bērnus uz skolu, un vakaros, dodoties mājup, arī pēc koplietošanas auto lielākais pieprasījums ir ap astoņiem no rīta un vakarā ap pieciem. Savs klientu loks ir arī pa dienu, kad cilvēki pārvietojas darba darīšanās. Pakalpojuma lietotāji iedalāmi arī tajos, kuri to galvenokārt izmanto darbadienās vai brīvdienās. Atšķiras arī auto lietošanas raksturs – darbadienās tie pārsvarā ir īsāki braucieni, bet nedēļas nogalēs – garāki.

Visbiežāk problēmas ar auto pieejamību ir pilsētas centrā. «Skaidrs, ka autoparks jāpalielina. Iepriekš starp esošo un lielāku autoparku šķērslis bija vecā sistēma. Šīs problēmas vairs nav, jaunā sistēma mums ļaus augt vismaz līdz 1500 mašīnu lielam autoparkam,» saka Vladimirs.

Īpaši rūpīgi tiek pārbaudīti pakalpojuma jaunie lietotāji. «Uztraucamies, vai jaunais lietotājs nenodara kādu kaitējumu sabiedrībai, mašīna tomēr ir mašīna. Arī skūteris ir pietiekami bīstams, bet mašīna ir kaut kas pavisam cits. Uztraucamies arī par savu mantu. Tāpēc mums nav automatizētas lietotāju apstiprināšanas un citreiz process aizņem kādu laiku. Nav tā, ka piereģistrējies un brauc,» viņš teic. Šajā laikā ir bijuši vairāki krāpšanas mēģinājumi, kad jaunieši mēģina piereģistrēties, izmantojot vecāku autovadītāja apliecību. Tāpēc laika gaitā reģistrācijas process ir uzlabots un tagad jāuzņem arī pašbilde, lai salīdzinātu ar vadītāja apliecībā redzamo attēlu. «Ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad acīmredzami cita persona mēģina reģistrēties. Kad ir pazīmes, kas liecina, ka kaut kas nav kārtībā, aicinām ierasties birojā un apliecināt identitāti klātienē. Sliktākais – zvana mamma un nesaprot, kas tur slikts. Tas ir daudz ļaunāk nekā tad, ja jaunietis paņem tiesības un mēģina piereģistrēties, nepasakot vecākiem,» spriež Vladimirs.

Skar banku nedienas

Līdz šim Carguru nav piesaistījis klasiskos riska kapitāla investorus, bet attīstījies ar privātajiem līdzekļiem. «Esam pieņēmuši lēmumu turpināt attīstīties pašu spēkiem, nopauzējuši sarunas ar potenciālajiem investoriem. Tas gan nenozīmē, ka vēl straujākas attīstības vārdā pie šī jautājuma neatgriezīsimies,» teic Vladimirs.

Aptuveni pirms gada uzņēmums vēlējās piesaistīt investīcijas, bet saskārās ar situāciju, ka saņēma atteikumu no vairākiem nozīmīgiem spēlētājiem, viens no argumentiem bija arī tā brīža notikumi banku sektorā. «Neteikšu, ka Latvijas reputācija ir tā labākā investīciju piesaistei. Protams, pat Zimbabvē var piesaistīt kapitālu, ja projekts ir pietiekami unikāls, ar potenciālu. Šobrīd esam vienkārši viens no daudziem koplietošanas operatoriem. Nevar gaidīt, ka kāds Vācijas fonds, izdzirdot par mums, no prieka lēks kājās, jo visu mūžu ir gaidījis, kad varēs ieguldīt šādā projektā Latvijā. Tāpēc ļoti strādājam pie sava pakalpojuma unikalitātes,» uzsver Vladimirs.

Uzņēmumu skar banku nozares nedienas arī vietējā tirgū. Carguru ar bankām nav problēmu klasiskā izpratnē, bet, pat ņemot vērā kompānijas pieredzi un reputāciju, nokārtot līzingu uz labiem nosacījumiem ir sarežģīti. Daļa atbildes slēpjas tajā, ka uzņēmumam ir liels autoparks, kam līzings nepieciešams, taču viņš ir pārliecināts, ka saņemt banku finansējumu šobrīd ir grūtāk nekā pirms diviem gadiem, kad uzņēmums bija tikko ienācis tirgū. «Savā ziņā tas nemaz nav tik slikti – šāda situācija var traucēt ienākt tirgū konkurentiem,» piebilst Vladimirs.

Visu izšķir detaļas

Carguru ambīcijas ir plašākas par Latviju, bet Vladimirs uzsver, ka neies citos tirgos ar piedāvājumu, kas ir tāds pats kā citiem spēlētājiem. «Tam jābūt kaut kam unikālam un atšķirīgam no tā, ko piedāvā konkurenti. Vismaz tuvākajā pusgadā koncentrēsimies uz IT, liksim klāt jaunu funkcionalitāti, iesim dziļāk visā, kas saistīts ar privāto auto. Izskatu iespējas iet dziļāk mobilitātes jomā kā tādā,» viņš teic. Ir bijuši piedāvājumi no diezgan eksotiskām valstīm sadarboties uz franšīzes pamata, bet sarunas vēl turpinās.

Līdzīgi spēlētāji ir gandrīz katrā valstī. Vladimirs uzskata, ka visu izšķir detaļas – labāks pakalpojums un apkalpošana, interesantāks piedāvājums. «Mēs koncentrējamies uz unikālu piedāvājumu. Jau šobrīd tas savā ziņā tāds ir. Gribu, lai tas ir tik atšķirīgs, lai Latviju pamanītu globāli,» viņš teic. Šobrīd atšķirīgais ir vairāku līmeņu klientu priekšrocību sistēma, kas lietotājiem, kuri pakalpojumu izmanto biežāk, dod iespēju darīt to par izdevīgākām cenām, kā arī piekļūt labākiem auto. Tādējādi tiek atsijāti negodprātīgi lietotāji no dārgāku mašīnu lietošanas un potenciāli lielākiem zaudējumiem. Arī cena variē no izraudzītā pašriska.