Akciju mijēju šaubu ēna pār Vācijas luksusa auto ražotājiem

Ekonomika un finanšu tirgus

Ekonomikai sabremzējoties, lielākas grūtības parasti skar cikliskākas nozares. Pēdējā laikā tādējādi smagnējāk iet ar saražoto auto realizēšanu. Eiropā šīs industrijas centrs ir Vācija, kuras ekonomika iepriekšējā ceturksnī jau nedaudz saruka. Zemāk planējusi arī šīs valsts autoražotāju akciju cena.

Visā Eiropas Savienībā (ES) jaunu spēkratu pārdošana šā gada pirmajā pusē, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, samazinājās par 3,1%. Turklāt braucamo pārdošana saplok ne tikai Eiropā. Pēdējo gadu laikā nozīmīgs izaugsmes balsts šai nozarei bijusi Ķīna. Tādējādi autoražotājiem jo īpaši netīkama ir šīs valsts tautsaimniecības palēnināšanās un globālie tirdzniecības kari. Tieši autoražotāji no šī procesa tiek ierindoti lielāko zaudētāju saraksta topa augšējā galā. Dati atklājuši, ka Ķīnā auto pārdošanas apmēri no iepriekšējiem 15 mēnešiem pa bremzēm spieduši 14 mēnešos. Tāpat strauji pa bremzēm uzspiedis auto tirgus Indijā – tur spēkratu pārdošana augustā gada skatījumā sarukusi uzreiz par 41%.

Rezultātā daudzi pasaules vadošie autoražotāji turpina brīdināt par peļņu, piesauc investīciju apturēšanu un arī darbinieku atlaišanu. «Mēs esam sasnieguši situāciju, kad tirdzniecības kari reāli iespaido klientu omu, un tas var ietekmēt visu globālo ekonomiku. Ķīna pamatā ir veselīgs tirgus. Tiesa gan, tirdzniecības kari nozīmē, ka tas mums atrodas recesijas stadijā. Tāda ir jaunā situācija, un tas mūs satrauc,» klāstījusi Volkswagen vadība. Rezultātā Vācijas spēkratu ražošana ir samazinājusies līdz zemākajam līmenim vismaz kopš 2010. gada, liecina šīs valsts automobiļu asociācijas dati.

Tāpat, piemēram, Daimler un BMW lielu daļu savu spēkratu, kuru gala mājas paredzētas Ķīnā, ražo ASV. Tādējādi, kad Ķīna, atbildot uz tarifiem, nosaka jaunas tirdzniecības barjeras no ASV nākušajiem auto, patiesībā gandrīz vai lielāku triecienu izdara tieši Vācijas spēkratu ražotājiem.

Katrā ziņā – ja Vācijas autoražošanu skars lielāka krīze, tam būs milzīga ietekme uz pārējo Eiropas ekonomiku, jo šīs nozares darbība nodrošina pasūtījumus neskaitāmām citām nozarēm. «Tas, kas (ar industriju) notiks 2020. gadā, lielā mērā būs atkarīgs no tā, kā nākamajās nedēļās virzīsies ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunas,» piebildusi BMW vadība. Jānorāda, ka ASV prezidents ik pa laikam piesaucis tarifus ASV no Eiropas importētajiem auto un to detaļām. Risku vidū autoražotājiem ir arī Brexit jautājums. Piemēram, BMW pieder Apvienotajā Karalistē bāzētie Mini un Rolls-Royce brendi. Uzņēmums izveidojis 300 miljonu eiro drošības spilvenu gadījumā, ja briti ES pametīs bez vienošanās.

Vācijas autoražotājiem nav tīkami arī gados jaunāku patērētāju paradumi, kuriem populāri sludināt klimatam draudzīgu eksistēšanu. Bloomberg raksta – šādi patērētāji Vācijā ražoto spēkratu neiegādāšanos uzskata par zināmu protestu. Galu galā, tieši Vācijas autobūves lepnums – Volkswagen – bija ierauts plaši izskanējušajā emisiju skandālā. Tiek norādīts – šī paaudze drīzāk fano par datu savienojamību un pārraides ātrumu, nevis zirgspēkiem. Daži tādējādi pat nekautrējas ieskicēt iekšdedzes dzinēja ēras beigas.

Rezultātā diez ko labi neizskatās Vācijas luksusa autoražotāju akciju dinamika. Piemēram, BMW akcijas cena gada laikā Frankfurtes biržā sarukusi par 16,5%, bet Daimler – par 8%. Pagaidām labāk klājies Volkswagen akcijai, kas gada laikā kļuvusi par piektdaļu dārgāka. Kopš savām aprīļa virsotnēm gan tā ir samazinājusies par 5%.

Jau ziņots, ka šādi laiki Eiropas auto industrijas lepnumiem var izrādīties ļoti izaicinoši. Tiem finansiālās grūtības uzglūn brīdī, kad jāveic milzīgas investīcijas jaunu pārvietošanās konceptu radīšanā. Papildu izaicinājumi saistīti ar pāreju uz jaunajiem, videi draudzīgajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem. Elektro un pašbraucošo auto izstrādi dažkārt ar dalītām jūtām uzņem daļa autoražotāju uzņēmumu investoru, lai gan kopējā saprašana, šķiet, ir, ka šajā spēlē nevar nepiedalīties, jo tad tiks «palaists garām vilciens». Šādas programmas patērē nozīmīgu daļu autoražotāju resursu, kas savukārt negatīvi ietekmē to spēju nopelnīt vairāk. Tajā pašā laikā tradicionālajiem autoražotājiem jākonkurē ar gandrīz vai katru sevi cienošu tehnoloģiju gigantu, kas arī grib nokost kumosu no nākotnes auto tirgus.