Naftas infrastruktūra Tuvajos Austrumos var būt ļoti ievainojama; melnā zelta cena uz brīdi palecas par 20%, kas var būt nepatīkami pasaules ekonomikai

Izejvielas

Pamatīgs satricinājums skāris naftas tirgu. Pēc ziņām par uzbrukumu Saūda Arābijas naftas infrastruktūrai Ziemeļjūras jēlnaftas Brent nākamā mēneša piegāžu līguma cena paviesojusies virs 70 ASV dolāriem par barelu. Vēl piektdien nafta dzīvojās ap 60 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Šīs nedēļas sākumā, tirgus dalībniekiem nedaudz ievelkot elpu, gan bija vērojama naftas vērtības atkāpšanās uz nedaudz zemāku līmeni. Tas gan nemaina faktu, ka vienā brīdī naftas cena bija palēkusies par piekto daļu, kas ir visvairāk gandrīz 30 gadu laikā. Šāda situācija kārtējo reizi izceļ to, cik neparedzams var būt šis tirgus, un to, cik ātri tajā var mainīties tendence.

Pieejamā informācija liecina, ka dronu uzbrukumu rezultātā cietusi vairāk nekā puse no Saūda Arābijas naftas ieguves. Proti, šīs valsts naftas apstrādes infrastruktūru esot bombardējuši vairāki šādi lidaparāti, kas aizturējuši šī melnā zelta ieguvi kopumā 5,7 miljonu barelu apmērā (dienā), ziņo Bloomberg. Pirms šī uzbrukuma Saūda Arābija dienā pumpēja aptuveni 9,8 miljonus barelu naftas. Tas nozīmē, ka vienā mirklī pagaisa aptuveni 6% no pasaules naftas piegādēm. Tas tādējādi bijis pats lielākais pēkšņs naftas piegāžu iztrūkums vēsturē. Tas pēc apjoma pārspēj gan naftas piegāžu pēkšņo pazušanu pēc tam, kad 1990. gadā Irāka uzbruka Kuveitai (tad no tirgus pazuda 4,3 miljoni bareli naftas), gan naftas piegāžu zudumu pēc Irānas Islāma revolūcijas 1979. gadā (tad no tirgus pazuda 5,6 miljoni bareli naftas), liecina Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) dati.

Šobrīd tiek pieņemts, ka Saūda Arābija nozīmīgu daļu no zaudētās naftas ieguves spēs restartēt jau dažu dienu laikā. Tiesa gan, pilnīgai tās naftas ražošanas atjaunošanai iepriekšējā apmērā būs nepieciešamas vairākas nedēļas. Tiek arī izcelts, ka šī valsts varētu nespēt izpildīt dažus starptautiskos melnā zelta piegāžu līgumus jeb tiks noteiks force majeure (situācija, ko radījuši ārēji nenovēršami apstākļi, kuru dēļ nav iespējams pildīt līgumsaistības).

Viens uzbrukums ar milzīgu ietekmi

Saūda Arābija parasti tiek uzskatīta par visai stabilu naftas piegāžu avotu – kādu krīžu laikos tieši tā bieži uzņēmusies tirgus sabalansētājas lomu. Tomēr šāds notikums izceļ to, ka šīs Tuvo Austrumu lielvalsts šī resursa ieguves un pārstrādes infrastruktūra ir ievainojama. Tas nozīmē, ka arī nākotnē melnā zelta tirgū šī apstākļa iespaidā var nākties ierēķināt papildu riska prēmiju.

«Nav svarīgi tas, vai Saūda Arābijai naftas ieguvi izdosies atjaunot piecu vai vairāk dienu laikā. No notikušā dronu uzbrukuma racionāli var secināt – tas atklājis, cik ievainojama ir naftas infrastruktūra. Tirgus ilgstoši tādējādi ir nepareizi cenojis naftu,» teic, piemēram, Citigroup izejvielu pētniecības nodaļas vadība. Tie gan piebilst - ņemot vērā to, ka Saūda Arābija solījusi ātri atsākt pumpēt aptuveni 40% no zaudētā dienas apjoma, un to, ka tiek ziņots par valstu stratēģisko naftas rezervju pludināšanu apgrozībā, ietekmi uz tirgu drīzāk varētu saukt par apgrūtinājumu, nevis katastrofu.

ASV prezidents Donalds Tramps pēc šī incidenta, lai melnā zelta tirgū uzturētu adekvātu piedāvājumu, autorizējis valsts stratēģisko naftas rezervju palaišanu tirgū. Jānorāda, ka naftas uzkrājumi ASV ir gigantiski – aptuveni 660 miljonu barelu apmērā. Tāpat tiek pieļauts, ka Tramps, lai relaksētu naftas piegāžu situāciju, varētu uz kādu laiku vājināt sankcijas pret Venecuēlu. Kopumā šāda situācija lieliski ieskicē jauno realitāti – ASV ir pozīcijas, kas ļauj stabilizēt šo tirgu (vismaz īstermiņā), kas ir būtiska atšķirība no agrākās bildes, kad ASV pamatā bija ļoti atkarīga no ārvalstu naftas piegādātājiem.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu naftas krājumi kopā jūlijā pieauguši līdz 2,93 miljardiem barelu. Tas ir par 20 miljoniem vairāk nekā piecu gadu vidējais rādītājs, teic IEA.

