Indeksu fondi pēc apmēra pārspēj tradicionālos fondus

Finanšu tirgus

Pasaules līdzekļu pārvaldīšanas industrijā pēdējos gados turpinās sava veida revolūcija. Fondu pārvaldītājus, kas klientiem bieži sola panākt labākus rezultātus ar konkrētu vērtspapīru izvēlēšanos, izkonkurē pasīvie indeksu fondi. Iegādāties šādus biržā tirgotos fondus (Exchange traded fund jeb ETF) ir viegli, un turklāt to turēšana bieži saistās ar zemākām pārvaldīšanas maksām.

Pasīvās investēšanas triumfu nupat iezīmējusi situācija, kad pirmo reizi vēsturē šādu ASV bāzēto indeksu fondu aktīvu apmērs pārsniedzis aktīvo fondu aktīvu apjomu. Būtībā turpinās jau gadiem vērojamā tendence, kad indeksu fondi atņem tirgus daļu tradicionālajai fondu industrijai.

Proti, augustā ASV kādam indeksam sekojošo fondu aktīvu apjoms sasniedzis 4,27 triljonus ASV dolāru. Tikmēr aktīvi menedžētie fondi pārvaldījuši līdzekļus 4,25 triljonu ASV dolāru apmērā, liecina Morningstar aplēses. Mēneša laikā investori ASV ETF virzienā pludinājuši 90 miljardus ASV dolāru, bet no aktīvajiem fondiem nopludinājuši gandrīz 125 miljardus ASV dolāru.

Mazākas izmaksas

Šī tendence pastiprinājās pēc iepriekšējās globālās finanšu krīzes, kad pamatīgi apdedzinājās ļoti daudzi vērtspapīru mijēji. Aktīvie fondu menedžeri ilgstoši ir solījuši, ka tiem labāk klāsies tieši tajos brīžos, kad finanšu tirgū palielināsies svārstības un cenas saruks, kas tiem radīs izdevību daudzus nenovērtētus finanšu aktīvus iegādāties lētāk. Pasīvā ieguldīšanas stratēģija patiešām neļauj mazināt cenu krituma negatīvo ietekmi uz ieguldījumu vērtību (jo notiek akla sekošana kādam tirgus indeksam). Šajā pašā laikā jāteic, ka arī lielai daļai aktīvo fondu pārvaldnieku pagaidām, neskatoties uz minētajiem solījumiem, nav, ar ko lepoties. Lielākā daļa no tiem – sevišķi ilgtermiņā - turpina atpalikt no kopējā tirgus - tā paša ASV lielas kapitalizācijas uzņēmumu akciju Standard & Poor’s 500 indeksa, kam savukārt pa lēto seko pasaulē pat populārākais ETF - SPDR S&P 500 ETF Trust (tā aktīvi pārsnieguši 275 miljardu ASV dolāru atzīmi). Tā pārvaldīšanas maksa ir vien 0,09% apmērā no ieguldītajiem aktīviem. Arī nākamie lielākie šādi fondi pēc aktīvu apjoma - iShares Core S&P 500 ETF un Vanguard S&P 500 ETF - kopē S&P 500 indeksu. Katrā ziņā jautājums – kādēļ man maksāt vairāk par tradicionālajiem fondiem, kas pārsvarā atpaliek - pēdējos gados bijis visai aktuāls.

Bloomberg piebilst - pašlaik daudzu ASV biržā tirgoto fondu pārvaldīšanas maksa ir vidēji 10 ASV dolāra centi uz 100 dolāriem. Salīdzinājumam – aktīvi pārvaldītajiem fondiem tā vidēji esot 70 centi uz 100 ASV dolāriem. Augstākas izmaksas tiem ir saprotamas, jo veselām komandām ir jāpieliek pūles, lai mēģinātu investoriem nodrošināt augstāku atdevi, nevis vienkārši kopētu kāda indeksa uzvedību, lai ko tas arī darītu. Arī aktīvo fondu industrija cērp pārvaldīšanas maksas. Tiesa gan, to izmaksām esot augstākām, tiem konkurētspējīgiem bieži ir palikt grūtāk. Sevišķi tādā brīdī, kad pasīvo fondu pārvaldīšanas milži raugās uz veidiem, kā savu ETF pārvaldīšanas maksu vispār tuvināt nullei (cenu dempinga stratēģija). Lielākie pasaules līdzekļu pārvaldnieki (BlackRock, Vanguard Group un State Street, kas turklāt kopā ir paši lielākie akcionāri jau gandrīz visām ASV Standard&Poor’s 500 kompānijām) kļuvuši tik milzīgi, ka pienācīgi tiem ļauj pelnīt pat ļoti mazas komisijas.

Būvē ap ETF

Tāpat industrijas pārveidošanos sekmē dažādu finanšu padomdevēju ieteikumi, kas bieži vien klientu portfeļus būvē tieši ap indeksu fondiem. Viens ir tas, ka fondu klāsts pēdējā laikā kļuvis ļoti liels (bezmaz vai katrai tendencei – varbūt pat eksperimentālai fantāzijai - ir pa indeksam; turklāt indeksu apmērs jau pārspēj tirgoto akciju skaitu). Tāpat, lai gan tas ierobežo, ko klients var iegūt (vairāk par pašu indeksu nenopelnīsi), tas arī ierobežo ieguldījumu risku. Bieži vien šādi fondi jau iegulda veselā uzņēmumu kopumā, kas nozīmē, ka visa nauda netiek likta uz vien dažu vērtspapīru veikumu (pat kādiem tirgus līderiem kādā brīdī var klāties plāni). Protams, ETF daļu iegādāšanās nav garantēta veiksmes atslēga, jo investors ar šādiem fondiem joprojām nav pasargāts no tipiskām ieguldīšanas kļūdām – arī šie fondi tiek tirgoti pārāk bieži un, gluži kā par spīti, nepareizajos brīžos.

Šos pašus ETF arvien lielākā mērā nekautrējas izmantot institucionālie investori (arī Latvijā), kuri tādējādi saviem klientiem var piedāvāt zemākas pārvaldīšanas masas.

Jau ziņots, ka finanšu pasauli pēdējo gadu laikā pāršalcis pieņēmums, kas paredz, ka aktīvie līdzekļu pārvaldītāji nespēj pietiekami labi izvēlēties akcijas – vismaz tik labi, lai attaisnotu to prasītās augstās komisijas. Tāpat situācija, ka lielie pasīvo fondu pārvaldnieki, mazinot ETF pārvaldīšanas izmaksas, cīnās par klientiem, pārsvarā uzskatāma par izdevīgu ieguldītājiem - to maciņos paliek vairāk līdzekļu.