Likmi ved dziļāk mīnusos un atkal restartēs likviditātes drukāšanu; eksperimentus viennozīmīgi nevērtē

Ekonomika un finanšu tirgus

No Eiropas Centrālās bankas (ECB) šā mēneša vidū tika gaidītas lielas ziņas jeb izšķirīga atbilde uz neskaidrību un nepārliecinošāku ekonomiku. Šoreiz, šķiet, iztika bez nosacītiem sarūgtinājumiem, ja vērtē lēmumu kopējo apmēru, – reģiona depozītu likme bankām tika apcirpta par 10 bāzes procentpunktiem līdz -0,5%, un no novembra tiks atsākta tā saucamā kvantitatīvā mīkstināšana (QE). Tās ietvaros ECB katru mēnesi uzpirks vērtspapīrus 20 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Šāda pamatīga ECB monetāro stimulu doza liek domāt, ka ekonomikas sildīšanas stadijā iestāde atradīsies vēl gadiem. Tādējādi iestādes šefs Mario Dragi šo amatu atstās, jaunajai bankas vadībai nododot ļoti zīmīgu mantojumu – vēl negatīvākas likmes un likviditātes drukāšanu bez formāla beigu termiņa. M. Dragi uzsvēra, ka šī programma turpināšoties «tik ilgi, cik nepieciešams». Daži ironizē, ka ECB realizēs «kvantitatīvo mīkstināšanu bezgalība» un iestādes moto no «lai ko tas arī prasītu» drīzāk pārvērties par «lai cik ilgi tas arī prasītu». Tā ir vārdu spēle pēc M. Dragi, šķiet, pašas slavenākās «lai ko tas arī prasītu» runas. Toreiz 2012. gadā bija parādījušās nopietnas bažas par monetārā reģiona vienotību. ECB vadītājs tad ar savu šādu dzelžainu «lai ko tas arī prasītu» solījumu plaukstošajiem apokalipses scenārijiem gluži vai norāva stopkrānu (finanšu tirgus viņam noticēja).

Pozitīvais ar negatīvo

M. Dragi termiņš šajā amatā iztecēs jau oktobrī, un šobrīd tiek paredzēts, ka pēc viņa šajā krēslā sēdīsies Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja Kristīne Lagarda. Tiek lēsts, ka viņa vairāk vai mazāk varētu turpināt «Supermario» uzņemto kursu.

Ne viss gan iet, kā smērēts. ECB eksperimentālajai monetārajai politikai ir nopietna opozīcija, kas, iespējams, nav ļāvusi relaksēt ECB vērtspapīru iegādes noteikumus. Pret QE restartēšanu iestājušies Vācijas, Francijas, Nīderlandes, Austrijas un Igaunijas centrālo banku vadītāji. Var spekulēt, ka arī mūsu valstij šādi stimuli nebūt šobrīd nav nepieciešami. Minētās tautsaimniecības kopā ir atbildīgas aptuveni par pusi no visas kopējās reģiona ekonomikas un arī iedzīvotāju skaita. Jautājumi ir saistīti ar to, cik ECB vispār vēl var uzpirkt, ja nemaina savus līdzšinējos vērtspapīru iegādes nosacījumus. Šobrīd ECB var uzpirkt trešo daļu no kāda valsts parāda. Tiek rēķināts, ka ECB visus atļautos vērtspapīrus tādējādi varētu būt uzpirkusi jau deviņu līdz 12 mēnešu laikā no šā brīža. Šo limitu mainīšanai, protams, vēl ir laiks.

Daudz jautājumu saistīti vēl ar ECB stimulu efektivitāti. Ne visiem ir pārliecība, ka ECB rosīšanās būtiski palīdzēs ekonomikai. Salīdzinājumam tiek piesaukts Japānas scenārijs – šīs valsts tautsaimniecība un inflācija ilgstoši stagnējusi, pat neskatoties uz ļoti sildošu monetāro politiku.

Vēl tiek norādīts, ka tik agresīva stimulēšana tagad nozīmē, ka ECB būs ļoti grūti apkarot kādas jaunas vai papildu nepatikšanas nākotnē. Būtībā iestāde visu laiku – «jau gadiem un vēl gadiem» – atradīsies ekonomikas stimulēšanas stadijā, un, atnākot recesijai, tai munīcija, lai tad šautu pretī sarežģījumiem, var būt slapja vai nebūt vispār. Pagaidām «dažādajā eirozonā kopā» recesijas nebūt nav, un arī nākamgad pati ECB paredz reģiona IKP pieaugumu par 1,2%. Vēl arī ir risks, ka blakusefekts aktuālajai politikai ir aktīvu cenu burbuļi, kuru plīšana, ja tas tā būs, var radīt ļoti nepatīkamas sekas.

Lielāka negatīva likme bankām nozīmē, ka tās par savu lietā nelikto naudu samaksā vairāk, kas apdraud to spēju pelnīt, ja tās visiem saviem klientiem nesāk par to līdzekļiem kontos iekasēt procentus. «ECB atgādina motobraucēju, kas, tuvojoties strupceļam, palielina ātrumu,» Vācijas baņķieru noskaņojumu ieskicē šīs valsts Association of German Banks vadība.

