Ekonomikas ministrijai kā atbildīgai institūcijai uzdots veidot valsts kopējo tēlu, kas vairāk saistīts ar eksporta virzienu un ekonomisko pievilcību

DB klubs

Šodienas bildi Latvijas ekonomikā Dienas Biznesa Uzņēmēju kluba pirmajā tikšanās reizē pēc vasaras pārtraukuma ieskicē īpašais viesis – ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Būt vai nebūt investīcijām

Bez OIK atcelšanas Ekonomikas ministrijas (EM) šī brīža dienaskārtības karstais kartupelis ir atbalsts eksportam, produktivitāte un inovācijas, ko plānots spēcināt ar dažādiem pasākumiem. Piemēram, daudzi uzņēmēji nezina, ka droši var vērsties diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecībās, lai runātu par sadarbības iespējām ārvalstīs. Tiek organizētas arī starptautiskas valsts amatpersonu vizītes. «Nesen tikāmies ar kuplu Indijas delegāciju, ko pārstāvēja arī uzņēmēji. Tā rezultātā varam runāt par iespējamām investīcijām,» gandarījumu pauž R. Nemiro. Un tieši investīciju jautājumā uzbango trauksmainas diskusijas vilnis. Tā SIA Gallusman valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs vēlas precizēt, ko valsts varētu darīt, lai pozitīvā gaismā parādītu Latvijas investīciju vidi. Savukārt, akcentējot banku attieksmi, Dienas Biznesa žurnālists Māris Ķirsons puspajokam vaicā – vai maz indieši varēs atvērt kontu Latvijas bankās?

Būt soli priekšā

Ekonomikas ministrs no sava skatupunkta nešaubīgi saka: «Mēs vēlamies investīcijas šeit, nevis Lietuvā vai Igaunijā, jo vienā no Baltijas valstīm indieši vēlas ienākt. Ja izvēlēsimies sevi izolēt, iegūs kaimiņi.» Turklāt runa ir par krietnu naudas summu – 400 miljoniem eiro jaunas filiāles izveidei. R. Nemiro turpina: «Mums ir Baltijas reģionā lielākā lidosta, ostas un iespējas. Jaunas investīcijas un rūpnīcas tikai attīstīs Latvijas valsts ekonomiku. Sildām šos kontaktus!» Tiesa, kopējā likumdošanas ietvarā nevienam investoram ministrija negrasās solīt īpašu labvēlību. «Bet pēc iespējas gribam šīs investīcijas atbalstīt. No valsts amatpersonu puses varam parādīt savu attieksmi un nozīmīgumu, un, galvenais, nedzīt prom.» R. Nemiro kritiku neiztur arī šaubu ēna par to, ka ārzemnieki var pārņemt valsti. «Ir vajadzīgs balanss. Nacionālo struktūru var nedaudz mainīt, lai nestāvētu uz vietas.»

Kopumā investīcijām ir savi kāpumi un kritumi. Labā ziņa, ka aug pakalpojumu eksports. R. Nemiro uzsver: «IT nozarē esam pat priekšā Igaunijai. Augsto tehnoloģiju produktu īpatsvars kopējā eksportā ir būtisks. Iepriekš bijām koncentrējušies uz zemas pievienotās vērtības preču eksportu, kas ir, piemēram, apaļkoks. Runājot ar kokrūpniekiem, esam nonākuši pie secinājuma, ka tas ir resurss, kas faktiski tiek dāvināts. Tagad uzņēmumi vairāk koncentrējas uz zāģmateriāliem, bet nākamais pakāpiens ir mēbeļu ražošana, tādējādi katrā posmā nāk klāt pievienotā vērtība.»

Joprojām zem lupas

Savukārt, pievēršot uzmanību M. Ķirsona jautājumam par banku attieksmi pret uzņēmējiem, R. Nemiro zina teikt, ka šī problēma ir identificēta. «Pie mums ir vērsušies tranzīta uzņēmumi, kas pēkšņi saņēmuši vēstuli par viņu konta slēgšanu. Raugoties nākotnē, tiek atvēlēti papildu līdzekļi, lai šo sektoru sakārtotu. Saistībā ar Moneyval ziņojumu vēl esam zem lielas lupas. Tiksim galā ar to, un tad jau būs lielāks atslābums, lai varētu virzīties uz priekšu. No drošības iestāžu viedokļa Indija nav riska valstu grupā, bet kopumā nav jārunā par nacionālo piederību.»

Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs vien piebilst, ka bankas izvēlas vienkāršāko veidu, lai izvairītos no jelkādām problēmām.

Neticami plāni

Izstrādes pozīcijā ir Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2030. Attiecībā uz atjaunojamajiem energoresursiem mērķi ir ambiciozi. «2050. gads: 100% atjaunojamā enerģija, kas pagaidām liekas diezgan nesasniedzami. Dānija runā jau par 2040. gadu, bet Somija to noliek uz 2035. gadu,» vēsta R. Nemiro.

Attiecībā uz enerģētikas sektoru, sabiedrībā aktuāls jautājums ir bijis OIK, ko arī šajā reizē R. Nemiro nevairās izcelt. «Jānošķir divas būtiskas lietas: OIK un OI. Pirmo redzam savos rēķinos, bet otrais ir slēgts 25 gadu laikā uz termiņu līdz pat 20 gadiem. Te ir jautājums par saistībām, kas mums jāpilda. Bet ko varam darīt? OIK atcelt un neredzēt to vairs savos rēķinos, tomēr OI nodrošināšanā valsts ir uzņēmusies saistības. Tādējādi ieviešam jaunu principu – piesārņotājs, energoneefektīvais maksās vairāk.»

Tēls pārāk izplūdis

«Kā reāli atbalstīsiet klasteru programmu un kāda ir EM attieksme pret kontrolētu darbaspēka ievešanu un iespējamiem atvieglojumiem šajā jomā? Mazkvalificēta darbaspēka taču trūkst,» teic Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. «Esam lūguši papildu līdzekļus; programmas varētu attīstīties kā iepriekš. Ir maz un augsti atalgotas nozares. Lauksaimniecībā, būvniecībā, ēdināšanā u.c. tiešām vērojams darbaspēka trūkums, tomēr negribam atvērt slūžas, jo, piemēram, būvniecības apjoms iet kā pa viļņiem, tāpēc vairāk pievērsīsim uzmanību konkrētiem projektiem, kam skaidrs, ka ar iekšējiem darbaspēka resursiem nepietiks, piemēram, Rail Baltica, kas nākotnē tiks īstenots.»

Un vēl R. Nemiro degpunktā ir vienota valsts tēla veidošana. Tas vairāk saistīts ar uzņēmējiem, kuri vēlas startēt dažādos tirgos un prezentēt, kas tad mēs īsti esam. Patlaban tēls ir pārāk izplūdis. «Esam reģiona spēlētāji. Ja skatāmies, kā citas valstis sevi prezentē dažādos forumos, pārsvarā dominē tehnoloģijas, zaļa vide, mežs, un tas viss ir arī mums. Bet! Ja piedāvājam to pašu, ne ar ko neizceļamies. Drīzāk būtu jādomā citā virzienā. Vajadzētu lepoties ar savu kultūru un parādīt sevi no dažādām šķautnēm. Mums valdības rīcības plānā uzdots veidot kopēju valsts tēlu, kas vairāk saistīts ar eksporta virzienu un ekonomisko pievilcību.»