Tāds ir bauslis, gādājot suvenīru vai dāvanu ārvalstu vizītēm

Ārzemju vizīte

Daudzviet tikai pārdomāta ideja sagādās patīkamu pārsteigumu, jo ar veltes materiālo vērtību nereti nemaz nevaram sacensties. Dāvanu izvēle atkarīga no dažādiem katra gadījuma individuāliem aspektiem – konteksta, dāvanas mērķa, kultūras, dāvinātāja u.tml., tomēr atsevišķas vadlīnijas iespējams arī vispārināt, norāda protokola un etiķetes eksperte, Ārlietu ministrijas valsts protokola otrā sekretāre Jana Trahimoviča, kas šo jautājumu ar interesi šķetina kopš 2003. gada.

Labāk paņemt

Nav vienas ieteicamās naudas summas vai kādas striktas amplitūdas, kādā obligāti vajadzētu iekļauties, rūpējot ciemakukuli. Svarīgi, lai tas uzskatāmi nepārvēršas vienkārši par kukuli, kā arī neraida uzpirkšanas aizdomu bultu. Likumu rāmju te nav, taču īpaši valsts amatpersonas arī šajā jautājumā mēdz būt zem attiecīgo kompetento iestāžu lupas, tāpēc pamatojumam jābūt.

J. Trahimoviča skaidro, ka valsts amatpersonām ir vizīšu kategorijas. Proti, ir valsts vizītes, kurās dodas prezidents, un tas ir augstākais līmenis. Pakāpi zemāka un mazāk ceremoniāla ir oficiālā vizīte, kurā arī var doties Valsts prezidents vai arī Saeimas priekšsēdētājs, Ministru prezidents. Un vēl ir darba vizītes, kas var neparedzēt nekādas dāvanas. Tiesa, atsevišķās zemēs, piemēram, Āzijas reģionā apmainīties suvenīriem ir cieņā, tālab labāk kaut ko paņemt līdzi, lai arī oficiāla dāvanu pasniegšana nav paredzēta.

Lepoties ar savējo

«Ļoti svarīgs ir mērķis, kāpēc to daru,» klāsta eksperte. Te var būt vēlēšanās reklamēt savu biznesu, pateikt paldies par viesmīlīgo uzņemšanu vai sniegt priekšstatu par savu valsti kopumā. Skaidrs, ka latvietis, dodoties uz Saūda Arābiju vai Apvienotajiem Arābu Emirātiem, tur nevienu ar veltes materiālo vērtību nepārsteigs. Tāpat arī japāņus ar kādu smalku tehnoloģiju. Toties sacensties var ar dāvanas unikalitāti. «Mūsu uzņēmumiem vēl jāiemācās sevi reklamēt. Piemēram, čehi ar saviem traukiem ir krietnu soli priekšā. Arī valsts amatpersonas sadarbībā ar vietējiem uzņēmējiem rada brīnišķīgus kopdarbus, kas ieskicē kā valsts tēlu kopumā, tā savu ražojumu kvalitāti,» vēsta J. Trahimoviča un iesaka pārlieku nebīties un prezentēt sevi, neaizmirstot vēstījumu, kāpēc mēs ar to lepojamies.

Silts žests

Arī produktus neražojošiem uzņēmumiem ir daudz interesantu iespēju. Piemēram, (sadarbojoties ar rotkaļiem) sudrablietas, neapstrādāts dzintara gabals ādas kastē, priekšmeti ar valstij nozīmīgu ēku siluetu, protams, ēdamlietas – medus ar upenēm, saldumi, rupjmaize uz koka dēlīša (musulmaņi ārkārtīgi ciena koku) un galu galā pīts grozs ar speķa pīrādziņiem. Tas ir silts žests, kas neko daudz nemaksā. Ieteikums iziet Latvijā tūrē pa amatnieku tirdziņiem. Turklāt protokols un etiķete mainās. Piemēram, kaklasaite vairs neskaitās tik intīma velte kā agrāk. Šai kategorijā vēl pagaidām var ierindot, piemēram, apģērbu, smaržas, ziepes, jo, «vai tad es nepatīkami ožu»? Tas, protams, neattiecas uz konkrēto lietu ražotājiem, kuru pasniegtā dāvana ir savas produkcijas prezentācijas elements.

Kontekstam ir nozīme

Vairumā gadījumu asi priekšmeti vedina uz nesaskaņām, un tas nav labais tonis, bet gluži pretēji var rīkoties tautas, kuru lepnums ir, piemēram, samuraja zobens.

Savukārt, atgriežoties pie ēdamlietām, mūsu gardās šprotes nebūt nav slikts variants. Kaimiņvalstis noteikti priecāsies. Taču, dodoties uz Vidusjūras zemēm, kas īpaši lepojas ar savām jūras veltēm, var gadīties riskēt nokļūt nesaprašanas ēnā. Līdzīgi kā, braucot ar Rīgas Melno balzamu uz musulmaņu zemēm. Un atkal jāvērtē konteksts. Arī te var slēpties vēlme attīstīt savu biznesu, sadarbības projektu konkrēta produkta tirdzniecībā.

Reaģēt cieņpilni

Katrai kultūrai ir sava specifika, un tā iepriekš jāpapēta. Ja ir laiks, ieskaitot vēsturi un tradīcijas. Piemēram, Skandināvijā dāvināt nav izteikti ierasta lieta, tomēr piemiņas velti pozicionēt kā pateicību par laipno uzņemšanu nav liegts.

«Paši esam saņēmuši daudzas veltes, sākot ar smalkām rotas lietām, beidzot ar grāmatām un traukiem. Nupat indiešu delegācija atveda skaistas vāzes. Protams, pasaulē gadījušies arī dažādi kuriozi, kad, piemēram, dāvināti eksotiski dzīvnieki. Izdomai nav robežu,» teic J. Trahimoviča. Atteikšanās visbiežāk var aizskart sensitīvo cieņas jautājumu.

Un vēl. Lai nesanāk misēklis, vienmēr jāpārliecinās par dāvanas izcelsmi, kā arī jāpiestrādā pie komunikācijas dāvanas pasniegšanas laikā.