Lai zinātu nākamās tirgus noskaņojuma izmaiņas, ir jāzina, ko un un kad Tramps tvītos

Finanšu tirgus

Finanšu tirgus dalībniekiem jau kādu laiku jārēķinās, ka straujas cenu svārstības var izraisīt politikas veidotāju ziņojumi sociālajos tīklos. Slavenākais personāžs, kurš aktīvi piekopj šādu praksi, nenoliedzami ir ASV prezidents Donalds Tramps – viņš sevišķi iemīlējis izpausties ar Twitter starpniecību.

Tramps ir kolorīta personība, un diez vai viņš nākotnē gribēs mainīt savus šādus komunicēšanas ieradumus. Līdz ar šādu situāciju tirgus dalībnieki lauza galvu par to, kā pareizāk tirgot Trampa Twitter nelielos – maksimums 140 rakstu zīmju – paziņojumus pasaulei, kuriem mēdz būt ietekme gan uz obligāciju un akciju, gan izejvielu un valūtu vērtībām.

Piemēram, Financial Times raksta – ja esi ikdienas vērtspapīru tirgonis, tad vienkārši nevari neņemt vērā to, ko Twitter ieraksta Tramps. Ik pa laikam viņš ar šīs platformas palīdzību izpauž savu nostāju par tirdzniecības kariem, monetāro politiku vai citiem nozīmīgiem jautājumiem. «Tas finanšu tirgos ienes jaunu randoma faktoru. Fundamentālām ziņām vairs nav nozīmes. Lai zinātu nākamās tirgus noskaņojuma izmaiņas, ir jāzina, ko un un kad Tramps tvītos. Ja nav iespēja Trampam palūkoties pār plecu un redzēt, ko tieši viņš raksta savā telefonā, tad labākā stratēģija ir gaidīt tvīta parādīšanos un reaģēt tik ātri, cik vien iespējams,» spriedis, piemēram, Bloomberg komentētājs Džons Auters.

Piemēram, pagājušā mēneša sākumā Trampa tvīts par tirdzniecības sarunu saasināšanos ar Ķīnu aizsāka ASV Standard & Poor’s 500 akciju indeksa divu dienu kritumu gandrīz par 4%.

Dienā pa 10 tvītiem 64 miljoniem sekotāju

«ASV prezidenta piebildēm statistiski ir nozīmīga loma sagaidāmā cenu svārstīguma palielināšanā. Daudzi ASV prezidenta tvīti veltīti Federālo rezervju sistēmas un tirdzniecības saasinājumu adresēšanai. Piemēram, viņa nostāja pret tirdzniecības kariem var ietekmēt ekonomiku un tādējādi raisīt attiecīgu FRS politikas atbildi. Viss, sākot no gadījuma rakstura uzskatiem līdz šķietami formāliem politikas nodomiem, acumirklī tiek izplatīts ar šo sociālo mediju platformu. Rezultātā plaša aktīvu klāsta cenu dinamika arvien lielākā mērā saistīta ar prezidenta tvītiem,» klāstījuši ASV investīciju bankas JP Morgan eksperti, kas turklāt izveidojuši Volfefe indeksu, kas mēra Trampa ietekmi uz obligāciju tirgiem. Secināts, ka kopš 2018. gada no aptuveni 4 tūkst. ASV vadītāja tvītiem tirgus tendences obligāciju tirgū jūtami iespaidojuši 146 šādi izteikumi. Visbiežāk tas bijis tad, ja pieminēti vārdi Ķīna, miljardi un produkti.

Kopš savas ievēlēšanas 2016. gadā Tramps vidēji dienā tvītojis vairāk nekā 10 reizes. Viņam minētajā sociālajā tīklā ir vairāk nekā 64 miljoni sekotāju. JPMorgan atklāj, ka kopš 2016. gada analizējusi vairāk nekā 14 tūkst. ASV prezidenta tvītus, un lielākā daļa no tiem (85%) esot bijuši oriģināli ieraksti. Savukārt Bank of America Merrill Lynch samanījusi, ka dienās, kad Trams tvīto vairāk (jeb ir vairāk par 35 viņa tvītiem), akciju tirgos cenai esot tendence sarukt (ir bijušas dienas, kad Tramps notvīto arī visas 80 reizes). Savukārt dienās, kad ASV prezidents ir nosacīti kluss (ir vien aptuveni pieci viņa tvīti), akciju cenai esot tendence palielināties. Arī finanšu ziņu portāls Barron’s, veicot atsevišķu savu analīzi, izdarījis līdzīgus secinājumus – jo vairāk kādā dienā Tramps tvīto, jo vairāk sarūk akciju cena. Tiesa gan, tiek norādīts, ka parasti šiem tvītiem ietekme neesot ilgstoša un tie jāvērtē arī citu ziņu kontekstā.

Kopumā gan jāizceļ, ka pagaidām, neskatoties uz sociālo tīklu hiperaktivitāti, Tramps akciju tirgiem ir bijis ārkārtīgi veiksmīgs prezidents. Kopš 2016. gada vēlēšanām ASV fondu tirgus Dow Jones Industrial Average vērtība ir pieaugusi par 42%.

