Tehnoloģiju līderu akciju cena joprojām zem saviem pagājušā gada rekordiem

Finanšu tirgus

Šonedēļ par pasaules tehnoloģiju milžiem atgādinājusi Apple, kas prezentēja savu jaunāko viedtālruni - iPhone 11. Sākotnējā akciju mijēju reakcija uz Apple produkta prezentēšanas ballīti bija pozitīva, lai gan vēsture liecina, ka pēc šādiem jaunumiem šī uzņēmuma akcija mēdz nedaudz sagurt. Proti, mēneša laikā līdz paziņojumam par jaunu telefonu Apple akcijas vērtība vidēji vēsturiski ir pieaugusi par 4,6%. Savukārt mēnesi pēc tam tā vidēji sarūk par 0,7%. Iespējams, tas saistīts ar «pērc baumas, pārdod ziņas» fenomenu, kad tirgus dalībnieki pirms kāda notikuma attiecīgā scenārija varbūtību jau laicīgi mēdz ierēķināt finanšu aktīvu vērtībās. Tas arī nozīmē, ka uz pārliecības un cerību rēķina bieži cenas palielinās. Savukārt brīdī, kad notikums patiešām piepildās, daudzi tirgus dalībnieki izlemj fiksēt peļņu no agrākā pieauguma – pat, ja ziņas ir labas. Kopumā Apple akcijas vērtība mēnesi līdz šiem jaunumiem bija palēkusies par 6,6%, kas bija straujāk nekā kopējais ASV tirgus kāpums šajā laikā par 2,1%.

Neskatoties uz šādu priecāšanos par jauno Apple produkciju, pēdējais gads agrākajiem tirgus līderiem - lielo tehnoloģiju kompāniju akcijām – nav bijis tas pats spožākais. Tās īsti vairs nav spējušas tikpat lielā mērā kā agrāk aizraut akciju tirgus censoņus. Par pliekanāku šo uzņēmumu vērtspapīru sniegumu pamatā atbildīga pagājušā gada beigu daļa. Savukārt visu šo gadu šo uzņēmumu akcijas zaudējumus mēģina atspēlēt.

Investori uz lielo tehnoloģiju akciju veiksmes stāstu likmes likuši jau gadiem, un tas pamatā arī atmaksājies. Valdījusi pārliecība, ka šī sektora pārstāvji strauji spēs audzēt gan savus ieņēmumus, gan peļņu, neskatoties uz aktuālajiem ekonomikas pieauguma rādītājiem. Tiesa gan, pagājušā gada beigās šajā pārliecībā parādījās plaisa. Arī šogad daudz tiek spriests par ekonomikas bremzēšanos, tirdzniecības kariem (tas pats Apple lielu daļu no saviem produktiem saliek Ķīnā) un to, ka šādos laikos drīzāk kaut kur citur būtu jāmeklē patvērums. Proti, ja vēl pirms dažiem gadiem šie uzņēmumi tika saistīti gandrīz vai ar neizsmeļamu tālākas izaugsmes potenciālu, tad tagad tiek pētīts, kā tos ietekmē mazasinīgāka tautsaimniecība, augošas izmaksas, stingrāki regulējumi un valdību uzraudzības centieni.

Piemēram, Amazon.com akcijas vērtība, ja vērtē 12 mēnešu periodu, ir sarukusi par 8,4%, Apple – par 1,7% un Netflix – pat par visiem 20% (kompānija pirms kāda laika atklāja, ka pirmo reizi ASV sarucis tās pakalpojumu lietotāju skaits). Savukārt Alphabet akcijas cena ASV biržā gada laikā pieaugusi vien par 1,3%. Zināms izņēmums šādā termiņā ir Facebook, kura cena palēkusies par 12%. Šajā pašā laikā jāņem vērā tas, ka Facebook akcijai nedienas sākās ātrāk - 2018. gadā jūlijā, kad pasauli pāršalca ziņas par uzņēmuma privāto lietotāju datu izmantošanas pārkāpumiem, ko papildināja tas, ka kompānijas vadība, ziņojot par saviem iepriekšējā ceturkšņa finanšu rezultātiem, investorus brīdināja par potenciālām problēmām ar tālākiem izaugsmes tempiem. Patiesībā Facebook akcijas cena joprojām tiek tirgota gandrīz 15% zem savas 2018. gada vidus virsotnes.

Jāpiebilst, ka ASV Standard & Poor’s 500 akciju indeksa vērtība gada laikā palielinājusies par 5,3%. Pirms tam ierasts, ka šo tehnoloģiju līderu akciju vērtība aug krietni straujāk par kopējo tirgu.

Tā saucamās FAANG (Facebook, Apple, Amazon.com, Netflix, Google) grupas ietekme uz kopējo ASV akciju tirgu joprojām ir milzīga – šo uzņēmumu akcijas ir atbildīgas par piekto daļu no S&P 500 kapitalizācijas (lielākā daļa akciju indeksu mūsdienās veidoti tā, ka uz to vērtības izmaiņām būtiskāka ietekme ir kapitalizācijas ziņā milzīgākiem uzņēmumiem).