FRS neizdara daudz, bet, šķiet, tomēr pietiekami

Finanšu tirgus

Šonedēļ turpinās pasaules varenāko centrālo banku sapulču vētra, un kārta savam vēstījumam par monetāro politiku bija pienākusi pašām ASV Federālajām rezervēm (FRS). ASV centrālie baņķieri, reaģējot uz risku palielināšanos ekonomikai, dolāru refinansēšanas likmi apcirpa vēlreiz (vienu likmju samazinājumu pieredzējām jau jūlija beigās). Nu tā noteikta 1,75% līdz 2% koridorā (šāds samazinājums par 25 bāzes procentpunktiem tika gaidīts). ASV CB vadība vērsa uzmanību uz to, ka šādai mērenai monetārās politikas koriģēšanai vajadzētu būt pietiekamai, lai ASV tautsaimniecību noturētu uz pieauguma kursa. FRS šefs Džeroms Pouels piebilda, ka likmju samazināšana ir apdrošināšanās pret aktuālajiem riskiem.

Būtiski ir tas, ka FRS izcēla jau pieminēto mērenību, lai gan iestāde reizē ar to lika noprast, ka nepieciešamības gadījumā tā turpinās procentu likmes vest vēl zemāk. FRS valdē par to gan nav vienprātības. Pieejamā informācija liecina, ka ir gan tādi ASV centrālie baņķieri, kas likmes grib samazināt krietni vairāk, gan tādi, kas vispār tās negrib samazināt. Kopumā FRS, šķiet, nav spēcīgas pārliecības par vajadzīgajiem soļiem, un tādas tās šoreiz nav arī finanšu tirgus dalībniekiem. Tādējādi visai plaši tiek apspriests tas, vai šā brīža ASV monetārā politikai ir vai tomēr nav pārāk stingra. Galu galā ASV bezdarbs ir zems, privātais patēriņš spēcīgs un arī inflācija ir normas robežās.

«Pienāks brīdis, kad mēs uzskatīsim, ka esam izdarījuši pietiekami. Bet var arī pienākt brīdis, kad ekonomika pavājinās un mums būs jācērp [likmes] agresīvāk. Mēs nezinām,» diez ko konkrēts par nākotnes plāniem nebija Dž. Pouels, uzsverot, ka situācija neesot tipiska. Daži tirgus dalībnieki ironizē, ka FRS vadītājs beidzot izkopis mākslu nepateikt neko, kur šoreiz pat esot mazāka telpa kādām interpretācijām.

Pietiekams solis

Šāds FRS lēmums un retorika kopumā nav nekas daudz. Tiesa gan, spriežot pēc reakcijas finanšu tirgū, tas uz neskaidrību un «daudzmaz OK» ASV ekonomikas fona tika uztverts kā pietiekams solis. ASV akcijas nedaudz pieauga, un ļoti izteikta reakcija nebija vērojama valūtu tirgū – ASV dolārs joprojām ir dārgs, kur eiro cena šīs nedēļas otrajā pusē dzīvojās ap 1,106 ASV dolāru atzīmi.

Jebkurā gadījumā - šobrīd finanšu tirgū vidēji tiek gaidīts, ka pasaulē ietekmīgākā centrālā banka dolāra bāzes likmi par 25 bāzes procentpunktiem līdz šā gada beigām tomēr samazinās vēl vienu reizi. Salīdzinājumam – Eiropas Centrālā banka (ECB) nupat atsāka savu likviditātes drukāšanu jeb kvantitatīvo mīkstināšanu un vēl negatīvāku noteica savu depozītu likmi komercbankām. ECB nevar apskaust – tai kaut kas jāmēģina darīt, un Eiropas tautsaimniecība, salīdzinot ar ASV, izskatās pelēcīgāka. Šajā pašā laikā ECB monetārā politika joprojām pēc iepriekšējās krīzes ir eksperimentēšanas stadijā. Eiro likmes jau ir pie nulles (eiro refinansēšanas likme) vai zemāk, kur ASV dolāru likmju gadījumā līdz nullei vēl ir zināma, lai arī neliela, telpa, kur pagrozīties.

Tramps vs FRS

Interesanti ir vērot arī milžu cīņas – Dž. Pouela un ASV prezidenta Donalda Trampa attiecības. Pouela kungs lika noprast, ka ASV ekonomika ir tik labā stāvoklī, jo visiem ir pārliecība, ka FRS tur tai roku uz pulsa un ir gatava adekvāti rīkoties, ko savukārt nevar teikt par neparedzamo Trampa rīcību (tirdzniecības karu eskalāciju viļņošanos), kas lielā mērā arī raisījusi nepieciešamību pēc likmju samazinājumiem. Savukārt D. Tramps, kurš jau ilgi paudis pārliecību, ka FRS likmes vajadzētu samazināt krietni straujāk, asi kritizēja šādu FRS mērenību. Tramps tvītoja, ka FRS un Dž. Pouels kārtējo reizi ar saviem jaunākajiem lēmumiem nošāvusi greizi un iestādei neesot ne iekšu, ne izpratnes, ne vīzijas.

ASV ir lielākā pasaules importētāja. Starptautiskā Valūtas fonda ekonomisti rēķinājuši, ka ASV-Ķīnas tarifu karš no 2020. gada pasaules ekonomikas izaugsmes varētu nocirpt aptuveni 0,5 procentpunktus.

Šonedēļ notika arī citi ietekmīgu centrālo banku mītiņi. Anglijas Banka sterliņu mārciņu refinansēšanas likmi atstāja pie 0,75%. Arī Japānas Centrālā banka savu monetāro politiku nekoriģēja. Lielākā daļa finanšu tirgus dalībnieku gan gaida, ka iestāde jaunumus par papildu stimulēšanu gatavo oktobrī. Japānas Bankas stimuli krietni pārsnieguši to apmēru, ko, salīdzinoši ar ekonomikas lielumu, darījusi ASV FRS un ECB. Japānas Centrālās bankas bilances apmērs pret IKP pārsniedzis 100%. ECB tas atrodas pie 40% un ASV FRS - pie 18%. Jau ziņots, ka minētās CB bilances 100% no IKP atzīmes sasniegšana pati par sevi neko nenozīmē, lai gan tas parāda, cik ļoti pieaugusi centrālo banku nozīme vērtspapīru tirgos. Būtībā pelde notiek pa neizpētītiem ūdeņiem. Tas izceļ, cik dīvainos laikos dzīvojam, – var paspriest par to, kā un kāpēc centrālās bankas finansē valdības. Pamata pieņēmums gan ir – ja tas netiktu darīts, šobrīd būtu daudz sliktāk.