Lolojumdzīvnieku preču tirdzniecība un saistīto pakalpojumu bizness ar katru gadu attīstās

Nišas produkti

Tā novērojis veterināro veikalu, klīniku un aptieku tīkla SIA Pet City valdes loceklis Aivars Tihane.

«Suņus vairāk skolo un zināmā mērā uztver kā ģimenes locekļus. Vairs nedominē viedoklis, ka suns ir sargs ar konkrētu funkciju, kurš dzīvo būrī un kam divreiz dienā dod ēst. Tie vairāk ir mīļdzīvnieki, ģimenes locekļi,» viņš saka.

Arī kinoloģe un IK Dod man ķepu! vadītāja Kristīne Leja pauž, ka pirms 14 gadiem, kad viņa sāka nodarboties ar suņu pieskatīšanu, Latvijā lielākoties suņi bijuši nesocializēti, neaudzināti un agresīvi. Savukārt pēdējos gados ir tendence, ka suņi kļuvuši vairāk socializēti, draudzīgāki gan pret cilvēkiem, gan citiem suņiem. K. Leja to saista ar to, ka mainījusies daudzu cilvēku attieksme un mūsdienās suns nav vis dusmīgs sargs pie ķēdes, kā tas bija agrāk, bet ir kļuvis par ģimenes locekli, mīluli, bērnu. Par tiem vairāk rūpējas, tos socializē, ved uz apmācībām.

«Mīļdzīvnieki ir īpaši – no vienas puses, tas ir ģimenes loceklis, bet, no otras puses, dažādās situācijās dzīvnieks pats par sevi nevar parūpēties, tāpēc mums ir liela atbildība. Mūsu koncepcija paredz nevis ārstēt, bet vispirms diagnosticēt un tad ārstēt. Mums ir laboratorija, ultrasonogrāfija, rentgens un dakteri, kuri māk strādāt ar sniegto informāciju. Dzīvnieki nemāk stāstīt, kur viņam sāp, var redzēt tikai pazīmes un problēmas izpausmes. Informācija ir būtiska, tā paceļ ārstēšanas kvalitāti,» uzsver A. Tihane.

Visā Baltijā

SIA Pet City ir Igaunijas kompānijas Magnum AS veterinārijas biznesa virziena kompānija. Uzņēmumā ietilpst arī Baltijas aptieku ķēde Apotheka un farmācijas vairumtirdzniecības virziens Magnum Medical. Pet City formātā uzņēmums ir tikai nepilnus divus gadus. Pirms tam tās bija veterinārās aptiekas ar nedaudz citādu koncepciju, un tās atradās SIA Magnum veterinārija paspārnē. Pašlaik Pet City Latvijā ir 12 veikali un četras klīnikas, trīs veikali atrodas ārpus Rīgas – Ķekavā, Valmierā un Tukumā. Kopumā Pet City Baltijā ir vairāk nekā 30 veikali, no kuriem četri ir Lietuvā un 12 Latvijā.

«Mums kā augošam uzņēmumam vēl daudz kas darāms. Noteikti turpināsim attīstīt veikalu tīklu. Visā Baltijā esam augšanas fāzē un noteikti neesam paspējuši sasniegt visu, ko gribētu. Latvijā mūsu koncepcija ir kaut kas jauns. Pārsvarā Latvijā cilvēki meklē, kur kaut ko dabūt lētāk. Mēs galīgi nepozicionējam sevi kā vislētāko, bet neesam arī dārgi. Citiem lielākiem nozares spēlētājiem ir augstāks uzcenojums, izmantojot savu tirgus spēku un lēti iepirktās preces. Tie pārdod par vidēju cenu, bet uzcenojums ir ļoti liels. Mēs labāk precēm uzliekam zemu uzcenojumu un ar laiku pieradināt cilvēkus pie kvalitātes,» klāsta A. Tihane.

Viss kopā

«Attīstām koncepciju, lai mums būtu pēc iespējas vairāk dažādu pakalpojumu. Jaunākajos veikalos mēģinām piedāvāt visu vienkopus, piemēram, jaunajā tirdzniecības centrā Akropole mums ir veikals ar suņu un kaķu frizētavu un arī suņu treniņlaukums. Savu pilno koncepciju attīstām kopā ar klīniku un viesnīcu. Piemēram, mūsu centrā pie Viesturdārza ir visas jaunākās un mūsdienīgākās tehnoloģijas, pilns pakalpojumu klāsts. Principā te nevajadzētu būt nekam tādam, kā varētu trūkt dzīvnieku klīnikā. Protams, arī veikals ir liels, to attīstām kā tādu mērķa punktu. Tirdzniecības centros ir drusku citādi, jo tur ir konstanta cilvēku plūsma, kas redz veikalu, bet šis centrs ir vairāk kā konkrēts galamērķis, kas cilvēkiem jāsasniedz,» saka A. Tihane.

