Populārais teiciens, ka dators ir vainīgs pie manas vājās redzes, ir aplams

Redze

Paši esam vainīgi, ka strādājam kā apmāti un neļaujam nedz sev, nedz acīm atpūsties, tik strikta ir dabiskas redzes skolotāja Vija Buša. Viņas zināšanu bagāžā ir kaudze ieteikumu un secinājumu, kas attiecas uz acu veselību un redzi. Rīgas 1. slimnīcas Arodveselības nodaļas optometriste Varvara Kuple norāda, ka pēdējā laikā no birojos strādājošajiem un citiem darba ņēmējiem ir daudz sūdzību par sausām, žūstošām acīm, graušanas sajūtu. Turklāt nereti gadās ielaistas redzes problēmas nezināšanas pēc. Proti, daudzi nemaz nenojauš, ka viņiem ir slikta redze, un brilles nelieto. Tomēr V. Buša ir pārliecināta, ka ikviens var saglabāt skaidru redzi un pat tikt vaļā no brillēm, taču tam ir nepieciešama, pirmkārt, pārliecība, ka tas ir iespējams, un, otrkārt, ir jāpiestrādā.

Pārāk ilgi šķībi, greizi

«Pārāk ilgi sēžam līki, šķībi, greizi, tādējādi bremzējot asinsriti, savelkot muskuļus. Daudzi, kuri visu dienu sēž pie datora, vienkārši nezina, ka ik pēc pusstundas ķermenis jāatpūtina,» teic V. Buša. Viņas zelta likums un ieteikums ir ik pēc pusstundas viendabīga darba izkustināt acis, skatoties tuvu un tālu, kā arī allaž neaizmirst tās mirkšķināt. Noturēt labu redzi ļoti palīdz pietiekami dziļa elpošana, jo acīm vajadzīgs vairāk skābekļa nekā pārējām ķermeņa daļām. Tāpat jāatceras sēdēt pie datora ar taisnu muguru un ne pārāk noliektu galvu. Ir arī kāds sens, labi zināms un vērtīgs vingrinājums acu atpūtināšanai, ko sauc par palmingu. Ja to apgūst un regulāri veic, acīm tiek dots fantastisks atslābinājums. «Tā visa rezultātā cilvēki patiešām varētu dzīvot bez brillēm, jo populārais teiciens, ka dators ir vainīgs pie manas vājās redzes, ir aplams. Liela nozīme ir arī uzturam, bet tieši redzei ļoti kaitīgs ir mazkustīgums, un tad nāk cukurs, milti, tauki,» min V. Buša, kura savā dzīves gājumā iztiek bez brillēm. Tiesa, vienubrīd redze sašķobījusies, taču viņa to sakārtojusi, un redzes skolotājai nav ne mazāko šaubu, ka tas ir iespējams. Savukārt atšķirībā no daudziem mediķiem V. Buša neiesaka piespiedu acu bolīšanu uz riņķi. To var darīt cilvēki, kuriem ir laba redze, bet ļoti tuvredzīgi ļaudis, kuriem acu muskuļi ir saspringti, savilkti, tā var ieplēst lēcu. Acīm nedrīkst būt nevienas piespiedu kustības.

Vājākais padodas

Kā mūsdienu aktuālo redzes bendi V. Buša piesauc pārlieku ilgu lūkošanos mobilā telefona ekrānā. Tas nozīmē ne vien ilgstošu galvas noliekšanu un līdz ar to arī negatīvu ietekmi uz galvas asins apgādi, bet, tā kā telefonam ir pārlieku mazs ekrāns, tajā bieži un ilgi skatoties pārejam uz vienas – dominējošās – acs izmantošanu, jo divas tur nav vajadzīgas. Parādās tā saucamā vājākā acs, kas turklāt kļūst vēl slinkāka, pasliktinoties redzei. Acs var slinkot pat tik tālu, ka sāk šķielēt uz āru. Tā ir nopietna problēma, ko pasaulē jau atpazinuši, bet pie mums vēl par to plaši nerunā.

Lai dabiski atjaunotu redzi, pats pirmais ir acu atpūtināšana, pareiza stāja un elpošana, kas ir skābeklis un asinsrite. Ja tas tiek bremzēts, acs saņem mazāk barības vielu un netiek aizvadītas šūnu darbības atkritumvielas. Ir vēl kāda svarīga komponente, proti, viegla visa uztvere, ko redzam, kas nonāk mūsu redzes lokā. Te nav runas, ka jācenšas kaut ko saskatīt, bet gan jāļauj tam notikt ar smaidu, atslābinājumu. Tas ir attieksmes jautājums. V. Buša rezumē: «Vienkārši brīvi skatāmies. Atbrīvota, pieņemoša attieksme pret visu, kas notiek apkārt, un laba fiziskā forma vien ir liela daļa no uzvaras pār dažādām kaitēm.»