«Šī bija priekšpēdējā sapulce Dragi vadībā (vēl viņam būs iespēja kaut ko izdarīt 24. oktobrī). No 1. novembra stafeti pārņems Lagarda. Rezultāts ir viens no pēdējo pāris gadu intriģējošākajiem – pozitīvas lietas mijas ar negatīvām. Ekonomika eirozonā aug – tas ir labi. Pieaug arī riski (Brexit, tirdzniecības kari) – tas ir slikti. Negatīvas likmes ir devušas pozitīvu rezultātu, bet tām ir negatīvas blaknes. Vērojams algu pieaugums un labs patēriņš, bet tas nav licis augt inflācijai. Ne visi piekrīt atsākt QE, bet vairākums bija par. ECB nav jārūpējas par banku peļņu, bet, ja bankas nepelna, tas ir risks ekonomikai kopumā. Dragi uzsāka savu darbu ECB vadītāja amatā ar procentu likmju pazeminājumu pirmajā nedēļā un noslēgs ar likmju pazeminājumu. Lai arī ECB līdz šim bijuši vien trīs vadītāji, Dragi ir vienīgais, kurš astoņu (!) gadu laikā tā arī netika pie procentu likmju paaugstināšanas. Lagardai būs grūti, jo esošos instrumentus nemaz nevar daudz ekspluatēt – atliek vēl zemākas likmes un vēl vairāk QE? Tas nebeigsies labi. Tādēļ droši vien viens no Lagardas galvenajiem uzdevumiem būs meklēt sviras un iespējas disciplinēt eirozonas valdības – nepārtraukts darbs ar finanšu ministriem fiskālās politikas jautājumos. Un te atkal nederēs ECB pieeja – vienas zāles visai slimnīcai. Jā, vieniem tas palīdz, bet ne visiem,» norāda SEB bankas finanšu tirgus vadītājs Andris Lāriņš.

Nav viennozīmīgi

«Latvijai šāds ECB sapulces lēmums palīdz no kredītu ņēmēju viedokļa – nav gaidāms procentu likmju pieaugums iedzīvotājiem un uzņēmumiem vidēji (bet neaizmirstam, ka kredītam cenu nosaka ne tikai procentu likme, bet arī riska uzcenojums). Savukārt valstij pieaugusi iespēja nepieciešamības gadījumā aizņemties naudu ar negatīvām likmēm (budžetā ieņēmumi no aizņemšanās, nevis izdevumi). Nesen jau bija precedents, kad investori piemaksāja, lai aizdotu Latvijas valstij naudu uz 5,5 gadiem, – šobrīd pastāv iespēja, ka negatīvas likmes parādās vēl garākiem termiņiem. Starp citu, Vācijas valdībai negatīvas likmes jau aizsniegušas 30 gadu termiņu. Sliktā ziņa ir investoru pusē, jo jāattālina jebkādas cerības ieraudzīt pozitīvas likmes īstermiņa noguldījumiem. Tādā garā turpinot, pieaug risks arvien plašākam tirgus dalībnieku lokam par naudu kontā saņemt negatīvu procentu likmi. Par to asas diskusijas ir, piemēram, uz Vācijas politiskās skatuves. Šāda situācija naudas tirgū, kad grūti atrast pozitīvu ienesīgumu, var novest pie tā, ka, daļai investoru aizmirstot to, ka ienesīgums iet roku rokā ar risku, tie dodas augstāka riska produktu virzienā. Ņemot vērā to, ka finanšu tirgus ir starpnieks starp aizdevējiem un aizņēmējiem, nav iespējamas vēl zemākas procentu likmes kredītiem, ja netiek dotas zemākas likmes par depozītiem, bet tur jau mēs esam pie nulles un zemāk,» monētas dažādās puses apraksta A. Lāriņš.

Bilance dubultojusies

Eiropas Centrālās bankas (ECB) bilance uzblīdusi līdz aptuveni 40% no reģiona IKP. Salīdzinājumam – ASV FRS agrāk plaši aprunātās masveida aktīvu uzpirkšanas (tā jau kādu laiku šo programmu pārtraukusi un iespējusi arī palielināt procentu likmes) rezultātā tās bilance šobrīd ir aptuveni 17,6% apmērā no šīs valsts IKP. 2014. gadā šī attiecība FRS sasniedza augstāko punktu – nedaudz virs 25% no IKP. Jāsecina – ECB ar savām negatīvajām likmēm un aktīvu drukāšanas apmēru brauc pa krietni neizpētītākiem ūdeņiem. Šajā pašā laikā eirozonas ekonomika gan šobrīd, gan visu pēckrīzes atveseļošanās periodu tiek vērtēta kā vārgulīgāka, ja salīdzina ar ASV.

ECB sanāksme izsaukusi arī ASV prezidenta Donalda Trampa reakciju, kurš vērsis uzmanību, ka šāds solis ir mēģinājums sadeldēt eiro cenu. ASV vadītājs tradicionāli kritizēja ASV Federālo rezervju sistēmu par tās salīdzinošo pasivitāti. ASV centrālo baņķieru mītiņš notiks jau šonedēļ, un tiek gaidīts, ka dolāra refinansēšanas likme tiks cirpta par 25 bāzes procentpunktiem.

M. Dragi, atbildot uz jautājumu par tā brīža Trampa svaigākajiem ierakstiem Twitter, tradicionāli piebilda, ka bankas uzdevums ir cenu stabilitātes nodrošināšana, nevis valūtu vērtību ietekmēšana.