250 tūkstoši mēnesī

A. Tihane norāda, ka uzņēmumam vēl ir īsa vēsture un kopš pērnā gada maija līdz šī gada maijam apgrozījums ir palielinājies par 1150%. Tas ir loģiski izskaidrojams, jo uzņēmums piedzīvoja strauju izaugsmi. «Tagad esam sasnieguši līmeni, kur mēneša apgrozījums ir ap ceturtdaļmiljonu, un mēs to turpinām audzēt. Es neteikšu konkrētus mērķus, jo tas atkarīgs no tā, cik veikalus atvērsim. No šī viedokļa savu attīstību neesam beiguši,» viņš norāda. No finanšu skatpunkta sākums ir diezgan smagnējs, bet tas jau bija prognozēts. Tam ir vairāki iemesli – ir nepieciešams vairāk laika, lai piedāvātu citādu produkciju nekā to, pie kā Latvijas klients ir pieradis, un arī iedzīvotājiem nav pārāk augsta pirktspēja. «Daļa cilvēku ir pieraduši vajadzīgo meklēt pie neoficiāliem tirgotājiem un lēti. Katram ir pazīstams vetārsts vai vieta, kur nopirkt barību lielos maisos par puseiro lētāk,» tirgus specifiku iezīmē A. Tihane.

Vaicāts par investīcijām, viņš konkrētus skaitļus nenosauc. «Investīcijas ir diezgan lielas, jo plāni mums ir ilglaicīgi. Mūsu pieeja ir pamatīgi investēt un pieradināt cilvēkus pie tā, ka veikalam nav jābūt kā tirgus placim,» piebilst A. Tihane.

Jauninājumi no mazajiem

K. Leja vērtē, ka šobrīd zooveikalu tīklu tirgus līdera pozīcijās ir Dino Zoo. «Līdz ar to tas nosaka gan preču piedāvājumu, gan cenu līmeni. Tā kā šis veikalu tīkls ir ļoti daudzās vietās, bieži nav citu izvēles variantu kā vien iegādāties preces šajā veikalā. Ir arī citi zooveikalu tīkli un atsevišķi mazi tirgotāji, bet tie ir krietnā mazākumā. Protams, ir iespēja pasūtīt zoopreces internetā, taču tas ne vienmēr ir praktiski un ērti, īpaši, ja prece ir vajadzīga uzreiz,» viņa spriež. Arī garšvielu uzņēmuma Manas garšas vadītājas Baibas Grīnbergas vērtējumā dzīvnieku preču lielveikalos piedāvājums ir diezgan vienveidīgs un jauninājumus bieži vien ievieš mazie veikaliņi, piemēram, pēdējā laikā tajos parādās svaigā barība. Vasaras sākumā garšvielu uzņēmums Manas garšas nāca klajā ar jaunu produktu līniju – barības piedevu lolojumdzīvniekiem. Šobrīd sortimentā ir trīs produkti, ko domāts pievienot pie jēlas gaļas vai subproduktiem, kā arī citos mājās gatavotos ēdienos, piemēram, kotletēs vai biezputrās – gluži tāpat kā cilvēku ēdieniem.

«Principā jau dzīvnieki slimo ar to pašu, ar ko cilvēki, – pilsētas lolojumdzīvnieki tiek pārbaroti, ir mazkustīgi, tiem ir liekais svars un sirds un asinsvadu slimības. Tāpēc tiem vajadzīgs pielāgots uzturs,» uzsver Baiba Grīnberga. Pircēju interese šobrīd ir pietiekama, bet, kaut arī atsauksmes ir labas, vēl jāstrādā ar veterinārārstiem, jo cilvēkiem ir daudz neskaidrību par produktu.

Stiprina pozīcijas

Lielākie spēlētāji Latvijas tirgū ir Dino Zoo (SIA Zoo Centrs), Zoo Centrs (SIA Kila) un Zoo Zone (SIA Komeks). A. Tihane teic, ka pēc veikalu tīkla apgrozījuma Igaunijā Pet City 2017. gadā bija otrajā vietā un turpina stiprināt savu pozīciju. Tur tirgus ir sadrumstalotāks un ir viens izteikts līderis – lietuviešu Kika, kam ir dzīvnieku preču veikalu zīmols Zoo Planet. «Igaunijā ir diezgan daudz mūsu lielo veikalu un tirdzniecības jauda uz vienu vienību ir relatīvi lielāka. Esam jau pietiekami ilgi strādājuši, klienti ir pieraduši, koncepcija strādā, apgrozījums ir apmierinošs,» saka A. Tihane.

Savukārt Lietuvā uzņēmums ir mazāk pārstāvēts, un tur ir divas klīnikas, kopā četri veikali. «Attīstība vēl priekšā. Visi Latvijā zina Apotheka, Igaunijā mums arī ir liels tīkls, bet Lietuvā tikai vasarā atvērām pirmo Apotheka aptieku mazliet vairāk ar ievirzi uz skaistumkopšanas produktiem. Kā grupa Lietuvā esam relatīvi mazāk zināmi, taču veikali, kas tur ir, strādā diezgan labi, ir uzņēmuši apgriezienus,» saka A. Tihane.