«Prezidenta tvīti kļuvuši tikpat ierasti kā baloži Ņujorkas ielās un kukurūzas lauki Nebraskā. Trampa tvītus vajadzētu likt tajā pašā kategorijā, kur ir ziņas par ekonomiku un citiem dienas jaunumiem. Citiem vārdiem sakot – investoriem vajadzētu sekot tiem līdzi, bet neaizrauties ar ieslīgšanu īstermiņa kritumu un kāpumu pētīšanā. Tā vietā tiem vajadzētu koncentrēties uz saviem ilgtermiņa mērķiem un veidot labi diversificētu portfeli,» piebilst finanšu uzņēmuma Invesco analītiķi.

Vēl arī cita ASV banku sektora giganta – Citigroup – eksperti nomanījuši, ka Trampa teiktajam minētajā mikroblogošanas platformā ir arvien lielāka ietekme uz valūtu vērtībām. Banka klāsta, ka pēc prezidenta tvītiem – sevišķi pēdējā laikā – vērojama paaugstināta cenu volatilitāte valūtu tirgū. Turklāt neesot vērojamas pazīmes, ka tirgoņi attiecībā pret šiem ASV prezidenta tvītiem būtu uzaudzējuši biezāku ādu. «Ir maz pierādījumu tam, ka tirgus no Trampa tvītiem būtu noguris. Drīzāk notiek tieši pretējais – pašas lielākās cenu izmaiņas pēc Trampa tvītiem notikušas tieši pēdējā laikā. Komplektā ar vēl smagākiem tvītiem par ASV FRS politiku un dolāra cenu nebūtu brīnums, ja tirgi pret Trampa ierakstiem kļūtu pat vēl jutīgāki,» klāsta minētās finanšu iestādes valūtu stratēģi. ASV prezidents aktīvi paudis pārliecību, ka ASV dolārs ir pārāk dārgs un ASV centrālajiem baņķieriem vajadzētu darīt daudz vairāk tā saucamo valūtu karu frontē (piesaukta pat ASV dolāra devalvācijas nepieciešamība).

Jau ziņots, ka šāda situācija vairākām pasaules bankām likusi atcelt praksi, kas paredz to darbiniekiem aizliegt lietot sociālos medijus. Šādi lēmumi pieņemti, lai tirgoņiem būtu pieeja tirgus cenas ietekmējošai informācijai. Trampa tvītiem uzmanību pievērš arī roboti, kas faktiski zibenīgi pēc kādas informācijas publicēšanas (piemēram, ekonomikas datu vai uzņēmumu iepriekšējā ceturkšņa finanšu atskaites publicēšanas) var veikt tirdzniecības darījumus. Šīs programmas ļoti ātri var identificēt to, ka sociālajos medijos tiek runāts par kādu konkrēto akciju. Tiesa gan, algoritmam jau grūtāk ir izsecināt to, vai, piemēram, kāds nestandarta, negaidīts D. Trampa tvīts konkrētajai akcijai nāk par labu vai sliktu vai vienkārši ir maznozīmīgs. Tiek norādīts, ka «unikālie Trampa tvīti mēdzot būt pārāk unikāli».

Finanšu izglītība Twitter platformā

Dažkārt dzirdams viedoklis, ka sociālo mediju analīze kļuvusi par trešo vērtspapīru tirgus analīzes balstu (tradicionāli tā ir fundamentālā analīze un tehniskā analīze), kas ļauj saprast to, kā domā pūlis. Šādas analīzes veikšanu balsta arī tas, ka bieži tradicionālās ziņu vietnes vairs nav pirmās, kur tiek uzzināts par kādiem būtiskiem jaunumiem. Šobrīd gan politikas noteicējiem, gan ļoti ietekmīgiem investoriem, gan citiem šīs jomas profesionāļiem ir iespējams sekot, piemēram, ar tā paša Twitter starpniecību. Tādējādi ātri var gūt unikālu ieskatu par kādu problēmu, iespēju, vērtspapīru utt.

Būtībā šī sociālo mediju platforma kļuvusi par to vietu, kur izpaužas arī daudzi no Volstrītas slavenākajiem un ietekmīgākajiem prātiem. Tie dalās savās pārdomās par investēšanu un, piemēram, atklāj, kādu informāciju tie lasa. Tas arī vienkāršam investoram ļauj mācīties un būt nosacīti tuvā saskarsmē ar šīs jomas guru un, kas nav mazsvarīgi, - par brīvu. Daži pat saka, ka šāda pieejamā informācija, ja tiek pienācīgi apgūta, vienā mierā var konkurēt ar augstskolas diplomiem.

Piemēram, The Wall Street Journal komentētājs Džeisons Cveigs to rezumējis tā: «Twitter nav tikai megafons tam, lai lielītos par sevi vai apvainotu savus ienaidniekus – īstus vai izdomātus. Visiem investoriem vajadzētu novērtēt to, ka daži no finanšu pasaules domātājiem šo sociālo mediju ir padarījuši par izglītības un jautrības avotu – tas, protams, ja seko pareizajiem cilvēkiem.»