Sešu metru likums

Arī V. Kuple uzsver, ka nedz dators, nedz grāmata nevar sabojāt redzi, atšķirībā no to nepareiza lietojuma. Jāpievērš uzmanība pie datora pavadītajam stundu skaitam, attālumam no ekrāna, telpu apgaismojumam, burtu lielumam un tamlīdzīgiem faktoriem, jo organisms allaž atbild uz konkrētu sasprindzinājumu. «Arī tad, ja sēdēsim astoņas stundas pie grāmatas vai kāda rasējuma, acis būs nogurušas. Pārtraukumam jābūt vismaz reizi stundā, acis jāizvingrina, jāmirkšķina, jāatslābina, paskatoties tālumā. Turklāt – tālāk par sešiem metriem. Tikai tad acis sāk atslābināties. Nederēs skats uz blakus esošo kolēģi,» smaida optometriste. Viņas lauciņš ir arī darba ņēmēju obligātās veselības pārbaudes. Tāda redzes pārbaude ilgst 10–15 minūtes, kad tiek pārbaudīta acs gaismas laušanas spēja jeb refrakcija, acu spiediens, priekšējā virsma un redzene pārbaudē ar šauru zīlīti. Tiek arī uzklausītas sūdzības un izvērtēta briļļu nepieciešamība, ja to nav. Tā ir pilna apskate bez pilināšanas, ko ikvienam vecumā līdz 40 gadiem vajadzētu reizi gadā, bet pēcāk, vadoties pēc ārsta norādījuma, iespējams, biežāk.

Vienas un tās pašas sūdzības

Redzes pārbaude nepieciešama gan tiem, kuri strādā ar datoru un kam noslogota redze, gan, piemēram, profesionāliem šoferiem, no kuru skaidras redzes atkarīga arī citu cilvēku drošība. Jāatrāda acis arī tiem, kuri strādā ārā, jo viņu redzi var ietekmēt pavisam citi specifiski darba apstākļi – vējš, saule, smiltis, netīrumi. Taču pacienti sūdzas par vienu un to pašu, tikai dažādu apstākļu dēļ. Grūti spriest par redzes problēmu dinamiku un statistiku, jo sūdzībām ir sezonāls raksturs. Gada tumšajos, aukstajos mēnešos to ir vairāk, kad, pilnīgi iespējams, pieslēdzas psiholoģiskais faktors. Taču V. Kuple atzīst, ka nereti darba ņēmēji, kā saka, ierodas ķeksīša pēc, taču sarunas gaitā tomēr sūdzības atklājas. Obligātā veselības pārbaude veicama vien reizi trīs gados, un šajā laikā daudz kas var mainīties. «Cilvēks taču nejūt, ka paaugstinās acu spiediens. Tālab notiek «atsijāšana» – kuram vajadzīga nopietnāka pārbaude un kurš var turpināt strādāt,» piebilst V. Kuple.

Viņas ieteikums ir pievērst uzmanību bērnu acu veselībai, kad augošā organismā, acīm attīstoties, tiek ielikts pamats, kas notiks, kļūstot pieaugušam. «Ja cilvēks visu dzīvi bijis ar brillēm, tad tās, visticamāk, nekur nepazudīs, jo tāda acs izaugusi jau pusaudžu laikā. Taču pēc 20 gadu sasniegšanas acij nav jāmainās. Pieaugušam cilvēkam ar veselām acīm redze nevar pasliktināties. Ja ir veselīgs dzīvesveids, uzturs, šķidruma uzņemšana pietiekamā daudzumā, nekas papildus nav jādara, lai redze nemainītos uz slikto pusi. Citādi ir, ja piemeklē kādas kaites, piemēram, cukura diabēts, paaugstinās asinsspiediens, tad komplektā var parādīties acu slimības, kas noved pie redzes pasliktināšanās. Cilvēks ir viens liels kopums,» piebilst V. Kuple. Viņa paskaidro, ka izmaiņas, kas notiek pēc 45 gadu vecuma, pārsvarā saistītas ar tuvuma redzi, un tā ir normāla norise 100% iedzīvotāju, kas netiek uzskatīta par kaut ko sliktu vai nepareizu.

Apmaksā uzņēmums

Kārtību, kā notiek obligātās veselības pārbaudes (OVP), nosaka Ministru kabineta (MK) noteikumi. Tā nepieciešama personām, kuras ir nodarbinātas vai plāno strādāt vietā, kur viņu veselības stāvokli ietekmē veselībai kaitīgie darba vides faktori, piemēram, spožs apgaismojums, kas var kaitēt redzei. Nosūtot darbinieku uz OVP, darba devējam jāaizpilda OVP karte, kur jānorāda darba vidē pastāvošie veselībai kaitīgie darba vides faktori vai darbs īpašos apstākļos. Arodslimību ārsts, sniedzot atzinumu par nodarbinātā veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam, veselības pārbaudes kartē obligāti norāda ieteikumus nodarbinātā veselības aizsardzībai darba vietā, piemēram, nosakot redzes korekcijas līdzekļu nepieciešamību darbam ar datoru. Par to visu informē Valsts darba inspekcijas (VDI) Sadarbības un attīstības nodaļas vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos Megija Ekkerte. OVP ir obligāta arī pirms darba tiesisko attiecību nodibināšanas. Periodisko OVP biežumu regulē MK noteikumi.

Darba aizsardzības likums nosaka, ka izdevumus, kas saistīti ar nodarbināto OVP, sedz darba devējs, bet par pārbaudēm pirms stāšanās darbā pēc savstarpējas vienošanās maksā attiecīgā persona no saviem līdzekļiem vai darba devējs. Piemēram, AS Latvijas valsts meži darba aizsardzības vadītājs Edmunds Nastajs informē, ka darbiniekiem periodiski jāveic obligātās veselības (tostarp redzes) pārbaudes. Ja ir darbs ar datoru – reizi trijos gados, kam pakļauti aptuveni 70% no turpat 1100 uzņēmuma darbinieku. Šīs vizītes pie arodārstiem apmaksā uzņēmums.