Ar trūkumiem

Vaicāts, vai šajā biznesā Igaunijā un Latvijā ir kādas atšķirības, A. Tihane norāda, ka dažādi ir cilvēku ieradumi. Atšķiras tas, ko viņi meklē dzīvnieku preču veikalā, kas patīk vai nepatīk. Arī biznesa vide ir citāda. «Nebūšu oriģināls un teikšu, ka Latvijā biznesa vidē ir vairākas jomās, kur vēl ir trūkumi. Mēs kā apjomīgas grupas pārstāvji un baltais uzņēmums jūtam, ka pat lielas kompānijas var atļauties maksāt algu aploksnē, neizpildīt visas prasības. Tas apgrūtina darbu. Skatoties statistikā, vēl pirms pāris gadiem bija veterinārās klīnikas, kur vidējā alga, ieskaitot augsti specializētus dakterus, bija 500 eiro mēnesī. Skaidrs, ka labs veterinārārsts par tādu algu nestrādā,» viņš akcentē. Igaunijā vairs nav daudz tādu uzņēmumu, kas riskē ar nodokļu nemaksāšanu, bet Latvijā arvien varot atrast uzņēmumu interneta vietnes, kur pirmajā lapā rakstīts, ka pieņem tikai skaidru naudu. «Tas par šo to liecina. Tomēr situācija mainās uz labo pusi, arī mums tajā ir sava loma,» spriež A. Tihane.

Izpratni var uzlabot

No Pet City veikalu apgrozījuma 2/3 veido dažāda veida ēdamu lietu tirdzniecība – ne tikai standarta barības, bet arī kārumi un specializētie produkti ar konkrētu mērķi, piemēram, barība, kur līdz minumam samazināti alergēni. «Cilvēki paši zināmā mērā izvēlas un koriģē savu uzturu, bet dzīvnieks nestāsta, ko viņam vajag. Tas ir jāzina īpašniekam. Mēs gribam palīdzēt dzīvniekiem, izglītojot īpašniekus. Ir klienti, kuri visu labi zina, paši pēta, ir ar viedokli, bet tādu ir stiprs mazākums. Vajadzētu arī pārējiem palīdzēt apgūt pamatus,» teic A. Tihane.

Viņš uzskata, ka nav jomas, kur nevarētu uzlabot vidējās zināšanas. Ir izplatīta attieksme, ka mājdzīvniekiem galvenais ir ēdiens un guļvieta, bet, kad suns reizēm kaut ko sagrauž, kļūst grūtsirdīgs, neēd, neguļ vai atstāj istabā peļķīti, tas bieži vien aprobežojas ar aizrādījumu slikts suns. A. Tihane uzsver, ka šādai uzvedībai ir daudz dziļāks pamatojums.

«Suņu gadījumā lielākā vērtība ir tā, ka viņi ir ļoti patiesi un cilvēks dabū pretī tieši to, ko iedod, – emocijas, uzmanību, mīlestību, darbu, personību. Igauņiem pat ir sakāmvārds – kāds suns, tāds saimnieks. Tam ir dziļš skaidrojums, tas neattiecas tikai uz izskatu. Pasaulē pašlaik daudzi sāk saprast suņu psiholoģiju un cik liela vērtība ir tā, ka var iegūt pilnīgi godīgu atgriezenisko saiti. Kaķu gadījumā ir mazliet sarežģītāk, tiem ir savs domāšanas veids,» viņš teic. Pet City ir suņu uzvedības speciālisti, kuri nopietni strādā ar šiem jautājumiem, novēro dzīvniekus, konstatē problēmas un novirzies no vēlamā, konsultē īpašniekus.

Uz veikalu kopā

Pet City veikalus drīkst apmeklēt kopā ar mājdzīvniekiem. «Ārzemēs ir standarts, ka ar labi audzinātu mājdzīvnieku, kādi pašlaik visiem lielākoties ir, var brīvi staigāt pa lielveikalu, ne tikai koridoriem, un neviens klientu nedzen prom. Neviens nestaigā apkārt ar sargsuņiem, bet gan tādiem, kas ir attiecīgi izmācīti un māk uzvesties. Lielākoties Latvijas tirdzniecības centri aprobežojas ar to, lai suns ir līdzi somā vai klēpī, katrā ziņā nestaigā pats apkārt, lai nekam nepieskaras. Tiklīdz suns ar četrām kājām ir uz zemes, visiem uzreiz piemetas alerģija un šķiet, ka viss uzreiz ir netīrs. Es teiktu, ka daudzi suņi ir tīrāki nekā daži apmeklētāji, īpaši – labi aprūpēti suņi,» pauž A. Tihane. Viņa skatījumā, dzīvnieku uzvedības problēmas ir pagātne, saimnieki savus mīluļus pazīst un māk aprūpēt. Drīzāk riska faktors varētu būt cilvēki – var gadīties, ka kāds bērns pieskrien un metas ap kaklu un suns nobīstas vai domā, ka uzbrūk viņa saimniekam.