Savukārt cita ASV investīciju banka Goldman Sachs paudusi, ka melnā zelta vērtība var pieaugt līdz 75 ASV dolāriem par barelu, ja Saūda Arābijas naftas piegāzes traucējumi ievilksies vairāk nekā sešas nedēļas. Kādu negatīvāku scenāriju piepildīšanās gadījumā ir nomanāmas aplēses arī par 100 ASV dolāriem par barelu. Ne visi gan piekrīt gluži vai apokaliptiskām aplēsēm par naftas cenas pieaugumu un pārsvarā teic, ka šoku var amortizēt tas pats valstu un uzņēmumu lielo hidrokarbonu rezervju faktors. Tiek runāts, ka šo varētu uzskatīt par vienreizēju negadījumu, un naftas tirgus ilgākā termiņā joprojām ar resursa piegādēm izskatoties pieblīvēts.

Protams, svarīgi būs tas, vai asumi neeskalēsies un nebūs, piemēram, tālāki uzbrukumi.

Kara iespējamība

Naftas vērtībai celties liek ne tikai ziņas par šādu piegāžu pazušanu. Tas vēlreiz apliecina milzīgo spriedzi Tuvo Austrumu reģionā un pielej klāt papildu eļļu visas pasaules ģeopolitiskajiem asumiem.

Šis kokteilis jau tā reģionā izskatījās visai baisi - Irāna negrasās atskaitīties par savu urāna bagātināšanas programmu, Tuvajos Austrumos pēdējā laikā tikuši spridzināti naftas tankkuģi, un Irāna pirms tam bija notriekusi ASV dronu. Spriedze ir augsta, to saasina valstu tirdzniecības strīdi un sankcijas.

Tiek ziņots, ka par šo konkrēto uzbrukumu atbildību uzņēmušies nemiernieki Jemenā, kurus atbalstot Irāna. Tiesa gan, Saūda Arābija un ASV norādījusi uz tiešu Irānas dalību. Tiek spriests, ka uzbrukums bijis pārāk labi organizēts un tajā varētu būt pielietotas arī raķetes. D. Tramps norādījis, ka ASV atrodas «pielādēta un kaujai» (locked and loaded) stadijā un pašlaik tiekot gaidīts apstiprinājums tam, ka šo uzbrukumu sarīkojusi tieši Irāna.

Pastāv iespēja, ka reģionā situācija iziet ārpus kādiem nosacīti saprātīgiem kontroles rāmjiem un sākas karš. Daži gan uzskata, ka Tramps tomēr diez vai izšķirsies sākt jaunu karu pirms nākamā gada prezidenta vēlēšanām. Proti, atklāta militārā konflikta un reģionāla kara iespējamība tiek vērtēta kā nosacīti mazāka. Tiesa gan, tā ne tikai nav izslēdzama, bet, šķiet, ir palielinājusies.

Kā par spīti - nepareizajā laikā

Pavērsiens naftas tirgū pasaules ekonomikai var atnākt ļoti nepiemērotā brīdī. Pēdējā laikā jau tā tiek apspriesta ekonomikas pavājināšanās un daudzi pie apvāršņa mēģina saskatīt recesiju. Ja nafta noturēsies dārga, tad tas šādus procesus, iespējams, var pietuvināt, jo vēl tālāk var samazināties biznesa un patērētāju pārliecība par dzīvi nākotnē. «Negatīvs naftas piegāžu šoks tad, kad globālā ekonomika sinhroni bremzējas un ir aktuāla vairāku ģeopolitisko karsto punktu uzvārīšanās, ir tieši tas, kas mums nav vajadzīgs,» piebilst Japānas Nomura Holdings pārstāvji.

Lielas naftas importētājas ir Eiropa un Ķīna. Dārgāks melnais zelts pa ceļiem sāpīgāk var uzsist šiem reģioniem. Līdz ar slānekļa naftas ieguves bumu par pasaulē lielāko šī resursa ieguvēju kļuvusi ASV. Tādējādi šī valsts no pēkšņas naftas cenas palielināšanās izskatās pasargātāka. «Būtiska naftas cenas palielināšanās šobrīd ir pēdējā lieta, kas mums vajadzīga,» Bloomberg piebilst arī finanšu uzņēmuma AMP Capital Investors eksperti.

Pieaugot neskaidrībai, nauda meklē drošību. Pēdējā laikā labāk klājies, piemēram, dārgmetāliem. Vēsturiski drošā patvēruma lomu iemantojušā zelta cena kopš maija beigu daļas palēkusies jau gandrīz par piekto daļu. Rezultātā šīs nedēļas sākumā ar jaunu jundu manāmas aplēses, ka zelta vērtība varētu būt ceļā uz 1600 ASV dolāru par Trojas unci atzīmes iekarošanu.